Nesakārtotā mantojuma stāsts jeb iesniegumi no ledusskapja

Vīru sarunas
Kalvis Cīrulis
5. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Iesniegumi no ledusskapja jeb nav laikus sakārtota mantošana.

Pirmā diena pēc nāves

Mirušais, brangs vīrs Juris, kuram aprīlī būtu 59, dauzās morgā pa ledusskapi un kliedz, ka viņam vajagot datoru. Krietni salauzītais jaunietis Marats no blakus ledusskapja, kuram rudenī būtu 28, mierina, ka nevajagot brēkt, jo varot izkāpt no ķermeņa un sameklēt datoru. Juris auro: «Vai tu pensiju 2. līmenī sakrāto savējiem atstāji? Nauda pagalam!»

Marats absolūtā mierā, bet raižpilni: «Vai tad manā vecumā domā par ­miršanu?! Es gribēju parādīt uz šosejas, kā var apdzīt furgonu ar 140 km stundā… Biju programmētājs ar labu algu. Kad janvārī sāka runāt par mantošanu, paskatījos Latvija.lv, man bija pensiju 2. līmenī jau vairāk nekā 4000 sakrājušies. Tagad mutere dabūs nomaksāt vēl manu ātro kredītu. Plātījos, ka nekad nemiršu, dzīvošu līdz 110 gadiem»

Juris: «Mana sieva šonakt brēc, nevar aizmigt. Viņai žēl, ka 17 tūkstoši zaudēti. Es taču pēdējos gadus biju valdes loceklis. Tad divās padomēs, bet sirds to neturēja…»

Divi vīri morgā pie datora autentificējas ar internetbanku, atrod iesniegumu «Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas.» Juris izvēlas pievienot uzkrājumu sievas pensiju 2. līmenim, bet Marats ieliek ķeksīti pie mantošanas Civillikuma noteiktajā kārtībā.

Otrā diena pēc nāves

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tviterī: «Ja izvēli mirušais izdarījis nākamajā dienā pēc savas nāves, tā netiks ņemta vērā.»

Izrādās, ka janvārī par septiņiem cilvēkiem, kas nomiruši, otrā dienā kāds iesniedzis iesniegumu, kurā it kā mirušais izvēlējies, kam atstās savu uzkrāto kapitālu pensiju 2. līmenī.

Ne Juris, ne Marats, ne kāds cits no ledusskapja patiesībā to nevarēja to izdarīt. Kurš?

Kāds no tuviniekiem, protams. Attapās, ka mirušais nav izdarījis izvēli, kam atstāt naudiņu. To sauc par krāpšanu. Bet reāli izkrāpt šo naudu nav iespējams, jo VSAA redz, ka iesniegums sistēmā nonācis no cilvēka, kurš iepriekšējā dienā ir miris. Valsts iestādes neraksta paskaidrojumus un nesūta paziņojumus: «Tā kā Jūs esat miris…»

Patiesībā būtu labi laikus izmantot iespēju, kas apdrošina nāves gadījumā arī uzkrājumu pensiju 2. līmenī, turklāt par to nav jāmaksā. Lai tuviniekiem nav jāblēdās.

Kā zināms, neviens netaisās mirt. Gan jau kaut kad iesniegs iesniegumu. Mans automehāniķis saka, ka tā piesaukšot nelaimi, tāpēc nekādus ķeksīšus par mantošanu nelikšot. Jānis, Pēteris un Anniņa neizdara izvēli un dzīvo laimīgi, bet Marats, pilnīgs idiots, – viņš ņem un nositas. Vai tā kā Juris – pēkšņi saļimst ar sirdi. Labāk tomēr iesniegt to iesniegumu, kamēr neesi ledusskapī.

Pirms diviem gadiem

2018. gada janvārī, pateicoties jaunās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektora Toma Kreicberga iniciatīvai, portālā manabalss.lv bija savākti 12 tūkstoši parakstu. Jāpiebilst, ka vairākas reizes pirms Saeimas vēlēšanām ticis aktualizēts jautājumus par pensiju 2. līmeņa mantošanu. Iniciatīva paredzēja, ka tad, ja pensiju 2. līmeņa dalībnieks mirst pirms pensijas vecuma, uzkrātais kapitāls jānodod viņa mantiniekiem.

Indexo sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju Sorainen  izstrādāja grozījumu projektu Valsts fondēto pensiju likumā un iesniedza to Saeimā. 2018. gada beigās tika pieņemti grozījumi, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Ko cilvēkiem dod pensiju 2. līmeņa mantojamība?

Daudzi vēl arvien nezina, vai ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, un dzīvo ar šķitumu, ka tā ir kāda abstrakta nauda, no kuras tālā nākotnē rēķinās pensiju.

Starp citu, visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, automātiski kļūst par pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, tiklīdz sāk strādāt un maksāt sociālās iemaksas. 6% no sociālās apdrošināšanas iemaksām nokļūst citā groziņā, proti, pie katra paša izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja un paša izvēlētajā pensiju plānā, kas var būt aktīvs, konservatīvs, sabalansēts – kā nu kuram līdzekļu pārvaldītājam.

Kopš šo uzkrājumu var mantot, cilvēki vairāk apjauš, ka tā ir «mana nauda». Ja tu gadiem strādā un maksā sociālo nodokli, tad tas būs papildinājums ne tikai tavai pensijai nākotnē – nelaimes gadījumā šis uzkrājums būs atspaids tavai ģimenei. Kopš janvāra daudzi beidzot sāk interesēties, cik naudas sakrājies pensiju 2. līmenī, un sāk uzmanīt darba devējus, lai tie veic visas iemaksas.

Mantas dalīšana

Aldim ir 57 gadi, aizpērn bijusi operācija, bet patlaban uzņēmējs ir vesels, sprigans un sācis kopdzīvi ar jaunu draudzeni. Viņš ir apzinīgs, tāpēc izmanto iespēju un ieklikšķina pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu Civillikuma kārtībā, aizver datoru un pēkšņi mīļotajai jautā: «Ja man ir divi bērni un sieva, ar kuru sešus gadus nedzīvoju kopā, bet slinkuma dēļ neesmu izšķīries, tad kurš mantos manus desmit tūkstošus? Tā maita taču ne?»

Līdz šim ne Aldis, ne daudzi citi neiedomājās, kas un kā sadalīs viņu mantu un naudu, vai to dabūs vismīļākie tuvinieki.

Konkrētajā gadījumā sadalīs bērni un sieva, kura, Aldaprāt, ir statusā «tā maita».

Gan Aldim, gan kādai mātei, kura gaužas, ka divi dēli nodzērušies un neliekas par viņu ne zinis, trešais gan labs, ir jādodas pie zvērināta notāra un jāsastāda testaments. Ja pārim nav bērnu, bet ir brāļi un māsas, arī tad svarīgi sastādīt testamentu. Kāpēc? Tāpēc, ka sieva nebūs vienīgā mantiniece, saskries arī mirušā vīrieša māsas un brāļi.

Uzkrājums pensiju 2. ­līmenī

To pēc nāves var atstāt valsts pensiju speciālajā budžetā, pievienot citas personas pensiju 2. līmenim vai izvēlēties mantošanu Civillikuma noteiktajā kārtībā.

Ja izvēlēsieties norādīt cilvēku – tas var būt arī draugs, kaimiņš, kolēģis, sieva –, tad tas, kura uzkrājumam tiks pieplusots vēl mirušā uzkrājums, šo kopējo kapitālu pensiju 2. līmenī varēs izmantot tikai tad, kad pienāks pensijas laiks un viņš pieprasīs vecuma pensiju, nevis izņemt uzreiz naudā.

Savukārt mantošana Civillikuma noteiktajā kārtībā paredz mantoto mirušā uzkrājumu pārskaitīt viena vai vairāku mantinieku kontā. Izvēloties pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu atstāt mantojumā, konkrētas personas nav jānorāda. Ja tomēr gribētu novēlēt savu mantojumu, tai skaitā, pensijas uzkrājumu, konkrētām personām, tad ir jāsastāda testaments vai mantojuma līgums. Par mantošanas kārtību ieteicams konsultēties pie kāda no ­zvērinātiem notāriem.

Ja ir liela alga un vairāki mazi bērni, tad gudrāk būtu nedarīt neko, labāk lai pensiju 2. līmeņa uzkrājums paliek valstij.

Jo 1. un 2. līmeņa uzkrājumu summēs un pēc noteiktas formulas aprēķinās apgādnieka zaudējuma pensiju bērniem. Ja pensiju 2. līmenis tiks mantots, tad, aprēķinot bērnu apgādnieka zaudējuma pensiju, neņems vērā pansiju 2. līmeņa uzkrājumu, kas būs jau kādam mantiniekam izmaksāts.

Un ja nu… ja nekas nenotiek, dzīve rit uz priekšu, rodas citas domas, tad neskaitāmas reizes var iesniegt jaunu iesniegumu VSAA par to, kam atstāt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pēc nāves.

Tikmēr ledusskapjos nonāk šodienas iesaukums ar cilvēkiem, kas miruši, ne­nodzīvojot līdz pensijas vecumam. Lie­lākā daļa no viņiem māņticības vai aiz­ņemtības dēļ izvēli nav izdarījuši un atkal ledusskapī meklē datoru… Par vēlu.

Saules mūžu visiem, kuri šo izlasīja!  

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+