Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kur palika privātums, kur drošības apsvērumi? Cik daudz jau man šo komunikācijas lietotņu ir datorā, un vai vajadzētu vēl vienu? Covid-19 vīruss ir mobilizējis mūs lietot tehnoloģijas un neuzdot daudz jautājumu. Šodien svarīgākais – lai viss strādā.
Tehnoloģijas jau sen nav svešas daudziem. Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem mobilo datu lietotājiem pasaulē.
Tomēr vīruss ir piespiedis ikvienu pārgrupēt savus tehnoloģiju ieradumus – apgūt jaunas lietotnes, pakalpojumus, saziņas rīkus, mācību forumus.
Citi lasa
Mūsu ieradumus pāris nedēļu laikā ir mainījis viens kopīgs pretinieks – Covid-19.
Ne tik senā pagātnē karsti apspriestas prioritātes – digitālā drošība, divu faktoru autentifikācija, privātums, vārda brīvība, viedokļu dažādība – it kā ir kļuvušas sekundāras. Pakārtotas tam, lai ierobežotu vīrusu un lai izdzīvotu laikā, kad vīruss ierobežo mūs. Taču privātuma diskusija ir ieguvusi negaidītu pavērsienu.
Modrās tehnoloģijas
Tehnoloģijas kā glābējriņķis ir ne tikai mūsu krīzes ikdienā, pēc to palīdzības lūkojas gan zinātne, gan krīzes menedžeri. Kamēr vīrusa apturēšanai un ārstēšanai nav rastas zāles, ir nepieciešami pagaidu risinājumi. Viens no tiem – spēja savlaicīgi un ātri noteikt vīrusa pārnēsātājus un ierobežot vīrusa tālāku nodošanu.
Šodien to Latvijā dara Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Sadarbībā ar koronavīrusa slimnieku operatīvi tiek apzinātas personas, kuras ar viņu nonākušas saskarsmē. Šīs kontaktpersonas tiek apziņotas un aicinātas attiecīgi rīkoties: fiziski distancēties, ierobežot tālākus kontaktus un slimības nodošanu. Vīruss ir viltīgs, ne vienmēr ir redzami slimības simptomi, un to tālāk nodot var, pašam nezinot.
Tehnoloģijas nāk palīgā un dod iespēju šo saskarsmi apzināt ar viedtālruņu palīdzību.
Ja jau mūsu somās, kabatās, plaukstās ir viedās ierīces, kuras atpazīst mūsu noskaņojumu, sejas vaibstus, mūzikas gaumi vai sirdspukstus, tad tās varētu strādāt ne tikai lielu uzņēmumu peļņai un mūsu ērtībai, bet arī šodienas prioritātei – dzīvībai un veselībai.
Izcila Latvijas tehnoloģijas ekspertu komanda strādā pie šāda risinājuma – ApturiCOVID lietotnes Latvijas iedzīvotāju telefonos.
Pie līdzīgiem risinājumiem strādā daudzas Eiropas valstis – atsevišķi un kopā –, un daudzviet tās jau tiek izmantotas. Taču risinājums nevar būt kā viens globāls rīks, jo mēs slimojam un ārstējamies lokāli, nepieciešama nevis virtuāla, bet reāla medicīniskā palīdzība. Epidemiologiem, ģimenes ārstiem, SPKC un visai veselības industrijai ir jāpieņem ikdienas lēmumi individuālā un nacionālā līmenī – vai simptomi ir kritiski dzīvībai, vai slimības uzliesmojums apdraud plašāku sabiedrību, vai riska grupas ir apdraudētas, vai veselības dienesta resursi ir izsmelti. Tāpēc risinājumus, ko izmantot dzīvē – katram savā kabatā –, būvē valstis nacionālā līmenī.
Vara un tehnoloģijas
Covid-19 tomēr izgaismo, ka mūsu tehnoloģiskā suverenitāte ir nosacīta. Ne tikai mēs katrs individuāli esam atkarīgi no tehnoloģiju gigantiem, bet arī valsts un tās cīņa ar vīrusu. Latvijas cīņa ar vīrusu ir viena no sekmīgākajām Eiropā un globāli – ar zemu inficēto un mirušo skaitu, testu pieejamību un kontaktu apzināšanu. Tomēr mēs neesam noteicēji pār to, lai savu pieeju modernizētu un īstenotu digitāli. Kāpēc?
Pirmkārt, Latvijas lietotni ApturiCOVID «palaist tautā» iespējams tikai caur Apple vai Google lietotņu veikalu, kur ir jāievēro šo kompāniju noteikumi. Otrkārt, lai izmantotu šo pašu kompāniju veidotu Bluetooth tehnoloģijas komponentu, kas daudz precīzāk spēj izmērīt laiku un distanci starp dažādiem telefonu aparātiem, ir jāsaskaņo Latvijas lietotnes darbība un funkcionalitāte. Turklāt – ne tikai Latvijas, bet ikvienas Eiropas un citu valstu lietotņu darbība, kura vēlas šo komponentu izmantot.
Tas nozīmē, ka, lai arī mūsu nacionālā likumdošana paredz noteiktus rīcības soļus un secību, kā tiek apzināti cilvēki, kas nonākuši saskarē ar saslimušo, kā tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi un kā tiek veikti tālākie epidemiologu analītiskie un pētniecības darbi vīrusa ierobežošanai, Latvijas lietotnes darbība ir jāpielāgo Apple un Google noteikumiem.
Jānovērtē, ka darbs pie Bluetooth vienota risinājuma, lai palīdzētu cīņā ar vīrusu, starp iOS un Android ierīcēm ir vēsturisks solis.
Šīs divas milzu kompānijas ir un paliks sīvas konkurentes globālā tirgū. Cilvēce noteikti novērtēs šo kopdarbu. Tomēr kaut kas šajā varas sadalījumā šķiet greizs. Sabiedrības veselību, kuru vērtē un analizē nozares spēcīgākie eksperti pasaulē un Latvijā un pielāgo lokālo metodoloģiju, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novērstu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, nākas pakārtot tehnoloģiju gigantu diktētiem noteikumiem, lai izmantotu virtuālos rīkus.
Privātuma karstais kartupelis vai kas lācītim vēderā?
Strīda karstākais jautājumus – privātums un akūti nepieciešamie dati, kas svarīgi veselības organizācijām, lai izprastu vīrusa izplatību un īpatnības. Google un Apple, paziņojot par savu kopīgo darbu pie Bluetooth risinājuma, uzsvēra – šis komponents būs pieejams tikai tiem nacionālo valstu risinājumiem (un tikai vienam valstī), kuri nodrošinās tā pilnīgi anonīmu darbību.
Pirmā reakcija – bravo! Par cilvēka tiesībām uz privātumu digitālā pasaulē esam tik sīvi cīnījušies, beidzot tas ir akceptēts tehnoloģiju mekā – Silīcija ielejā!
Taču sekundi vēlāk nākas apdomāt – kāpēc šīs divas pasaules lielākās kompānijas, kuru produkti (un jo īpaši Google) ir tikai un vienīgi balstīti datu apkopošanā, tajā skaitā visprivātāko, tagad ir «apmetušas kažoku».
Google nav mainījusi savu biznesa modeli. Vairāk nekā 80% no kompānijas ienākumiem veido reklāma un Google izstrādātie globālie rīki, kā pielāgot reklāmu lietotājam atbilstoši viņa vēlmēm un interesēm (lasi: datiem). Apple jau vairākus gadus strādā pie iPhone un rokas pulksteņa veselības lietotnēm, cītīgi apkopojot datus, lai celtu savu mākslīgo intelektu šajā nozarē.
Kad Apple un Google aizstāv manu privātumu
Ir vairāki iemesli, kas kalpo par pamatu šim lozungam.
Pirmkārt, tas ir ērts publiskais vēstījums. Kurš atļausies pateikt, ka privātums nav jāciena, jo īpaši tik sensitīvā nozarē kā veselība?
Prātā nāk tikai viens no pagājušā gada nogales daudziem «privātuma» skandāliem – Google Nightingale projekts.* Pateicoties Wall Street Journal pētījumiem, atklājās, ka kompānija ir noslēgusi daudz darījumu ar veselības datu brokeriem un ieguvusi miljoniem datu no ASV slimnīcām un medicīnas iestādēm, tajā skaitā aptverot personu datus un viņu slimības. Toreiz atbildīgais Google pārstāvis skaidroja laikrakstam, ka viņi rīkojas cēlu mērķu vadīti, lai veselības aprūpē «uzlabotu pakalpojumus, samazinātu izmaksas un glābtu dzīvības». Acīmredzot pirms mazāk nekā gada dati šā mērķa sasniegšanai tika atzīti par nepieciešamu izejmateriālu.
Savukārt Apple jau vairākus gadus strādā pie ienākšanas veselības nozares tirgū, izmantojot savas ierīces – iPhone un AppleWatch – un to attiecīgās veselības lietotnes, kuras apkopo daudz veselības datu, sākot no fiziskām aktivitātēm un miega paradumiem, līdz pulsa, sirdsdarbības un lietotāju pašu sniegtu veselības datu apkopošanu un analīzi.
Tad kāpēc privātā sektora kompānijas uzskata datus savā darbībā par sine qua non (pašsaprotamu, būtisku un pamatotu), lai uzlabotu savus pakalpojumus veselības nozarē, bet valsts epidemiologiem Covid-19 vīrusa efektīvai ierobežošanai to jābūt spējīgiem piedāvāt, izlasot vien zinātniskos rakstus?
Otrkārt, privātums patiešām ir viens no Eiropas karstajiem tematiem, kur tehnoloģiju kompānijas tiek gan aicinātas, gan piespiestas veikt izmaiņas. GDPR (Vispārīgā datu aizsardzības regula) ir tikai viens no instrumentiem šajā cīņā. Šī ir iespēja beidzot kā privātuma aizstāvjiem parādīt Eiropai savu principiālo nostāju un sapucēt reputāciju. Un patiesi, ne mazums organizāciju un cienījamu indivīdu Eiropā steidzās atbalstīt šo kompāniju paziņojumu, brīžiem, šķiet, neapdomājot plašāku kontekstu.
Taču konteksts, izvērtējot savu rīcību gan individuāli, gan valstiski, šodien ir kritisks. To, ko varējām atļauties pagājušā gada Ziemassvētkos, nevarējām šāgada 4. maija svinībās. Bet, lai arī Jāņi un nākamais 1. septembris mums nebūtu līdzīgi, ir jāmeklē izsvērti risinājumi kontekstā.
Treškārt, lai arī Apple un Google ir pasaules milži, kas gan pēc lietotāju skaita, gan ienākumu apmēra pārspēj daudzas valstis, tās tomēr ir Amerikas kompānijas. Šo kompāniju home base (mājas) ir Kalifornija, ASV. Tas ir ne tikai juridisks aspekts, kas regulē šo kompāniju darbību, bet arī vide, kurā tās uzaugušas. ASV vēstījums, iespējams, primāri ir pielāgots tieši ASV patērētājiem.
Amerikāņi būtu gatavi pārdot savus datus jebkurai kompānijai neatkarīgi no tās īpašniekiem, bet nesniegt tos ASV valsts iestādei neatkarīgi no tā, vai tā ir veselības nozare vai kāda cita. Bailes par to, ka valsts šeit novēro cilvēkus, ir milzīgas.
Piekrītu, Amerika ir īpašs gadījums no daudziem aspektiem – īpaši Covid-19 krīzes laikā. Pat ja ASV medicīnas iestādes apkopotu datus par Covid-19 kontaktpersonām, tām nebūtu spējas tos apkalpot. ASV medicīnas sistēma ir vāja cīņā ar vīrusu, un tajā nav tādas kapacitātes, kāda ir Latvijā, Baltijas valstīs un pat lielākajās Eiropas valstīs, lai sniegtu palīdzību saslimušajiem, testētu cilvēkus ar vīrusa simptomiem, nemaz nerunājot par to, lai sazinātos ar tiem, kas ir tikai bijuši saskarsmē ar vīrusa nēsātājiem.
Pieņemt vispārinātus globālus lēmumus par datu pieejamību un izmantošanu cilvēku dzīvības glābšanai, balstoties tikai uz amerikāņu attieksmi, ir nekorekti iepretim tām valstīm, kuras risina situāciju daudz prasmīgāk un nebūt ne uz demokrātijas rēķina.
Ceturtkārt, Apple un Google pasaulē lieto ne tikai demokrātiskas valstis.
Lai arī diktatūrām jau tā netrūkst iespēju kontrolēt un ietekmēt savus iedzīvotājus bez koronavīrusa kontaktu lietotnes, tomēr pamatotas ir bažas, ka šāda ierīce papildinās to arsenālu.
To, ka inovācija nav one size fit all (viena izmēra kurpe, kas der visiem), esam atklājuši, kopš visi dzīvojam vienā «lielā ciematā» – internetā. Tomēr šīm kompānijām ir juridiski un analītiski resursi, lai izvērtētu demokrātijas un brīvības riskus, pieņemtu lēmumus atbilstoši situācijai. Vīruss nogalina bez saskaņojuma, un eksperti ir mediķi un epidemiologi, nevis Silīcija ielejas tehnoloģiju guru.
Ko darīt Eiropai, Latvijai, tev un man?
Katrs no mums var izdarīt labāko, lai pasargātu savu un savu tuvāko veselību un dzīvību. Tehnoloģijas, labākas vai sliktākas, ir mūsu sabiedrotās. Lai uzveiktu vai ierobežotu vīrusu, zinātnei nepieciešams laiks un dati. Šodien mums visiem ir jāsadarbojas, izmantojot visus instrumentus. Sākot ar roku mazgāšanu un divu metru distances ievērošanu, līdz sadarbībai ar SPKC, mediķiem un lietotnes ApturiCOVID izmantošanai.
Gan Latvija, gan Eiropa – kopā un atsevišķi – strādā ar Apple un Google pārstāvjiem.
Privātums nav kļuvis mazvērtīgs, tas ir jāaizsargā. Bet tieši tikpat šajā krīzes laikā ir jāaizsargā mūsu dzīvība.
Ir jārod līdzsvars un saprātīgs risinājums, kas pasargā veselību un nekompromitē privātumu. To, kādas zāles, metodes un risinājumi glābj cilvēku dzīvību, lemj mediķi un epidemiologi. Ja nepieciešams apzināt saslimušā kontaktus, lai tādējādi paglābtu citas dzīvības, – tas jādara.
Ja nepieciešams novērst paniku, konsultējot, kā novērot simptomus, sniedzot medicīnisku atbalstu un veicot savlaicīgus testus, tad ārstam vai SPKC ir nepieciešams sasniegt Covid-19 kontaktpersonu, un otrādi – pacientam jāzina, kur vērsties pēc palīdzības. Ja esošos ierobežojumus var mazināt un precizēt atbilstoši datiem par vīrusa dabu un izplatību – tad šie dati ir nepieciešami epidemiologu darbam. Ne Google vai Apple raksta noteikumus demokrātiskas valsts veselības aizsardzībai.
