Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aiz katra lieliska vīrieša stāv kāda izcila sieviete, un manā dzīvē tā ir mana mamma.
Viņa audzināja mani viena. Nesaprotu, kā mamma dabūja gatavu to, ka es viņu jau kopš bērnības ļoti respektēju. Ja kaut ko lika, tas nebija apspriežams – jāizdara. Man brauca ciemos draugi, mamma ar viņiem atrada kopīgu valodu, jo bija baigā humora vecene. Bet, kad viņa norēca, ka jābeidz ālēties un jāiet strādāt, visi klausīja. Atceros, kā reiz steigā veselu vagu sīpolu sastādīju kājām gaisā: mamma gaida, kad nāks sīpolu raža augšā, bet, kā nenāk, tā nenāk – izrādās, visi ar saknēm uz augšu. Mēs bijām ne kā māte ar dēlu, bet kā labākie draugi. Varēju viņai uzticēt visus savus noslēpumus, ja viņa deva padomu, tad tā – kā ar kulaku pa aci.
Puiši, cieniet savu māti līdz mūža galam – klausiet pat tad, kad jau jūtaties lieli un vareni!
Mana mamma mira ļoti smagi, trīs mēnešus gulēja komā. Tas man daudz sirmo matu pielika klāt. Gāju pie viņas uz slimnīcu katru dienu un nevarēju noskatīties, cik viņai smagi. Varētu domāt – komā neko nejūt, bet redzēju, kā pār mammas vaigu nobirst asara. Tas bija drausmīgi. Piedzīvoju brīžus, kad ienāca prātā: varbūt būtu labāk, ja es, kā filmās rāda, paņemtu spilvenu un viņu nosmacētu – lai nav tik nežēlīgi jāmokās.
Kopš mammas nāves pagājuši daudzi gadi, bet joprojām gribu viņai pastāstīt, kā man iet.
Es ar viņu sarunājos.
Vienmēr pirms Maira cīņas braucu pie mammas uz Ēveles kapiem un saku: mamočkin, palīdzi, lūdzu, Mairītim!
Arī pēc cīņas aizbraucu – pastāstīt, kā viņam gāja.
Pēdējā laikā, stāvot pie savas mammas kapa, vienlaikus gan viņu, gan Dieviņu lūdzu par meitas Santas vīra Jāņa veselību. Lūdzos, lai neatstāj Santiņu, meitēnu, vienu pašu ar mazo Dominiku, lai glābj Jāni. Man ir sajūta, ka ir reizes, kad mamma sadzird un palīdz.
Visas atklāsmes lasi žurnālā «Klubs» un portālā «Santa+»!
