Kur un ko studēt, lai būtu darbs un nauda?

Nauda
Lolita Lūse
Lolita Lūse
Ieva
Ieva
15. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kad bērni beidz vidusskolu, vecāki nonāk jautājumu un viedokļu krustugunīs: kur mācīties tālāk? Nu šis laiks ir klāt – jāpiesakās studijām augstskolā.

Konsultē DIĀNA LAIPNIECE, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā.

Kad bērni beidz vidusskolu, vecāki nereti nonāk jautājumu virpulī: kur tad atvase mācīsies tālāk? Un par augstskolas un studiju programmas izvēli parasti katram ir savs viedoklis. Ak, juristos? To jau tik daudz, ka nav, kur akmenim nokrist, – visi mūsdienās juristi. Žurnālistos? Kam tad tos vajadzēs – diez vai pēc trim vai pieciem gadiem vispār vēl kāda avīze iznāks! Vēsturniekos? Ko darīs, kad pabeigs studijas, – sēdēs kādā muzejā par ekspozīcijas uzraudzītāju? Mediķos? Tie jau neko nevar nopelnīt, bet strādā no rīta līdz vakaram! Īsāk izsakoties – lai kādu studiju programmu izvēlēsies, noteikti radu, draugu un paziņu lokā būs kāds, kas teiks, ka tā nekam neder, un tikai par dažām būs dzirdami atzinīgi vārdi. Piemēram, par labu parasti atzīst izvēli studēt inženierzinātnes un informācijas komunikāciju tehnoloģijas – lūk, tā esot nākotne! Vai tiešām tikai šajās nozarēs strādājošajiem būs darbs un nauda?

Jaunums – absolventu monitorings

Izglītības un zinātnes ministrija prezentējusi pētījumu par to, kā gadu pēc studiju noslēguma klājās 2017. gada absolventiem – cik daudzi no viņiem 2018.gada nogalē strādāja un kādu atalgojumu saņēma. Augstākās izglītības absolventu monitoringā secināts, ka kopumā gadu pēc absolvēšanas 81% absolventu bija nodarbināti.

Augstāks bezdarba līmenis bija jomās, kur ir zemāks darba tirgus pieprasījums, – sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

Vidējie ienākumi šiem absolventiem bija labi – augstāki nekā 2018. gada vidējā alga valstī. Iespējams, veiksmes stāsta pamatā bija tābrīža darba ņēmējiem īpaši labvēlīgā situācija darba tirgū, tāpēc pētījuma rezultātus nevajadzētu vispārināt, domājot, ka tādi paši tie būs arī nākamgad un turpmāk, jo darba tirgus nemitīgi mainās, turklāt arī covid krīze radījusi un turpinās radīt būtiskas izmaiņas.

Gadu pēc studiju beigšanas darbs bija visiem Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Valsts robežsardzes koledžas absolventiem, jo tur pārsvarā studē nozarē jau strādājošie. Augsts nodarbinātības līmenis bija arī medicīnas, jūrniecības un policijas jomas koledžu absolventiem, arī Latvijas Jūras akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas, Banku augstskolas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas bakalaura līmeņa absolventiem. Tikmēr ekonomiski neaktīvāka bija vairāk nekā piektdaļa studentu, kuri pirms gada ieguva bakalaura grādu Daugavpils universitātē, Rīgas Avionavigācijas institūtā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Gadu pēc studiju beigšanas salīdzinoši vairāk ekonomiski neaktīvi bija arī studenti, kas ieguva pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Vadības koledžā.

Interesanti, ka absolventu monitorings pierāda – gan nodarbinātība, gan atlīdzība atšķiras pat starp tiem absolventiem, kuri ir studējuši vienā un tajā pašā jomā, bet dažādās augstskolās. Monitoringā salīdzināts arī, kuru augstskolu absolventi pēc diploma saņemšanas nestrādā kvalificētās profesijās. Kopumā labāki rezultāti ir lielajās mācību iestādēs un programmās, kā arī centrālajās fakultātēs – mazajās iestādēs un filiālēs studiju kvalitāte var būt sliktāka augstskolas resursu nepietiekamības dēļ.

! Tikai un vienīgi pēc šī monitoringa datiem nevajadzētu vērtēt Latvijas augstskolu kvalitāti kopumā, tomēr tie varētu būt vēl viens orientieris, lai izvēlētos, ko un kur studēt.

Kam darbs būs, bet kam ne?

Ekonomikas ministrijas jaunākās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes rāda, kurās profesijās un nozarēs Latvijai darbaspēka tuvākajos divdesmit gados trūks un kur būs tā pārprodukcija. Vidējā termiņā – līdz 2027. gadam – Latvijā trūks augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu. Trūks arī darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību. Tikmēr pārpalikums prognozēts augstākās kvalifikācijas darbaspēkam ar izglītību sociālajās, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs. 

Kā izvēlēties, kur un ko studēt?

Iesaka OĻEGS KRASNOPJOROVS, ekonomikas doktors, Latvijas Bankas ekonomists, Latvijas Universitātes pasniedzējs:

«Ikvienam vidusskolas absolventam novēlu, lai darbs būtu hobijs un hobijs būtu darbs. Lai tā notiktu, profesijas izvēlē vienlaikus jābūt trim nosacījumiem:

tev tas patīk + tev tas labi padodas + esi apmierināts ar darba samaksu un darba vidi.

Pats galvenais – izvēlēties studiju jomu atbilstoši interesēm un dotībām. Tiešām nav jēgas studēt kaut ko, kas cilvēku nemaz neinteresē, tikai tāpēc, ka pēc šis jomas speciālistiem pēc sazin cik gadiem it kā būšot pieprasījums.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka darba tirgus ilgtermiņa prognozes ir visai neprecīzas un var ātri mainīties – tā tas notika gan 2009. gada krīzē, gan Covid-19 krīzē, un tā notiks arī turpmāk. Tikmēr izcili speciālisti būs pieprasīti jebkurā jomā – dabas un sociālajās zinātnēs, valodās, mākslā, ēst gatavošanā utt. Arvien vairāk pieprasīts būs radošums, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām.

Kā izvēlēties augstskolu?

  • Vispirms jāmēģina iestāties tur, kur ir liels konkurss un studiju programma izskatās sarežģītāka. Ja izdosies, tā būs iespēja dažus gadus pavadīt spējīgu un motivētu studentu vidē, tas palīdzēs augt, turklāt ar šiem cilvēkiem tiks uzturētas draudzīgas un profesionālās saites arī pēc augstskolas absolvēšanas.
  • Jāizvērtē studiju programmu akreditācijas ziņojumi un absolventu monitoringa dati. Ja izvēlētās augstskolas absolventiem ir būtiski augstāks bezdarba līmenis un zemāki ienākumi nekā pārējo mācību iestāžu līdzīgo studiju programmu absolventiem, tas var liecināt vai nu par studiju sliktu kvalitāti, vai arī par reflektantu vāju sagatavotību, vai arī par abiem šiem faktoriem kopā. Neiesaku iestāties arī tajās mācību iestādēs, kas knapi izgājušas akreditācijas procesu. Īstermiņā tas var nozīmēt vieglākas studijas, ilgtermiņā – zemākus ienākumus un lielāku bezdarba risku.
  • Labāk izvēlēties mācības nevis filiālē, bet centrālajā fakultātē, turklāt programmā ar pietiekami daudz studējošo. Filiāles lielākoties nav spējīgas nodrošināt vismaz tikpat labu izglītības kvalitāti kā centrālā fakultāte – tas skaidri redzams gan akreditāciju ziņojumos, gan absolventu atalgojuma datos. Jo mazāk studentu, jo mazāk resursu studiju nodrošināšanai. Tāpēc, ja ir divas standarta programmas, kas divās augstskolās izskatās identiski, labāk izvēlēties programmu ar lielāku studentu skaitu.
  • Ja ir šaubas, var iestāties un mācīties vairākās augstskolās vienlaikus, lai sajustu to vidi un tad izvēlētos sev visvairāk piemēroto.»

Alga vien nevar būt motivācija

AIVITA PUTNIŅA, asociētā profesore, Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece:

«Jautājums par izglītības tiešu saikni ar karjeru balstās pieņēmumā par izglītību un darba tirgu, proti, noteiktā apmācībā tiek sagatavota droša darbavieta ar noteiktu karjeru. Ja tas būtu tik vienkārši, atliktu vien izvēlēties darba tirgus tendencēs balstītu programmu, un tā aiznestu uz attiecīgu darbavietu. Reālajā dzīvē šī saikne ir daudz sarežģītāka. Būtiska ir izglītības kvalitāte un atlases mehānismi.

Jo augstāks ir atlases slieksnis jeb konkurss, jo spēcīgāki studiju biedri un studiju kvalitāte.

Karjeras izveide ir nopietna zinātne. Tikai un vienīgi izredzes saņemt labu algu nav pietiekama motivācija, lai veidotu labu karjeru un kvalitatīvu darba dzīvi. Īsti augt var tikai jomā, kas atbilst interesēm un aizrauj. Vislabākais palīgs ir spēja atpazīt sevi, saskatīt savu vietu darba tirgū un salāgot to ar savām iespējām. Turklāt izglītība vairs nav vienreizējs pasākums – dzīves laikā intereses mainās, un šodienas jaunieši mācīsies vairākās jomās un mūža garumā.»

Darba tirgus var mainīties pa mēnešiem

EVIJA ŠALTE-NOVICKA, starptautiski sertificēta personīgās izaugsmes trenere:

«Ir jāstudē tas, kas interesē. Diemžēl nav formulas, kā aprēķināt, kāda profesija cilvēku interesēs arī pēc desmit gadiem. Darba tirgus mainās vairs ne pa gadiem, bet pa mēnešiem. Piemēram, decembrī pieprasījums pēc digitālā mārketinga speciālistiem bija vidējs, bet covid krīzes laikā digitālā mārketinga speciālisti darba tirgū kļuva ļoti pieprasīti. Tik mainīgā vidē visiem nepieciešamas komunikācijas prasmes – darba tirgū vienmēr būs nepieciešama personības elastība, spēja sadarboties un sastrādāties, organizēt pašam savu darbu, būt disciplinētam, vēlme apgūt jaunas lietas, kritiskā domāšana, proaktivitāte.

Šīs lietas skola neiemācīs, tās jāapgūst pašam.

Tādēļ neatkarīgi no studiju izvēles visiem iesaku apgūt digitālās prasmes ikdienišķām vajadzībām – atbildīgi lietot sociālos tīklus, spēt sazināties attālināti, ievērojot visus pieklājības principus, noformēt savu nododamo informāciju audio un vizuālajā formā. Tās būs prasmes, kuras darba tirgus nākotnē pieprasīs aizvien vairāk.»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

Klubs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Santa+