• Šobrīd

    weather img

    Rīga +7°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Patiess stāsts par ceļu uz Gruzijas augstāko virsotni — nepareizi lēmumi sniega ieskāvumā

    Vīru sarunas
    Ralfs Dravnieks
    Ralfs Dravnieks
    16. oktobris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Trīs cīņas mākslas treniņu biedri 2008. gada maijā devās iekarot Gruzijas augstāko virsotni Kazbeku. Ceļā uz virsotni viņi pieņēma vairākus nepareizus lēmumus.

    Naudu vai cimdus!

    Ierodoties Gruzijas vietējā autoostā, mūs ielenca taksisti. Mēs gan teicām, ka esam studenti, bet viņu acs bija vērīga. Viņi nosprieda, ka esam ģērbti pārāk labi, un visdrīzāk esam biznesmeņi. Tāpēc atbilstoši mūsu statusam viņi piedāvāja taksometra Opel Vectra pakalpojumus par, viņuprāt, nieka 150 dolāriem. Labi, ka šim pavērsieniem bijām gatavi, zinājām, ka ar vilcienu jābrauc līdz Tbilisi, no kurienes par trim latiem ar maršruta autobusu dosimies tālāk.

    Pašā rīta agrumā ieradāmies Tbilisi. Lidmašīnā nedrīkstējām pārvadāt gāzes baloniņus, tāpēc iepirkām tos vietējā tirgū, lai vēlāk kalnos būtu, ar ko gatavot siltu maltīti. Es paliku sargāt mantas, kamēr mani ceļabiedri iepirkās. Gaidot iemigu un pamodos no tā, ka mani bija ielenkuši divi bērni, puikas. Viens pavisam mazs, bet otrs – labi ja sasniedzis skolas vecumu.

    Sapratu, ka puikas ir atsūtīti izvērtēt situāciju.

    Ja ļaušos viņu provokācijām, visdrīzāk no vietējā tirgus mani ielenks čigānu bars. Ķēros pie aizrunāšanas, runāju par alpīnismu un to, kā tūliņ došos iekarot virsotni. Visbeidzot puika man teica: «Ja nevari iedot naudu, atdod vismaz savus cimdus!» Bet arī no šīs iekāres viņu atrunāju, sakot, ka bez cimdiem kalnos nu nekādi nevaru iet.

    Maršruta autobuss izbrauc tikai tajā brīdī, kad visas vietas ir aizņemtas, nevis laikā, kas norādīts transporta kustību sarakstā. Šķiet, 150 kilometru attālumu braucām vismaz četras stundas. Ceļš bija slikts – kalnains, slidens un akmeņains, ar sniegotām sienām ceļa malās. Kādā brīdī pamanīju, ka autobusa šoferis ik pa laikam ieņem mazu malciņu no plastmasas pudeles. Sākumā domāju, ka viņš malko ūdeni. Bet, smakai izplatoties pa autobusu, sapratu – šoferis dzer čaču*.

    *Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens

    Stāsta turpinājums:

    Nākamā lapa

    Nākamais: Redzamība – piens

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+