Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau 2004. gadā Ričards Andersons, būdams mārketinga speciālists uzņēmumā Scania Latvia, lasīja par normatīviem, kas rūpēsies par transporta līdzekļu atbilstību nākotnes ekoloģiskajiem standartiem. Gadu vēlāk Ričards uzsāka savu pirmo privāto biznesu – celtniecības tehnikas nomas un būvniecības jomā, tad pievērsās starptautisko kravu pārvadājumu biznesam, kurš liktenīgi noveda Ričardu līdz starptautiskam uzņēmumam ar 18 filiālēm pasaulē.
Kļūda kā ideja
«2006. gadā tika iegādāta jauna kravas automašīna, kura pirmajā reisā devās uz Igauniju. Drīz vien tika saņemts zvans no šoferīša, kurš paziņoja, ka auto panelī parādās kļūdas paziņojums – «AdBlue»! Zvanīju uz «Scania» un jautāju: ko tagad darīt,» atceras Ričards. Atbilde kļuva par ideju uzņēmumam «CrossChem».
AdBlue ir šķīdums, kas paredzēts lietošanai transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar «Selective Catalytic Reduction» jeb selektīvo izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu «SCR», kuras galvenais uzdevums ir samazināt slāpekļa oksīdus auto izmešos.
2006. gadā Eiropā bija ļoti maz mašīnu, kurām šo produktu vajadzēja, un viena no nedaudzajām bija trāpījusies Ričardam: «Sapratu, ka pirms dažiem gadiem lasītais ir īstenojies, un «AdBlue» kļūs par vienu no cīņas avotiem par ekoloģiju transporta segmentā. Aizbraucu uz «Scania», nopirku dažas kannas, noplēsu no tām uzlīmi un zvanīju norādītajam piegādātājam. Tā kā biju kravu pārvadājumu un transporta sektorā iesaistīts jau kādu laiku, sapratu, ka pazīstu daudzus, kam «AdBlue» būs vajadzīgs par labām cenām, bet, lai dabūtu labu cenu, vajag pirkt daudz. Pasūtīju pirmo 20 tonnu «AdBlue» kravu visu veidu iepakojumos un ar iespējamajiem sūkņiem tā lietošanai.»
Visu vai neko
Uzrunātais piegādātājs dažas dienas vēlāk ieradās Latvijā, jo, kā pats teica, gribēja redzēt to, kas gatavs pirkt «AdBlue» pieciem gadiem uz priekšu. Tā Ričards ieguva iespēju uzņemties atbildību un pienākumu nodrošināt Baltijas tirgū nākotnē tik ļoti aktuālo produktu «AdBlue». 2007. gada 11. janvārī tapa SIA «CrossChem».
«Gadu vēlāk mūsu piegādātāju nopirka šobrīd pasaulē lielākais «AdBlue» ražotājs. Tā kā tam jau bija pārstāvis Baltijā, mūsu starpā sākās savstarpēja cīņa, līdz izlēmu par pašam savu «AdBlue» ražotni. Tas bija ekonomiskās krīzes laiks un izšķirīgs mirklis – visu vai neko. Pārdevu pilnīgi visus citus biznesus, tehnikas vienības, aizņēmos daļu naudas pat no ģimenes, īrēju mazu istabiņu sev un ģimenei, lai ieguldītu vairāk nekā miljons latu «AdBlue» rūpnīcā Latvijā,» atceras Ričards.
Uz Liepāju atnāca pirmie divi izejvielu vagoni, un 2009. gadā Latvijā sāka ražot «AdBlue». Drīz uzņēmums uzsāka arī eksportu un attīstīt pats savu pārstāvniecību tīklu Austrālijā, Japānā, Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Slovēnijā, Horvātijā, Honkongā, Ukrainā, Lietuvā, Itālijā, Melnkalnē un Maķedonijā. Pašlaik «CrossChem» produkciju eksportē uz vairāk nekā 50 pasaules valstīm.
Miljardu uzņēmums
« «CrossChem» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Ar lepnumu varu teikt, ka šo 15 gadu laikā esam kļuvuši par nozīmīgu starptautisku spēlētāju, kas nes Latvijas vārdu pasaulē un patiešām pierāda, ka Latvija var,» saka Ričards. «Pagājušajā gadā startējām biržā, dažu nākamo gadu laikā gribam uzbūvēt miljardu vērtu uzņēmumu un kļūt par slāpekļa mēslojumu ražotāju. Vēl grūti pateikt, vai ražošana notiks tieši Latvijā, jo izvēli ietekmē ļoti daudz faktoru – loģistika, resursu pieejamība, valsts politika –, bet uz savu mērķi ejam lieliem soļiem.»
Ričarda 5 atziņas
- Vide
«Latvijai nav jābūt Rietumeiropas veco auto kapsētai. Tas galīgi nesaskan ar ideju par zaļu Latviju. Arī no izmaksu viedokļa neapšaubāmi lētāk ir braukt ar jaunu auto, tāpēc bankām jāveicina jaunu, ilgtspējīgāku auto iegāde. Veci transportlīdzekļi novedīs pie tā, ka dzīvosim vienā lielā dūmu mākonī.» - Krīze
«Iepriekš mums bija ļoti personīgas attiecības ar mūsu klientiem, bet kovids lika mainīties. Ieguldījām vairākus simtus tūkstošu IT risinājumos un ieviesām vairākus attālinātā servisa pakalpojumus. Tas deva iespēju daudzkāršot klientu apjomu, sasniedzot tos vistālākajos pasaules nostūros. Nedrīkstam apstāties, jo īpaši krīzē, citādi būs kā ar bizoņiem Dienvidamerikā: izdzirdot šāvienu, tie sastinga un kļuva par lielisku mērķi medniekiem.
Tomēr Ukrainas karu izjūtam tuvu, jo «CrossChem» ir ražotne Ukrainā – Makarovā pie Kijivas, tur mums ir darbinieki un draugi. Cik ilgi varējām, apgādājām ugunsdzēsējus un ātrās palīdzības automašīnas ar «CrossChem» Ukrainā ražoto «AdBlue». Bet tagad palīdzam attālināti, nosūtot humāno palīdzību un atbalstot bēgļu gaitās nonākušos. Ļoti ceram, ka drīz viss normalizēsies.» - Robežas
«Visus savus Latvijas kolēģus pazīstu, ar visiem esmu uz «tu». Vadītājam vienmēr jābūt etalonam, kas rāda darbiniekiem piemēru un iedvesmo. Lai kā arī jūtos, ne brīdi nedrīkstu parādīt, ka ir grūti, – jābūt enerģiskam, smaidīgam un ar atbildēm uz darbinieku jautājumiem. Vadītājam jābūt tādam, uz ko darbinieks var paļauties un ar ko rēķināties, bet ir robežas, ko nedrīkst pārkāpt, un tam jābūt skaidri definētam abām pusēm.» - Saites
«Kad beidzu Ķekavas vidusskolas devīto klasi, ķīmijas skolotāja Anna Vuškāne man ielika knapu trijnieku. Tobrīd prātā nevarēja ienākt, ka mana dzīve būs saistīta ar ķīmijas nozari. Bērnībā gūtās saites ir ļoti ciešas – tās dod drošību un uzticību. Pēc desmit gadiem zvanīju savai skolotājai un lūdzu individuālas apmācības, lai atsvaidzinātu zināšanas, kas tagad ļoti noder ikdienas gaitās.» - Laiks
«Biznesa pieredze ir devusi savu, bet darba dienas man joprojām ir garas – katru dienu piecos esmu augšā un sāku rosīties.
Esmu sev definējis, ka būšu 24/7 pieejams darba jautājumiem, kaut brīvdienās cenšos pavadīt laiku ar ģimeni un sev tuviem cilvēkiem. Arī brīvdienās mostos piecos un rīta stundas, kamēr ģimene vēl guļ, atdodu «CrossChem».»
Neticams stāsts
Īpašā sagaidīšana Sidnejā
«2013. gadā devos uz Austrāliju, lai tur uzsāktu «AdBlue» biznesu. Zināju, ka ceļojums nebūs īss un nevarēšu operatīvi lidot no Latvijas uz Austrāliju, lai vadītu uzņēmumus klātienē. Izlēmu savā vietā atstāt labākos pieejamos pārvaldniekus un pats sakravāju mantas un kopā ar ģimeni uz sešiem mēnešiem devos prom no Latvijas. Meitai tolaik bija pieci gadi, puikam – astoņi mēneši, man līdzi devās arī sieva un sievasmāte, kas ļoti palīdzēja mums un deva iespēju ātrāk iedzīvoties jaunajos apstākļos.
Manī bija pārliecība, ka mēs tur nepaliksim – būsim atpakaļ Latvijā. Strādāju divās maiņās – pirmo pēc Austrālijas laika, bet tad modās Latvija, un sākās mana otrā maiņa.
18. novembrī apmeklējām Valsts svētku pasākumu Austrālijas latviešu biedrības namā Sidnejā. Ienācu telpā un priecājos, cik esam gaidīti, – pat uzliktas galda kartes ar mūsu uzvārdu Andersons! Tur arī apsēdāmies. Vēlāk izrādījās, ka šīs galda kartes ir citam Andersonam, un sanāca tā, ka tieši šis liktenīgās sakritības rezultātā atradu savu kolēģi un šobrīd «CrossChem» Australia direktoru Tomu Mačēnu, kura vectēvs Otrā pasaules kara laikā ar pēdējo kuģi pameta Liepājas ostu un devās bēgļu gaitās uz Austrāliju.»
Populārākie raksti
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
