Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kipras vārds 2005. gadā pazibēja visos Latvijas medijos. Ne jau palmas, jūra, bet aizmucis noziedznieks bija uzmanības centrā. Kādreizējais mersedesu tirgotājs Germans Milušs, kurš ziedojis pie varas esošām partijām, bija aizmucis no Latvijas. Tā sauktā Jūrmalgeita bija līdz tam vēl neredzēts politkorupcijas skandāls: lai ietekmētu balsojumu Jūrmalas mēra vēlēšanās, Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam piedāvats 20 tūkstošu eiro kukulis, piesolīta zeme Lielupes krastā un vicemēra amats apmaiņā pret balsi domes priekšsēdētāja vēlēšanās par labu Jurim Hlevickim kā mēram.
2017. gadā Milušu aizturēja Larnakā Kiprā, un Latvijas Ģenerālprokuratūra sāka kārtot formalitātes, lai panāktu viņa izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Larnakas tiesa uzskatīja, ka līdz jautājuma izskatīšanai par Miluša izdošanu viņš nav jāapcietina. Milušam tika atdota brīvība apmaiņā pret drošības naudu. Milušs ar jahtu no Kipras aizmuka uz Krieviju.
Kā pats pagājušajā vasarā no Maskavas viesnīcas numuriņa stāstīja ekskluzīvā intervijā LTV, Kiprā viņš sarunājis zvejnieku, kas ieved dziļāk jūrā, tad zvejnieks iemidzis, bet ducīgais biznesmenis ielēcis ūdenī un iekāpis turpat netālu esošajā draugu jahtā.
Piga Latvijas likumsargiem. Kipra ir īstā vieta, kur pazust. Sevišķi, ja ir labi sakari un daudz naudas.
Flamingi un mošeja dzeloņdrātīs
Starptautiskas naudas mazgātavas statuss nav padarījis Kipru par Šveici. Tūristu iecienītajā Larnakā cenas restorānos ir samērīgas, arī par palikšanu deviņas ādas neplēš. Krievu biznesmeņi labi iesituši roku dzīvokļu īres biznesā. Pat uz vietas nav jāatrodas: parasti, atrodot dzīvokli airbnb.com vai booking.com servisos, īrnieks saimnieku nemaz nesatiek.
Manā gadījumā saimniece atsūtīja adresi, pastkastītes numuru un kodu. Pastkastītē iemūrēts mazs seifs, kurā, nospiežot ciparu kombināciju, atlec durtiņas un parādās dzīvokļa atslēgas. Ejot prom, atslēgas jāiemet pastkastītē – vienkārši un ērti.
Larnakas lepnums ir milzīgs sālsezers, kas vasarā izžūst, bet ziemas mēnešos atkal piepildās ar ūdeni. Skats ir teju sirreāls – laikā, kad ūdens klāj ezeru, tajā apmetas tūkstošiem flamingu. Gar ezeru ierīkota tūristu taka un tornīši putnu vērošanai. Ezers ir ļoti sekls, bet peldēties tajā stingri aizliegts, izvietoti pat brīdinājumi, ka noteikumu pārkāpējus ātri aizturēs policija un draudēs bargi sodi.
Viena no dīvainākajām epizodēm, ar sievu divatā klīstot pa ezera piekrasti, bija sastapšanās ar diviem manāmi izmisušiem un sagurušiem ārzemniekiem, visticamāk, no Āfrikas. Ar pauniņu pār pleciem tie izmisīgi jautāja lauzītā angļu valodā, kur ir tuvākais policijas iecirknis vai imigrantu centrs. Larnakā tāds patiešām atrodas, netālu no plastmasīgi sterilas promenādes – prāva ēka aiz liela žoga un dzeloņdrātīm. Otra vieta, kur manīju dzeloņdrātis Larnakā, bija pie sālsezeram blakus esošās mošejas. Kipras konflikts ar Turciju, kas okupējusi pusi salas, šķiet, iedzinis pamatīgu skabargu musulmaņu un kristiešu attiecībās.
Kipras ofšori ar Baltijas piegaršu
Pērnajā februārī mediji ziņoja, ka viens no pasaulē lielākajiem ogļu tirdzniecības uzņēmumiem, Kiprā reģistrētais Carbo One, ar kuru neoficiāli saistīts Krievijas miljardieris Iskanders Mahmudovs, izmantojot Igaunijas Swedbank kontus, izmazgājis 1,4 miljardus eiro.
Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT žurnālisti saskatījuši naudas atmazgāšanas pazīmes, piemēram, nauda tālāk skaitīta uz Britu Virdžīnu salās vai Belizā reģistrētām kompānijām. Vairākas no šīm kompānijām pārstāvējusi skandalozā Panamas juridiskā firma Mossack Fonseca.
Ar Kipras ofšoriem medijos sasaistīti pat Latvijas premjera Krišjāņa Kariņa ģimenes darījumi. Izskatot Saeimas deputāta Alda Gobzema iesniegumu, Valsts policija atteica sākt kriminālprocesu par Kariņa sievas Andas darbībām, atsavinot nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 2, – agrāk pazīstamo kinoteātri Pionieris.
Mediji ziņoja, ka nekustamā īpašuma pircēju, visticamāk, finansējis Kiprā reģistrēts uzņēmums Blackmerc Ltd, kurš aizdevis naudu SIA P.J. Assets 1, lai tā varētu iegādāties Kariņa sievai piederošā uzņēmuma SIA S2 Rīga kapitāla daļas. Šā uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldīts savulaik premjera sievai atdāvinātais nekustamais īpašums Rīgā, Skolas ielā 2.
2016. gadā, kad pasauli pāršalca informācijas noplūde no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca, Kipras karodziņš iezīmējās arī saistībā ar nu jau bēdīgi slavenā Putina čellista Sergeja Roldugina, kurš mācījies Dārziņskolā, biznesa aktivitātēm. Izrādījās, ka Putina bērnības draugam un meitas Marijas krusttēvam pieder ap divi miljardi dolāru.
Šīs naudas avoti ir vairāki – ārpusbiržas darījumi ar lielāko Krievijas valsts kompāniju (Gazprom, Rosņeftj) akcijām, ziedojumi no lieliem Krievijas biznesmeņiem un ar atvieglotiem nosacījumiem piešķirti kredīti no Kiprā reģistrētās RCB Bank.
Novaja Gazeta norāda, ka paša Roldugina rocība ar šādām summām operēt neļautu un nauda, ļoti iespējams, saņemta no brāļu Arkādija un Igora Rotenbergu, Suleimana Kerimova, Alekseja Mordašova un Jurija Kovaļčuka biznesa struktūrām. Kā noprotams, Kipras čaulas kompānijas krievu naudas labirintos iecienītas jau gadiem.
Norvēģu miljardieri un brūkoši nami
Viens no skaļākajiem gadījumiem, kad nodokļu optimizācijas dēļ superbagāts cilvēks pieņēma Kipras pilsonību, bija 2006. gadā, kad norvēģu naftas gigants Džons Fredriksens atteicās no Norvēģijas pavalstniecības, kļūstot par Kipras pilsoni.
Toreiz mediji lēsa, ka miljardiera lēmums saistīts ar izmaiņām Norvēģijas nodokļu likumdošanā, kuras saīsinājušas laikposmu, kādā ārvalstīs dzīvojošs norvēģis var uzturēties Norvēģijā, nemaksājot nodokļus. Norvēģu mākslas kolekcionārs, kurš 2012. gadā tika uzskatīts par devīto bagātāko cilvēku Anglijā (viņš patiešām visbiežāk uzturas pie britiem, nevis Kiprā) sapelnījis vismaz sešus miljardus eiro. Aiz bagātā skandināva ir daudz nabadzīgāku miljardieru un miljonāru, kuri pieņēmuši Kipras pilsonību.
Par to liecina arī skati Larnakas ielās. Pie restorāniem, kur pasniedz gardas un svaigas jūras veltes, pat jaunākās paaudzes mersedesa īpašnieks var sajust mazvērtības kompleksus.
Mašīnu īpašnieki lielākoties ir kungi pusmūžā ar gados krietni jaunākām pavadonēm. Bieži dzirdama krievu valoda un redzami auto ar Krievijas numuru. Ne velti uzskata, ka tieši Kipras ofšoros maskēta lielākā daļa no Krievijai izpumpētās naudas.
Pie restorāniem ložņā kaķi, mētājas zivju ķidas un badapātagas Vidusjūras sāļajā ūdenī mērc treniņtērpos ģērbti vietējie iedzīvotāji. Gar jūras malu vijas promenāde un šoseja. Viesnīcas te aug kā sēnes pēc lietus. Pastaigājoties pa bulvāri, sajūtas ir kā Holivudas filmēšanas laukumā – mājas priecīgos rozā toņos, ielas tīras, cilvēku praktiski nav. Aizdomīgi sterili.
Uz ielām salikti galdiņi, kafejnīcās tirgo saldējumu un turku kafiju par diviem eiro krūzītē. Taču nedaudz nostāk ir ieliņas, kur senās ēkas apēd laika zobs.
Kebaba smaržu, palmu un mandarīnkoku ielokā daudzas senās ēkas brūk, un tā vien izskatās, ka nevienu tas nesatrauc. Apdzeltējušie uzraksti pārdod nav nesuši augļus. Skaistas, varenas 20. gadsimta britu koloniālisma laika smalkās ēkas dažviet atstutētas ar dzelzs stabiem, citviet pilnībā atstātas novārtā.
Laikam jau ērtāk un lētāk ir uzbūvēt kārtējo paneļa viesnīcu, nevis atjaunot vēsturiskās vērtības. Tiesa gan, Larnakas centrā vairākas baznīcas un sakrālās celtnes ir sakoptas, bet ārpus tūristu ierastajiem maršrutiem manāmi krietni bēdīgāki skati.
Nāvējošais attīrīšanās rituāls
Vēlme īpašā rituālā Kiprā iegūt garīgo apskaidrību pērnā augusta nogalē ar nāvi beidzās kādai 34 gadus vecai Latvijas pilsonei. Ļoti spēcīgās psihotropās vielas DMT jeb dimetiltriptamīna lietošanas ceremonijā piedalījās 20 cilvēku, pārsvarā ārzemnieki. Seansa laikā sievietei kļuva slikti, viņu nogādāja Larnakas slimnīcā, kur konstatēja nāvi.
DMT Kiprā bija ievedis 42 gadus vecs kolumbietis, kurš ātri vien valsti pametis, bet policija aizturēja kādu Krievijas pilsoni – grūtnieci, kas seansu rīkoja.
Te jāpiemin, ka šādi seansi ir bizness, nevis labdarība. Parasti cena ir 150–300 eiro no dalībnieka.
Visā pasaulē arvien lielāku popularitāti iemanto garīgie retrīti jeb komerciāli spirituāli pasākumi, kad garlaicības, garīgo problēmu un izdegšanas sindroma nomocīti cilvēki cenšas sasniegt kontaktu ar kosmosu, bieži vien izmantojot bīstamas vielas.
Šis bizness, kas aizsācies Dienvidamerikā, talkā ņemot vietējo cilšu šamaņu paražas, pielāgots mūsdienu klientu vēlmēm. Ajavaska – dažādu augu novārījuma dziras lietošana – aizgūta no Amazones indiāņiem, kas šo maisījumu izmantoja, lai runātu ar dieviem un pie reizes attīrītu zarnas no parazītiem.
Mediji kļūdaini DMT dēvē par narkotiku, jo tā atkarību nerada, tās lietošana ir sevis mocīšana augstākajā pakāpē.
Pirms seansiem iesaka neko neēst, jo caureja un vemšana ir klasiska parādība. Bieži vien seansi notiek plašās telpās ar gultām, kur halucināciju nomocītajiem klientiem vārtīties, turpat blakus katram spainis, kurā vemt un izkārnīties. Kāds ieguvums? Ļoti spēcīgas halucinācijas, ķermeņa pamešanas sajūta, brīžiem eiforija un termins, ko dēvē par ego nāvi, – lūk, tas arī restarts. Ja paveicas.
Interesanti, ka DMT veidojas cilvēku un augu organismā vielmaiņas rezultātā, taču vielas funkcija cilvēka organismā joprojām ir neskaidra, pieļauj, ka DMT darbojas kā neiromediators un tam var būt nozīmīga loma sapņu veidošanā, pirmsnāves pieredzē, dažādās reliģiskās un mistiskās vīzijās. Lai nu kā, Kiprā pārpasaulīgām vīzijām labāk nodoties Vidusjūras viļņu maigo šalku ieskautam ar vīna glāzi rokās, nevis caurejas spaini pie degungala.
