• Latvijā uziets senākais zināmais mēra upuris pasaulē

    Vēsture un leģendas
    Ziņu aģentūra LETA
    30. jūnijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Vairāk nekā pirms pieciem tūkstošiem gadu Latvijas teritorijā apbedīts vīrietis identificēts kā pirmais zināmais mēra upuris, vēsta raidsabiedrība BBC.

    Pie šāda atklājuma nonākuši vācu zinātnieki, pētot mirstīgās atliekas, kas savulaik tika atrastas pie Salacas upes. «Līdz šim brīdim šis ir vissenākais identificētais mēra upuris,» norādīja Ķīles universitātes profesors Bens Krauze-Kjora.

    Vīrietis tika apbedīts pirms aptuveni 5300 gadiem kopā ar vēl trīs citiem cilvēkiem neolīta apbedījumu vietā pie Salacas.

    Zinātnieki no visu četru apbedīto cilvēku kauliem un zobiem ieguva DNS paraugus un pārbaudīja tajos esošās baktērijas un vīrusus. Viņi bija pārsteigti atklājot, ka viens no cilvēkiem – 20 līdz 30 gadus vecs vīrietis – bijis inficēts ar agrīnu mēra paveidu, ko izraisījusi baktērija Yersinia pestis.

    «Viņam, visticamāk, iekoda kāds grauzējs, viņš inficējās ar Yersinia pestis un nomira pāris dienas vēlāk, varbūt nedēļu vēlāk, no septiskā šoka,» norādīja Bens Krauze-Kjora.

    Zinātnieki pieļauj, ka pirmais mēra variants parādījās pirms aptuveni 7000 gadu līdz ar lauksaimniecības rašanos Centrāleiropā.

    Zinātnieki uzskata, ka sākotnēji baktērija sporādiski pārnēsāta no dzīvniekiem uz cilvēkiem, bet nav izraisījusi lielus mēra uzliesmojumus. Taču ar laiku baktērija pielāgojās cilvēka organismam un galu galā pārveidojās formā, kas pazīstama kā buboņu mēris, ko izplata blusas un kas izplatījās viduslaiku Eiropā, nogalinot miljoniem cilvēku.

    Ideja, ka pirmie mēra paveidi izplatījās lēni, apšauba daudzas teorijas par cilvēku civilizācijas attīstību Eiropā un Āzijā. Tā arī liek apšaubīt hipotēzi, ka mēris izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos Rietumeiropā neolīta laikmeta beigās.

    Citi pētnieki atzinīgi novērtējuši šo ideju, bet uzskata, ka tā neizslēdz iespējamību, ka mēris jau tolaik bijis plaši izplatīts Eiropā.

    Vācu zinātnieku pētījums publicēts žurnālā Cell Reports.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē