• Šobrīd

    weather img

    Rīga +12°C

    Krākšana – signāls par veselības problēmam

    Oskars Vizbulis
    8. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Krākšana var būt simptoms nopietnai medicīniskai problēmai, ko sauc par obstruktīvas miega apnojas sindromu (OMAS) un kas skar līdz pat 4% vidēja vecuma pieaugušu cilvēku. Konsultē Dr. Juris Svaža, anesteziologs un reanimatologs, miega speciālists.

    Apnoja ir saslimšana, kas rada daļēju elpošanas ceļu nosprostošanos miegā un izraisa skaļu krākšanu, biežas elpošanas apstāšanās (apnojas) epizodes, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs un biežas pamošanās, kas pašam pacientam parasti paliek nepamanītas. Krākšana rodas vibrācijas rezultātā, gaisam plūstot caur sašaurinātiem elpošanas ceļiem. Miega apnoja rodas tāpēc, ka elpceļi ir gandrīz vai pilnībā nosprostoti.

    Miega apnoja ir elpošanas apsāšanās miegā uz laiku, kas ir ilgāks par 10 sekundēm. Vairāk nekā 7 šādas epizodes vienas stundas laikā var izraisīt organismā bīstamu spriedzi, un ķermenis nesaņem pietiekamu skābekļa daudzumu.

    Miega apnoja ir nopietna medicīniska problēma. Savlaicīgi neārstējot šo saslimšanu, risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām palielinās trīs reizes, kā arī 7 reizes lielāka iespēja iet bojā satiksmes negadījumos pārmērīgas miegainības dēļ. Dažās ES dalībvalstīs autovadītājiem tiek anulētas autovadītāju apliecības, ja tiek diagnosticēts OMAS un tas netiek ārstēts.

    Lielākajā ES daļā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. OMAS ārstēšanu apmaksā valsts vai apdrošinātāji. Ir aprēķināts, ka valstij ievērojami lētāk ir ārstēt OMAS sākotnējā stadijā, jo to darīt ir izdevīgāk nekā pēc dažiem gadiem šā pacienta ārstēšanā ieguldīt 5 reizes lielākus naudas līdzekļus, ārstējot daudz smagākas slimības. Latvijā OMAS ārstēšanu pagaidām apmaksā pacienti paši. 

    Kā zināt, vai tā ir miega apnoja?

    Krākšana cilvēkam var turpināties vairākus gadus, radot nopietnas raizes partnerim. Naktīs viņš pārstāj elpot, un guļamistabā iestājas klusums. Dažreiz tas ilgst dažas sekundes, bet dažreiz ilgāk par minūti.

    Elpai ar eksplozīvu krācienu atgriežoties, krācējs dažreiz pēkšņi pamostas, taču pats neko nav jutis. Tā tas var turpināties visu nakti. No rīta cilvēks ir saguris, jūt galvas sāpes. Dienā viņu moka nogurums un miegainība. Ir grūti izturēt slodzi un koncentrēties, reizēm zūd pašsavaldīšanās. Noguruma dēļ cilvēks neiesaistās sociālos pasākumos. Iespējami gan seksuāla rakstura traucējumi, gan pat aizmigšana pie stūres.

    Kādas ir miega apnojas sekas?

    Lai gan cilvēks pats nepamana pamošanās epizodes, kas parasti notiek daudzas reizes naktī, tās izjauc miega ritmu un tā dabisko struktūru. Pamostoties no rīta, viņš jūtas noguris un izmocīts. Ķermenis un gars miegā nav pietiekami atpūties. Rezultātā dzīves kvalitāte ievērojami pasliktinās.

    Turpmākās sekas ir negadījumu riska pieaugšana mājās, darbā vai pie automašīnas stūres. Pastāvīgs skābekļa trūkums naktī kaitē dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādiem kā sirds un smadzenes. Rezultātā ar gadiem var parādīties slimības ar augstu mirstības risku: arteriālā hipertonija, stenokardija, sirds aritmijas nakts laikā, miokarda infarkts, insults, vielmaiņas traucējumi.

    Ārstējot miega apnoju, ievērojami samazinās risks saslimt ar sirds asinsvadu slimībām, kā arī iespēja ciest ceļu satiksmes negadījumos. Smagu formu gadījumos slimniekam ievērojami uzlabojas pašsajūta pazūd miegainība dienā un nav arī problēmas ar koncentrēšanos. Pazūdot miegainībai uzlabojas arī sabiedriskā dzīve. Bieži tiek atrisinātas problēmas ģimenē skaļās krākšanas dēļ. Jo līdz ar miega apnojas ārstēšanu pazūd arī pati krākšana.  

    Kā to ārstēt?

    • Diagnostika

    Ja ir aizdomas par miega apnoju, pacientam ir jādodas pie miega speciālista. Pēc konsultācijas, ja nepieciešams, tiek veikta diagnostika. Diagnostika notiek laboratorijā vai mājas apstākļos. Ar speciālas aparatūras palīdzību nakts laikā tiek piereģistrēta elpošana, krūškurvja un vēdera elpošanas kustības, skābekļa līmenis asinīs, sirdsdarbība, kardiogramma, krākšana, poza gultā, kustības (raustīšanās smokot).

    • Ārstēšanas iespējas

    Miega apnojas terapijas mērķis ir novērst elpas trūkumu naktī un atjaunot veselīga miega struktūru.

    Pēc diagnostikas tiek izvēlēta viena no 4 ārstēšanas metodēm vai kombinētas dažādas.

    1. Miega higiēna – pacientiem, kuriem krākšana ir primāra (bez apnojām) un neietekmē viņu veselību. Miega higiēna ietver: gulēšanas ieradumu mainīšanu, svara samazināšanu, pasākumus deguna elpošanas uzlabošanai un miega pozas terapiju.
    2. Ķirurģija – lielākoties pacientiem, kuriem krākšana ir primāra vai ir diagnosticēta viegla miega apnojas forma. Biežāk veiktās operācijas ir: mandeļu izņemšana, mīksto aukslēju samazināšana, deguna elpošanu koriģējošas operācijas, mēles samazināšana, augšžokļa un apakšžokļa pārbīdīšana uz priekšu.
    3. Mutes aparatūras – tiek pielāgotas zobu formai un gatavotas katram pacientam individuāli, un to uzdevums ir nedaudz pavirzīt uz priekšu apakšžokli un to fiksēt, tādējādi paplašinot  elpošanas ceļus mēles saknes līmenī.
    4. CPAP terapijas aparāti (Continuous Positive Airway Pressure) – pozitīvā spiediena terapija, domāta vidēji smagu un smagu miega apnojas formu ārstēšanai. Tās ir nelielas ierīces, kas ar vieglas gaisa plūsmas palīdzību novērš krākšanu un elpceļu nosprostošanos. CPAP terapijas aparatūra ir biežākais un efektīvākais obstruktīvas miega apnojas sindroma ārstēšanas paņēmiens.

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+