• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Pētījums: Latvijas iedzīvotāji – vispesimistiskākie Eiropā par labklājības uzlabošanos pēc Covid-19 pandēmijas

    Nauda
    Santa.lv
    Santa.lv
    11. jūnijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Gandrīz puse eiropiešu (48%) un tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju (49%) atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum jaunākais Eiropas patērētāju pulsa pētījums.

    Tikai 15% Latvijas iedzīvotāju šobrīd tic, ka viņu labklājība uzlabosies turpmāko sešu mēnešu laikā, ierindojoties otrajā vietā no beigām un pesimismā apsteidzot tikai Itāliju (8%). Taču vienlaikus patērētāji atzinuši arī pozitīvu krīzes ietekmi uz saviem finanšu tēriņiem – 42% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka tērē mazāk ikdienas preču iegādei.

    Vissmagāk krīze skārusi cilvēkus Grieķijā, Rumānijā (abās 67%) un Polijā (62%), bet Dānijā (23%), Zviedrijā un Norvēģijā cilvēki to finansiāli izjutuši vismazāk (abās 30%). Latvija no Baltijas valstīm ietekmēta vismazāk (49%), bet Igaunija (53%) un Lietuva (55%) atrodas nedaudz virs Eiropas vidējā rādītāja.

    Galvenie secinājumi:

    • 37% eiropiešu atzīst, ka Covid- 19 kaut kādā mērā ietekmējis viņu nodarbinātību – vini saskārušies vai nu ar algas samazinājumu, dīkstāvi, palikuši bez darba vai arī sarucis pieprasījums pēc viņu kā pašnodarbinātas personas sniegtajiem pakalpojumiem. Vislielākā ietekme uz nodarbinātību ir Īrijā un Grieķijā (53%), kamēr Latvijā uz šadu ietekmi norādījusi trešdaļa (33%) iedzīvotāju, kas ir ne tikai zemākais rādītājs Baltijā ( Igaunijā – 44%, Lietuvā – 41%), bet arī zem Eiropas vidējā.
    • Covid-19 krīze ir radījusi paaugstinātu finansiālo spiedienu uz mājsaimniecību ekonomiku visā Eiropā, bet īpaši smagi tā skārusi paaudzi, kurai parasti ir mazāk ietaupījumu, un zemāki kopējie ienākumi nekā vecākām paaudzēm – jaunus cilvēkus vecumā no 22 līdz 37 gadiem, no kuriem 61% atzīst, ka Covid-19 krīze ir negatīvi ietekmējusi viņu labklājību (pretstatā vidēji 49% visās vecuma grupās kopā).

      Īpaši šo vecuma grupu skārušas izmaiņas nodarbinātībā – darba zaudēšana vai ienākumu samazinājums (ietekmēti 47% jauniešu pretstatā 33% no kopējā rādītāja visās vecuma grupās kopā).

    Īpaši izceļama tendence, ka pēdējo mēnešu laikā palielinājusies aizņemšanās kultūra jauniešu vidū – arvien vairāk jauniešu atzinuši, ka bieži aizņemas, lai samaksātu savus rēķinus.

    • 17% Latvijas respondentu atzīst, ka Covid-19 rezultātā uzņēmušies vēl lielākas parādsaistības, lai nosegtu ikdienas tēriņus, un šī proporcija ir lielāka tieši jauniešu (gan 18–21 vecuma grupā, gan 22–37 gadu vecuma grupā) vidū – ceturtā daļa atzīst parādsaistību pieaugumu ikdienas tēriņu segšanai.

    63% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar to summu, ko spēj ik mēnesi ietaupīt un šī neapmierinātība kopš pagājušā gada decembra ir augusi (59%, 2019). Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju vispār neveic ikmēneša uzkrājumus.

    • Attiecībā uz nākotni eiropiešiem ir diezgan pesimistiskas prognozes – mazāk nekā ceturtā daļa (23%) sagaida, ka viņu finansiālā labklājība uzlabosies turpmāko sešu mēnešu laikā. Latvijā šis pesimisms ir vēl lielāks – tikai 15% tic labklājības uzlabošanās iespējai nākamā pusgada laikā, ierindojoties otrajā vietā no beigām. Līdzīgi noskaņoti ir arī lietuvieši (18%), kamēr igauņi ir pārsteidzoši optimistiski – vairāk nekā puse igauņu (55%) sagaida savas labklājības uzlabošanos nākamo 6 mēnešu laikā, tādējādi par kārtu apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un izvirzoties pirmajā vietā Eiropā.

    “Vēl pērn savos pētījumos novērojām, ka palielinās iedzīvotāju finanšu stress saistībā ar rēķinu un dzīves dārdzības pieaugumu. Covid-19 krīze šo finansiālo stresu ir vēl vairāk saasinājusi un īpaši satraucoši, ka jaunieši šobrīd to izjūt visasāk. Tas ir ļoti saistīts ar mūsu līdzšinējiem patēriņa paradumiem, vēlmi dzīvot labi jau šodien uz nākotnes rēķina, iespējams, līdz galam neizvērtējot savu ienākumu struktūru un spējas norēķināties par savām saistībām, kā arī regulāru uzkrājumu neveidošanu,"  norāda Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā. "Samazināti ienākumi, nenoteiktība darbā un globālās lejupslīdes izredzes nozīmē, ka šobrīd patērētājiem vairāk nekā jebkad agrāk jābūt apbruņotiem ar zināšanām, kas vajadzīgas savu finanšu sekmīgai pārvaldīšanai. Savukārt, finanšu grūtību brīdī ir svarīgi laicīgi risināt situāciju – strausa taktika te nepalīdzēs. Saistību nepildīšana noteikti nav risinājums, jo valsts ekonomikai ir kritiski svarīgi, lai arī uzņēmumi saņemtu samaksu par savām precēm un pakalpojumiem – tas ietekmē to spēju augt, attīstīties, maksāt nodokļus un nodarbināt cilvēkus.”

    Šis brīdis ir piemērots, lai kritiski pārskatītu savus izdevumus, atrastu pozīcijas, no kurām var nesāpīgi atteikties, lai sabalansētu savu finanšu plūsmu un neiekļūtu jaunos parādos.

    “Vienlaikus ir svarīgi, kaut palēnām un samazinātā apjomā, ja individuālā situācija to pieprasa, taču turpināt pildīt līdzšinējās saistības, lai nedz paši, nedz uzņēmumi, kuriem esat parādā, neiekļūtu vēl lielākos sarežģījumos. Atvērts un konstruktīvs dialogs starp kreditoru un debitoru ir pareizākais risinājums šajā situācijā,” uzsver Ilva Valeika.

    Tomēr šai krīzei ir arī sudraba maliņa un novērojams, ka iedzīvotāji reaģē gana racionāli:

    1. 42% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka Covid –19 krīzei ir bijusi arī pozitīva ietekme uz viņu tēriņiem un viņi tērē mazāk ikdienas preču iegādei. (Eiropā uz to norādījuši vidēji 36% respondentu).
    2. Gandrīz puse (45%) Latvijas patērētāju atzīst, ka Covid-19 ietekmē fokusējas uz vietējās izcelsmes precēm. Tas gan ir zemākais rādītājs Baltijā,
    3. mūsu kaimiņvalstīs lokālpatriotisms ir lielāks – Igaunijā 63% iedzīvotāju krīzes dēļ dod priekšroku vietējās izcelsmes precēm, bet Lietuvā – 58%. Eiropā vidēji –56%.
    4. Izmaiņas notikušas un nostiprinājušās arī cilvēku iepirkšanās paradumos – gandrīz trešdaļa (28%) Latvijas iedzīvotāju norāda, ka arī pēc krīzes noteikto ierobežojumu atcelšanas vairumu savu pirkumu turpinās veikt internetā (Igaunijā – 39%, Lietuvā – 48%, Eiropā vidēji 37%).

     

    “Lokālpatriotisms preču izvēlē un tiešsaistes iepirkšanās paradumu nostiprināšanās varētu būt šīs krīzes mākoņa sudraba maliņa un pozitīvā ziņa Latvijas uzņēmējiem. Ekonomikas aktivizēšana pēc vairāku mēnešu pilnīgas vai daļējas dīkstāves noteikti prasīs inovatīvu pieeju un pārkārtošanos daudzās nozarēs un uzņēmējiem ir labi zināt, ka vietējo preču popularitāte un iepirkšanās internetā ir augusi,” norāda Ilva Valeika.

    Lai izveidotu Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma Covid-19 speciālizlaidumu, Intrum apkopoja datus no 4800 patērētājiem 24 Eiropas valstīs, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā. Pētījums ļauj gūtu ieskatu Eiropas patērētāju ikdienas dzīvē, ieskaitot viņu tēriņus un spēju katru mēnesi pārvaldīt savas mājsaimniecības finanses.

    Latvijas dati balstīti uz 200 respondentu atbildēm, un dati reprezentē valsti atbilstoši iedzīvotāju demogrāfiskajiem un ģeogrāfiskajiem parametriem (dzimumam, vecumam un reģionam).

    Pētījumu 2020.gada maijā veica starptautiska kompānija Longitude, Financial Times grupas uzņēmums.

    Pētījuma Eiropas datu apkopojums pieejams lejuplādei www.intrum.lv/ECPR2020

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+