• Luka Banki: Tēvs bija pārliecināts, ka es nespēšu parūpēties par savu ģimeni

    Personības
    Ilze Anna Vītola
    21. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Valdis Kauliņš
    Luka Banki – pēc Latvijas basketbola nacionālās izlases panākumiem Pasaules kausā šo vārdu zina pat tie, kas ikdienā neseko basketbolam. Itālis Luka Banki kā izlases galvenais treneris pārrakstīja mūsu valsts basketbola vēsturi un Latvijas valstsvienību aizveda līdz augstajai 5. vietai, savukārt viņu pašu FIBA atzinusi par šā Pasaules kausa labāko treneri.

    – Reiz teicāt, ka darba ētiku esat mantojis no sava tēva. Kas bija jūsu tēvs?

    – Vienkāršs cilvēks, kurš izaudzināja četrus bērnus. Mamma bija mājsaimniece, nodarbojās ar bērniem, ieaudzināja mūsos noteiktas vērtības. Joprojām atceros, cik ļoti mans tēvs bija nodevies ģimenei un nodevies savam darbam. Viņam bija noteikts dzīvesstils, un ticu, ka esmu no viņa daudz pārņēmis. Piemēram, pavadu tiešām daudz laika, gatavojoties pirms treniņa. Divu stundu treniņš nozīmē aptuveni astoņu stundu gatavošanos. Reizēm pat miegā domāju, kas varētu būt labākais treniņam, un, ja kāda doma ienāk prātā, uzreiz to pierakstu. 

    – Vai jūsu vecāki, īpaši tēvs, atbalstīja vēlmi kļūt par basketbola treneri?

    – Nemaz. Reizēm es par to uzjautrinos, bet, kad jau kādu laiku biju strādājis kā profesionāls basketbola treneris, tēvs tomēr ik pa laikam vaicāja: «Luka, kad tev beidzot būs nopietns, īsts darbs?» Es pat neteicu viņam, cik pelnu. Tēvs bija grāmatvedis, viņš nekad nesaprastu, ka sportā var nopelnīt naudu. Vienlaikus zināju, ka viņš mani klusībā atbalsta. Mans tēvs jau ir miris, bet mamma, kurai ir astoņdesmit pieci gadi un bijušas divas sirds operācijas, skatījās katru spēli Pasaules kausā. 

    Acīmredzot tēvam mana karjera šķita tik nestabila, ka brīdī, kad manai meitai palika astoņpadsmit, saņēmu zvanu no apdrošināšanas kompānijas – man esot jāierodas saņemt naudu. «Kādu naudu, par ko jūs runājat?» Izrādījās, ka tēvs tad, kad piedzima mana meita, sācis uzkrāt naudu, kas tiktu izmaksāta, meitai sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu. Viņš bija pārliecināts, ka es nespēšu parūpēties par savu ģimeni, lai tad nu vismaz ir uzkrāta kāda summa Margaritas studijām… Droši vien kā vecāks es viņu saprotu. Ja mans dēls kādu dienu atnāktu un teiktu, ka grib būt gleznotājs, iespējams, arī es jautātu: «Vai ar mākslu var izdzīvot?» Un arī censtos viņam palīdzēt materiāli.

    Mans tēvs gribēja parūpēties, un es viņu saprotu, esmu viņam pateicīgs.

    Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.

    • «Iespējams, karjerā sasniedzu mazāk, nekā būtu varējis, bet esmu mierā ar sevi un meklēju emocijas, nevis naudu vai slavu.» Saruna ar Latvijas basketbola nacionālās izlases galveno treneri Luku Banki 
    • «Man pat neienāca prātā doma, ka varētu no šīs izrādes atteikties, tomēr spēlēt to bija neizsakāmi smagi.» Intervija ar aktrisi Leldi Dreimani 
    • Kāpēc vīrietim nereti ir tik grūti runāt par jūtām?
    • Apzinātības un iekšējā miera skolotājs Ansis Jurģis Stabingis: «Mēs visi dzīvē meklējam piepildījumu.»
    • Iepazīsties: veterinārārste un Ežu hospitāļa dibinātāja Ingvilda Aumeistere, kura pēc augusta vētras glāba krusas sadragātos stārķus 
    • Izcils komplekts šim rudenim – vīrišķīga žakete + sievišķīga kleita
    • Kam noteikti jābūt rakstītam uz pārtikas produktu iesaiņojuma, un kāpēc tas noteikti jāizlasa
    Ieva nr38/2023

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Daba un Dzīvnieki

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Abonē