Levits: Iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī un tā vairs nevar turpināties

Drošība
Ziņu aģentūra LETA
22. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Valsts prezidents Egils Levits
Foto: LETA
Valsts prezidents Egils Levits
Iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošanas laikā jādomā par saprātīgām investīcijām minētās nozares attīstībai, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem atzina Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzsvēra, ka šodien viens no amatpersonu apspriestajiem jautājumiem bija situācija par iekšējo drošību, jo sarunas laikā viņš paudis savas bažas, ka tā šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

«Jāsaka atklāti, Latvijas iekšējās drošības jomas institūcijas ir atpalikušas no kopējās valsts attīstības. Jā, pēdējos gados mums ir bijušas investīcijas vairākās nozarēs un tās visas attīstībā ir gājušas uz priekšu, bet iekšlietu institūcijas – policija, izmeklētāji un robežsargi – vienmēr ir apdalīti. Tā vienkārši nevar turpināties, jo iekšējās drošības joma ir kritiskā stāvoklī,» ar savām pārdomām dalījās Valsts prezidents.

Tāpēc viņš aicina, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, par vienu no galvenajām prioritātēm noteikt iekšlietu institūciju sakārtošanu, tam atvēlot saprātīgas investīcijas. Tomēr viens no galvenajiem jautājumiem ir nodrošināt iespēju par labas un kvalitatīvas izglītības iegūšanu iekšlietu struktūrās strādājošajiem.

«Izglītības jautājums jāskata nedaudz plašāk un to nevar saistīt tikai ar vienu iekšlietu nozari.

Manuprāt, jautājums par tiesībsargājošajās institūcijās strādājošo izglītošanu ir jāskata kopīgi ar Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu par Tieslietu akadēmijas izveidošanu, jo mana pārliecība ir tāda, ka Policijas akadēmijas likvidēšana ir bijusi liela kļūda, kura ir jālabo, bet tas nenozīmē, ka ir jāatjauno tieši šāda akadēmija.

Ir jābūt vienai iekšēji saskaņotai policijas un līdzīgo amatpersonu izglītības iestādei,» sacīja prezidents.

Levits saprot, ka šos jautājumus nevar sakārtot viena gada laikā, taču jau šodien ir jāsāk domāt par izglītības sistēmas uzlabošanu, lai Latvijā būtu kompetenti likumsargi.

Kariņš žurnālistiem atzina, ka apmācība iekšējās drošības stiprināšanai ir liela nepieciešamība un «vienā vai otrā formā» šādas Policijas akadēmijas atjaunošana ir svarīga.

Atgādinot, šonedēļ notikušo tikšanos ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV) un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Kariņš norādīja, ka tagad iesaistītās institūcijas izglītības jautājuma risinājumu vispirms skatīs maijā paredzētajā Noziedzības novēršanas padomē.

Pēc tam tiek sagaidīts no iekšlietu ministra, ka viņš virzīs šo jautājumu uz valdību, lai «mēs varētu iedarbināt procesu, lai atjaunotu iespēju policistiem un izmeklētājiem iegūt kvalitatīvu izglītību».

Jau ziņots, ka Ģirģens jau ilgstoši vairākkārt publiski runājis par specializētas likumsargu izglītošanai paredzētas augstskolas izveidošanu.

Par šādas augstskolas atjaunošanu publiski arī izteikušies augstas tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.

Šonedēļ pēc Kariņa un Ģirģena tikšanās, premjera birojs izplatīja paziņojumu, ka Kariņš un iekšlietu ministrs bija vienisprātis, ka, lai būtiski uzlabotu Valsts policijas darbu noziegumu atklāšanā, nepieciešams atjaunot augstāko mācību iestādi tiesībaizsardzības jomā, kurā tiktu sagatavoti augsta līmeņa profesionāļi darbam policijā. Tikšanās notika pēc tam, kad nesen Purvciemā uz ielas nošauts futbola aģents Romāns Bezzubovs.

Ģirģens ceturtdien aģentūrai LETA teica, ka izglītības jautājuma risināšanas «forma un veids izkristalizēsies» darba grupā, kurā pieaicināts arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. LETA jau rakstīja, ka Stukāns ir viena no tām tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, kas publiski norādījusi, ka Latvijā ir nepieciešams atjaunot tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem paredzētu augstskolu.

Iekšlietu ministrs vēlreiz pauda uzskatu, ka jāveido atsevišķa augstskola ar modernām studiju programmām un jāstrādā pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas pārliecināšanas par likumsargu izglītības jautājuma iekļaušanos kopējā augstskolu reformā.

Valdība 2009.gada vasarā nolēma likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju, kura atradās Rīgā, Ezermalas ielā. Viens no galvenajiem akadēmijas likvidēšanas iemesliem bija finansējuma trūkums.

Kā tolaik norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece, akadēmija profesionālā jomā un sniegtā pakalpojuma kvalitātes ziņā nav devusi gaidīto rezultātu. Akadēmija beidza pastāvēt 2010.gada 1.janvārī.

Tikmēr Tieslietu ministrija citā projektā iecerējusi veidot Tieslietu akadēmiju. Tieslietu ministrijā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka tieslietu akadēmija netiks veidota kā atsevišķa augstskola Augstskolu likuma izpratnē, bet kā kvalifikācijas celšanas centrs prokuroriem, tiesnešiem un izmeklētājiem.

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+