Nerātnās latviešu tautasdziesmas (18+)

Tomēr, no grāmatplaukta izceļot Latvju tautas dainu 11. sējumu, kura 1932. gada izdevuma sākumlapā rotājas teksts «šo sējumu atklātā tirgū pārdot aizliegts», iespaids rodas pavisam cits… Lai arī pagājuši 86 gadi un daudz kas mainījies – tagad atklātā tirgū var dabūt krietni pikantākus stāstus, foto un video –, rodas sajūta, ka intīma rakstura izklaides situšas augstu vilni arī agrākajos gadsimtos. Un, lai arī «Kāmasūtru» esmu redzējusi tikai ilustrāciju veidā, man šķiet, ka tur bija tikai vīra un sievas attiecības. Bet latviešu tautas dziesmās, ja lasa uzmanīgi un ar iztēli, ir gana plašāks attiecību spektrs! Jo uz katru situāciju var paskatīties ne tikai virspusēji, bet arī dziļāk. Padomāt divreiz…

Kaislības, vēlmes, sievas, kas dod un sievas, kas nedod.

Lai arī kāda garuma brunči mugurā, vienmēr bijuši tie, kuriem gribas, un «Baibiņas», kurām negribas.

Es pieviļu savu vīru

No vakara vakarā:

Citvakar, citvakar,

Tad es došu, tad es došu! (781)

Tās, kurām gribas vairāk, cenšas pievērst sev uzmanību visādos veidos, pat ļoti tiešos!

Es meitiņa kā puķīte,

Man lietiņa kā rozīte;

Ja jūs, zēni, neticiet,

Pagāziet, apraugiet. (821)

Jau tad gudrās meitas un sievas saprata, ka ar seksa ietekmi var manipulēt vai veidot abpusēji izdevīgu sadarbību.

Jānīts mans, Jānīts mans,

Es Jānīša līgaviņa;

Jānīts manas govis gana,

Es Jānīša kumeliņus.

Nepārpratāt, tie kumeliņi nav tik nevainīgs teksts… Sen, sen viena folkloriste mani apgaismoja, ka «kumeliņš» latvju dainās bieži izmantots kā apzīmējums vīrieša loceklim. Un, ja šādā aspektā lasām dainas vai atceramies jau kopš bērnības zināmās dziesmas, tad tās iegūst kardināli citu vēstījumu…

«Kumeliņi, kumeliņi, tu man kaunu padarīji…» nu, tā taču gadās, vai ne? Tāpēc maza, liriska sadaļa par «kumeliņu» tēmu.

Velc, puisīti, bikses nost,

Nāc pie manis klātgulēt;

Es tev došu ezeriņu

Kumeliņu peldināt. (895)

– —

Došu, došu meitiņām,

Ko vakari solījos:

Došu savu kumeliņu,

Rožu dārzu noecēt.  (892)

Dažās dainās gan šķiet, ka varbūt tas nav «tas» kumeliņš… Lai gan, kaut arī šaubos par intīmo vietu skūšanu latvju zemnieku vidū, tomēr ir, par ko padomāt. Sliecos secināt, ka visos laikos sievietēm patikuši sakopti puiši. Un sakopti «kumeliņi».

Div’ irbītes ceļu tek

Nosukātu cekulīti;

Kā nav kauna Jānītim,

Nesukāts kumeliņš.

Ir arī dainas ar pērkama seksa vai pat iezāļošanas un apzagšanas iezīmēm. Vienkārša shēma – «vāverīte» (nu, te jau visi zina, kas tā ir…) + «kumeliņš», pēc tam puisis vai nu maksā, vai tiek apzagts un paliek bez ādas jostas un kažokādas cepures. Un tas, ka «vāverīte traucē kumeliņu» velk gandrīz vai uz striptīzu vai uzmākšanos nevainīgam tautudēlam.

Ak tu, sila vāverīte,

Kam traucēji kumeliņu:

Man izgaisa ūdra josta,

Skaista cauņu cepurīte.

Internets čum un mudž ar video, pēc kuriem katrs var precīzi uzzināt, cik dažādu seksa veidu iespējami un kā katru no tiem sauc. Mūsu senči nezināja ne angļu mēli, ne visādus nesaprotamus nosaukumus, bet ir pamatotas aizdomas, ka viss notika arī bez šīm zinībām.

Nu, vai tad tas, ka tolaik jaunie bija atsaucīgi un paši pieteicās vecajiem vīriem palīgos, nav īsts «cuckold»?

Vecis pisa jaunu meitu,

Nevar meitas pievārēt.

Dod, vecīt, man to meitu,

Es pisīšu svilpodams. (1468)

Un stāsti par puišu un meitu gulēšanu sienaugšā vai klētiņā? Vai tas bija tik nevainīgi? Jo šodienas samaitātais prāts tur saredz gan «gangbang», gan «threesome», gan koka «rotaļlietas»...

Citi puiši pisējās,

Mani rīki cilājās.

Gāju klāt, grūžu nost,

Liku savu tai vietā. (3010)

– —

Ko, māsiņas, baramies

Ap to vienu puiškeniņu?

Tev pautiņš, man pautiņš,

Pipelīte pa abām. (3011)

– —

Pakaļ, mana pakaļiņa

Dižandaiļi uzauguse;

Pieci puiši danci veda

Ap to manu pakaļiņu. (3053)

– —

Audz, pīzdiņa, tu pie koka,

Ne pie mana vēderiņa,

Tevi pisa ciema puiši

Ar tām koka pipelēm. (3016)

Laimīgās, seksuāli apmierinātās sievietes tolaik novērtēja savus mīļotos nevis iepostojot mīlas vārdus un skūpstus «Facebook», bet gan ar reāliem, nepārprotamiem darbiem.

Es iešuju vīriņam

Vienu pašu bikšu pogu,

Lai nav daudz jāpogā,

Ik rītiņus, ik vakarus. (3086)

– —

Es savam pisējam

Ozollapu kroni došu,

Lai tam pauti cieti stāv,

Kā ozola zīļu pārs. (3066)

Arī dažas neprecētās bija gana kaislīgas, lai par mīlēšanos runātu kā par prieku, nevis pienākumu, lai ilgotos un sapņotu par puišiem. Grūti gan no dainām vien saprast, kāds bija «sabiedrības viedoklis» par šīm aktīvajām meitām, kuras apjūsmoja «kumeliņus». Taisnība gan viņām neapšaubāmi ir – labs sekss uzlabo omu un darba sparu.

Es mātei viena meita,

Visa laba gribētāja:

Ik rītiņus sviesta maizi,

Ik vakarus jaunu puišu. (356)

– —

Celies, puisi, rītā agri,

Izpis mani labi, labi.

Lai es eimu govu slaukt,

Savas gūžas grozīdama. (1523)

Ja vien medicīna pirms 200–300 gadiem būtu bijusi attīstīta, arī tad plastikas ķirurgi braukātu «ratos» ar B burtiņu priekšā (kā to domā daža rakstniece), jo meitām bija skaidrs – lieli un skaisti pupi ir nepārprotama vērtība, kas var līdzēt labi apprecēties.

Pupi mani lieli,

Es pati maza;

Pupi mani ieveda

Bagātā ciemā. (232)

– —

Aiz ko mani ciema puiši

Tikai mīļi mīlināja?

Man pupiņi kā riekstiņi,

Kā Vāczemes āboliņi. (218)

Lai vai cik politnekorekti tas skan 21. gadsimtā, jāatzīst, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un etniskā dažādība ietekmējuši ne tikai cimdu rakstus un ēdienu receptes; meitas un sievas ir redzējušas un baudījušas visāda kalibra «kumeliņus», izdarot secinājumus par «kumeliņu» nacionālajām īpatnībām.

Es žīdam pist nedošu,

Kam par velti tielējas:

Žīdam veca pipelīte

Ķiplokiem sasmirdusi. (2820)

– —

Čigāns man pisti prasa,

Sola labi samaksāt.

Tev bija liela, zili-melna,

Pis bez visas maksāšanas. (2838)

– —

Krieviņš pisa mūsu Līni

Rudzu lauka maliņā;

Dod, Dieviņi, rudzu vārpas,

Kā krieviņa pipelīti! (2849)

– —

Man māmiņa piesacīja

Polīšam pist nedot.

Kā, māmiņa, es nedošu,

Poļam pēdas pipelīte! (2869)

Vīrieši, atvainojiet… tautas dainas rāda, ka arī tad izmēram bijusi nozīme. Nevar gan zināt, vai visiem bija tas «pēdas lieluma kumeliņš» (tik kas zina, cik liela pēda bija pirms 200 gadiem?), tomēr tas atstājis iespaidu arī uz puišiem, kuri bailīgi pieļāva visu, lai tikai pašus liek mierā… vai arī bija homofobi.

Poļi manu kazu pisa,

Pisa manu līgaviņ.

Paldies saku Dieviņam,

Ka nepisa mani pašu. (2868)

Tuvojas vasaras saulgrieži, pirms tam nodarbinot visus prātus ar «kur, ar ko un kā». Jo «Kad?» ir zināms, tā ir Līgo nakts. Īpaši latviskās dzīvesziņas ievērotāji var to darīt saulgriežos. Tradīciju abinieki (kuriem, ka tik sekss) noteikti var izmantot gan saulgriežu, gan Līgo nakti, jo tad meitas apzinās, ka «Nakts bij’ gara, galva karsta,/ Novīst mans vainadziņš.»

Bet kā to darīt pareizi un tautiski? Visa sākums ir rotāšanās un vainagu pīšana, uz kuru, iespējams, no krūmiem cierēja kāds tālaika pakulkrekla virinātājs jeb ekshibicionists.

Jānīts stāv aiz ozola,

Pipelīte rociņā.

Jaunas meitas tur uzkāra

Savus kūša vainadziņus. (3069)

Tad saimniecei vai citām sievām tiek prasīts siers, jo kā tad alus bez siera? Dažreiz prasīšana notiek individuāli, nevis publiski, un to veic par sevi līdz galam nepārliecināts bāleliņš.

Jānīts man sieru prasa,

Teica savu Jāņu zāli.

Kas tā tāda Jāņu zāle,

Drīz bij stīva, drīz lunkana? (2129)

Līgo nakts bez alus nav iedomājama, tad glāzi miestiņa izdzer pat zvērinātākie alus nīdēji. Tautasdziesmas piemin alus meitu, par kuru gan agrāk nekas daudz dzirdēts nebija; kas lai zina – vai tāda bija krogā vai tikai Līgo vakarā? Bet dainas noskaņa liecina par «forced gangbang» un, domājams, ka alus meita pēc tam varēja rakstīt #metoo. Tā ka pārmērīga alkohola lietošana pie sliktiem darbiem noveda arī senos laikos, ne tikai tagad.

Alus meita nezināja

Ko mēs viņai darīsim;

Stiepsim pašu par muciņu,

Dzīsim tapu vēderā. (2354)

Līgo nakts ir tuvāk, nekā šķiet. Atjaunosim prasmes, smelsimies iedvesmu tautasdziesmās un attaisnosim uz mums liktās senču cerības! Lai neviens drosmei neieņem par daudz vai arī, pārgaidījies Līgo nakti, morāli nesabrūk neaptveramo iespēju priekšā!

Jānīšam, brālīšam,

Visu gadu pimpis stāv.

Pašā Jāņu vakarā

Ne lūdzams nestāvēja. (2548)

Bet visu pārējo – it kā garo, bet tik īso vasaru – atcerēsimies, ka «tumša nakte, zaļa zāle, laukā laidu kumeliņu» varētu būt visnotaļ jauks mīlēšanās pasākums brīvā dabā.

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.