• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Mākoņains, DA vējš, 2.57 m/s

    Māris Olte: Sievietei jāizstaro māju sajūta

    Personība
    Līga Blaua
    Līga Blaua
    30. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Mārcis Gaujenietis
    Biologs pēc izglītības, dabas pētnieks, sargs un gids pēc sirds aicinājuma, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks lauku attīstības vārdā – tā varētu rakstīt Māra Oltes oficiālajā vizītkartē. Personiskajā – piecu bērnu tēvs un mīlošs vīrs.

    «Mēs ar Inci nupat nosvinējām divdesmit gadu kāzu jubileju. Kā man gadījās viņu satikt? Toreiz strādāju Radio Skonto. Redakcija bija pretī Vērmaņdārzam, Elizabetes ielā 75. Beidzu darbu un kopā ar čomu aizgāju paēst uz Pica Jazz. Viesmīle, kas pie mums pienāca, dikti interesanti uzvedās un iepatikās man ar savu neatkarību. Vēlāk noskaidroju, ka viņa strādā arī vienā veikaliņā. Inese bija Ogres meitene, jauna, kūlās, kā mācēja. Dzīvoja toreiz pie kaut kāda brūtgāna.

    Man arī līdz tam bija divas pietiekami noturīgas attiecības, vidēji septiņus gadus katras, bet dažādu iemeslu dēļ tās meitenes neapprecēju. Un labi vien bija. Viens vācietis aiz polārā loka reiz man teica, ka večiem smadzenes sākot augt tikai pēc četrdesmit gadiem. Es nārstot sāku trīsdesmit trīs gados, zivju terminoloģijā runājot.

    Sievietei, kuru meklē, ir jāizstaro māju sajūta. Tās iepriekšējās attiecības to māju sajūtu tādā mērā, kā es būtu gribējis, nebija devušas. Bet varbūt pats tam nebiju nobriedis. Kad sagājām kopā ar Inesi, man bija trīsdesmit trīs gadi, viņai – divdesmit viens. Mani pievilka tas, ka viņai ir dūša.

    Redzēju, ka man ar viņu būs interesanti un viņa man der.

    Viņa bija mana māju sajūta. Gribēju ģimeni. Man jau bija apnikusi dzīve, kāda tā man bija. Tāda dzīve, kad kniebties gribas, bet atbildība par tālāko nevilina, ir karmas čakarēšana. Inese teica: «Ja mēs guļam, tad tā, lai būtu rezultāts.» To pamatu es ieliku un no Vides filmu studijas aizbraucu uz Jukonu filmēt. Pusotru mēnesi biju projām. Incis gaidīja bērniņu un mani no Jukonas. Kad atbraucu, viņa teica, ka bijusi sajūta – sagaida svešu cilvēku. Tas bija smieklīgi. Pirms tam mazu laiku bijām kopā. Nebijām vēl saraduši, tikai pabrūtējušies. Atbraucu augustā, apprecējāmies septembrī, biju klāt, kad dēls piedzima. 8. oktobrī Vitam Adamam būs divdesmit gadi.

    Visu interviju lasiet žurnāla Ievas Stāsti jaunajā numurā vai portālā Santa+.

    • Māris Olte: «Katrs bērniņš tevi vērš lielāku un dziļāku.»
    • Birutas Baumanes gleznās ir mākslinieces dzīve, kuru viņa dzīvoja negausīgā kārē
    • Kur mežs ar dārzu satiekas – Kalsnavas arborētums
    • Irēna Cērmane: «Varbūt sievietes laime mani nav skārusi. Viss ticis teātrim un bērnam.»
    • Kāpēc un kā krievu laikraksta redaktors Ņujorkā  izsolīja  pērn saņemto Nobela Miera prēmijas medaļu
    • Slavenā kordiriģenta Jāņa Dūmiņa meita Ilze Dūmiņa: «Tēvs ļoti patiesi mīlēja cilvēkus.»
    • Lai saprastu zviedru mentalitāti, jāsaprot viņu senās demokrātijas tradīcijas un dziļi sirdī pārmantotās vērtības
    Ievas Stāsti nr19

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+