• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C Smidzina, Z vējš, 1.03 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Lūdzu, neesi džentlmenis (18+)

    Randiņš
    Zelda
    10. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Ir iestājusies neveikla pauze, un es vairs necenšos to aizpildīt ar sarunu. Es gaidu, kad viņš mani noskūpstīs, un tad… tad jau notiks vai nu tā, vai citādi. Bet vismaz būs skaidrība.

    Ja dažus gadus esi pavadījusi, atjēdzoties no šķiršanās, bet pēc tam mazliet, bet aktīvi baudījusi dzīvi, nav tik viegli sākt randiņus formātā «nopietnas attiecības». Sajūta, ka nezini spēles noteikumus. Kā futboliste rokasbumbas laukumā… bumba it kā apaļa, vārti it kā arī ir, bet spēle notiek citādi. Paiet laiks, kamēr iejūties.

    Iepazīstoties izklaidei, puses droši apvaicājas par prioritātēm seksā, pārspriež visvairāk iecienītās pozas un stratēģiski svarīgos izmērus. Jā, tas nav romantiski, toties izpaliek pārsteigumi un vismaz daļēji vari būt drošs, ka iegūsi kāroto.

    Meklējot nopietnas attiecības, jautājumi atšķiras, jo kopdzīve nesastāv tikai no seksa – ir jāatrod kopīgas intereses un «idejiskā platforma», jāuzzina partnera ieradumi, uzskati un nākotnes plāni. Tikai, noliekot savu «vilcieniņu» uz nopietnības sliedēm, bieži vien ir grūti (un pat neiespējami) to pārcelt uz blakus esošajām, kas paredzētas intimitātei. Vismaz es vēl neesmu sasniegusi to virtuozitātes līmeni, lai viegli un eleganti pārietu no tēmas «Šveices nodokļu politika» uz «kāda poza ir mīļākā».

    Ar šo lielisko vīrieti esam pusdienojuši, gājuši uz kino un iepazinušies ar bērniem; esam viens otram gatavojuši vakariņas un rakstījuši garas e-pasta vēstules. Šķiet, ka viens par otru zinām gandrīz visu, mums ir kopīgas intereses un līdzīgas domas par to, ko vēlamies. Tikai es joprojām nezinu, kas viņam patīk seksā un kāds viņš ir kails. Es pat nezinu, kā viņš skūpstās!

    Jo vairāk laika pavadām inteliģentās sarunās, jo grūtāk kļūt vienkāršiem un pieskarties it kā primitīvajām vēlmēm…

    Sens paziņa teicis: «Ja man sekss nav trešajā randiņā, tad ceturtais nemaz nenotiek.» Smieklīgi, bet patiesi. Mūsu randiņu skaits bija krietni pāri minētajiem trim, toties seksa joprojām nebija… Kad jaukā pavasara vakarā tiku uzaicināta ciemos baudīt labu vīnu, domāju – nu jau gan būs! Uzvilku pavisam jauno, smalko un dārgo apakšveļu. Divu dienu laikā paspēju aizskriet gan pie manikīra un pedikīra, gan pārciest vaksāciju. Randiņa dienā jau pēc 12 gandrīz neko neēdu, lai būtu plakanāks vēders. Uzvilku svārkus, zeķes un krūtīm viegli piegulošu, plānu džemperīti ar vidēji dziļu dekoltē. Minimāls grims un mazliet smaržu. Satraukti pukstoša sirds un mazliet trīsoša balss, sakot viņam «labvakar».

    Arī viņš izskatās mazliet saspringts un cenšas to maskēt ar aktīvu darbošanos virtuves zonā. Kailās, iedegušās pēdas un pieguļošais triko krekls pastiepjoties atklāj tikpat iedegušu un mazām, melnām spalviņām klātu vēderu. Aplaizu lūpas un mēģinu iedomāties, kā ir tur, zemāk…

    Sarkanvīns jau pārliets dekanterā un viņa rokās nodžinkst vīna glāzes. Mēs abi satraukumu slēpjam aiz frāzēm par vīna izcelsmi un trīcošām rokām saskandinām glāzes. Es nejūtu vīna garšu, es pat nereibstu no tā, bet visu laiku cenšos saprast – vai sekss būs? Kā viņš to piedāvās? Un kur? Uz viesistabas dīvāna? Vai augšā guļamistabā? Un vai man uzreiz piekrist vai arī izlikties, ka tas ir pārsteigums? Nezin kāpēc tieši tagad prātā ienāk kaut kur lasītais, ka nopietns vīrietis neuztvers pozitīvi to, ja pirmajā tuvības reizē sieviete izrādīsies ļoti prasmīga. Cenšos atcerēties, ko tad drīkst un ko ne? Iniciatīva piedāvāt pozas un minets laikam pie labā toņa nepieder?

    Apmulstu no savām domām, jo pa to laiku sarunā iestājusies pauze un vīrietis veras uz mani. Viņa skatiens ir neizprotams un pēkšņi kā pieķerts aizklīst prom. Pievēršos sieram un, kad paceļu acis, notveru manām krūtīm pievērstu uzmanību. Tikai pavedēji un noliktavas strādnieki uz krūtīm, dibenu vai kājām skatās nepārprotami un tā, lai arī sieviete to pamanītu. Nopietns vīrietis, kurš lielāko daļu laika pavada uzvalkā, bieži vien baidās ne tikai no tā, ka kāds to ievēros, viņš baidās pat paskatīties! Visam jābūt politkorekti! Ja jau ir šie skatieni, tad varbūt beidzot…?

    Nolemju viņu mazliet uzmundrināt un nu jau speciāli pagriežos un mazliet pieliecos, it kā notraustu drupatu no svārkiem un uzreiz sajūtu – šis mirklis tiek izmantots, lai vēlreiz pavērotu krūtis.

    Sāku justies pārliecinātāka par vakara iznākumu un lēni malkoju vīnu. Vēlos, lai vakars nebeidzas un nebeidzas… un savās sievišķīgajās fantāzijās jau esmu aizklejojusi pie nākamā rīta brokastgalda. Diemžēl pudele nav bezizmēra un glāzēs katram no mums skalojas vairs tikai pāris malki vīna. Palēnām tuvojas pusnakts, un ir skaidrs: vai nu viņš piedāvā atvērt vēl vienu vīnu un aicina palikt, vai arī man jāprotas un jābrauc prom. Palikt neaicināta es nevaru, arī vilkt garumā pasēdēšanu, lai pēc tam nepietiktu enerģijas horizontālajām izklaidēm, nebūtu labi.

    Lai lauztu pauzi, ceļos un pieeju pie loga. Mazliet paveru aizkarus un izsaku banālo frāzi «cik ārā jau tumšs, laikam ir vēls». Filmās šādos brīžos pie loga pienāk arī vīrietis, sieviete pagriežas pret viņu, un abi satiekas skūpstā. Dzīvē ir citādi – mans potenciālais partneris sēž turpat pie galda un man šķiet, ka tikai nupat novērsis skatu no mana dibena. Atgriežos pie galda un paceļu vīna glāzi. Viss. Pēdējais malks. Kaut kam ir jānotiek, kaut kas ir jādara, vakars nevar tā beigties!

    Atkal pauze. Es vairs nesaprotu, ko domāt. Mana pašpārliecinātība par tikšanās iznākumu pamazām saplok, pēkšņi jūtos neiekārojama un nevajadzīga. No aizvainojuma gribas raudāt, bet es vēlreiz saņemos un daudznozīmīgi ieskatos telefonā, piebilstot, ka «nu gan ir vēls». Vīrietis, gluži kā pieredzējis politiķis, «ne apstiprina, ne noraida šo informāciju». Varu domāt, ko gribu…

    Ja mani vadītu interese tikai par vienas nakts sakaru, tad izrādītu iniciatīvu kādā no tiem nepārprotamajiem veidiem, kurus neuztver tikai pilnīgi muļļas. Bet mani piesaista šā kunga prāts, manieres un skatījums uz dzīvi, tāpēc gaidu mājienu, lai tam ar prieku atsauktos. Pašai šķiet, ka jau ar savu atbraukšanu pavēlā stundā un tērpu esmu devusi pietiekoši delikātu, bet vienlaikus skaidru mājienu, ka «ja tu piedāvāsi, es piekritīšu».

    Viss ir pateikts, atbildes nav, un uzkavēties vairs nevaru. Dodos uz durvīm, velku mēteli. Vēl pēdējais mēģinājums mainīt vakara gaitu – pieliecos uzvilkt zābaciņus, tā nejauši demonstrējot krūtis džemperīša izgriezumā. Vīrieša skatiens tur aizķeras (jo tur tiešām ir, pie kā aizķerties…) tik ilgi, ka es pat pieceldamās paspēju to piefiksēt. Noskūpstu viņu uz vaiga, pasakos par jauko vakaru. Viegls aromāts iepriecina manu ožu, bet sirsnīgs smaids apliecina, ka esmu bijusi gaidīta viešņa.

    Un tomēr. Es esmu uz ielas pie sava auto, nevis viņa guļamistabā. Pabraucu dažus kvartālus, apstājos ielas malā un sirsnīgi izraudos. Ir piektdienas nakts, un meitiņa laikus aizvesta pie viņas tēva, mājās mani neviens negaida. Saņemos pietiekami daudz drosmes, lai zvanītu savam «friend with benefits» un pieteiktos ciemos. Viņš atver durvis, ap gurniem ir dvielis un mati vēl mitri pēc dušas. Vīrietis pamana manas saraudātās acis, bet neko nejautā, tikai abām rokām cieši satver manu dibenu, pievelk mani sev klāt un noskūpsta uz lūpām. Ir gandrīz viens naktī, runāt es negribu un mēs uzreiz dodamies uz guļamistabu. Viņš ir jauns, bet lieliski zina, ko sieviete vēlas, ja ierodas ciemos naktī. Spilvens, kurā es kožu, lai neuzmodinātu kaimiņus, reibinoši smaržo pēc viņa, un dažas sasniegtās baudas virsotnes atgriež manu pašapziņu.

    Mūs pamodina vēla ziemas rīta saule, es izstaipos un sajūtu blakus jaunā vīrieša ķermeni. Cik labi, ka toreiz, kad sāku meklēt nopietnas attiecības, es nepametu savu ilggadējo mazgadīgo mīļāko! Pamest var jebkurā laikā, bet, ja nesanāks nopietnās attiecības, kur atkal tik lielisku atradīšu, tā es tolaik spriedu un šorīt tā pa īstam novērtēju sava lēmuma pareizību.

    Roka glāsta viņa stingro vēderu un, ieraduma vadīta, noslīd zemāk, sastopot jaunai dienai un abu priekam gatavu locekli. Dzīve ir skaista! Divreiz skaista. Esmu dzīva, seksuāla un iekārojama būtne, un tas, kurš to nesaprot… ak, tās ir viņa problēmas!

    Mājupceļā pie auto stūres sēž smaidīga dāma, kurai ik pa laikam pār muguru noskrien viegls drebulis, atceroties kaislīgo nakti un skaisto rītu. Nopīkst telefons, saņemu nopietnā vīrieša sūtītu īsziņu ar apvaicāšanos, kā es jūtos. Lieliski, es jūtos lieliski! Diemžēl, ne jau pateicoties tev…

    Vīrieši… nu neesiet tādi džentlmeņi!

    Ja dāma vakarpusē ierodas ciemos uz glāzi vīna, atcerieties, ka adekvāta un mūsdienīga sieviete pieļauj, ka vīns var pārtapt par brokastu kafiju.

    Lieciet mums saprast, ka vēlaties… Roka uz ceļgala, viegls skūpsts uz kakla vai glāsts pār gurnu, kamēr virtuvē kopā griežam sieru – tas ir viegli, korekti un atstāj atkāpšanās ceļu abām pusēm, ja nu tomēr ir pārdomāts. Džentlmeņi it kā tā nedara, bet… ļaut sievietei izlikties pārāk iereibušai, lai brauktu mājās, vai gaidīt, ka viņa centīsies jūs pavedināt, arī nav džentlmeņa stils!

    Sekss ir nākamais solis attiecību attīstībā. Tam jābūt ne par agru, ne par vēlu. Kad esam viens otru mazliet iepazinuši, tālākai intimitātei nepieciešams nojaukt apģērba barjeru. Sajust partnera ķermeni, ādas smaržu, skūpstus… saprast, vai arī gultā vēlamies līdzīgas lietas, jo pēc 30 gadiem seksuālie ieradumi un prioritātes vairs īpaši nemainās. Tas ir kā testa brauciens, jo saskaņā seksā ir svarīgāka par daudzām ikdienas lietām. Un, lai vai cik ļoti mūsdienīga sieviete būtu, tomēr ir brīži, kad pirmais solis jāsper vīrietim.

    Un tāpēc… lai dzīvo džentlmeņi, kuri īstajā brīdī nav džentlmeņi!

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+