Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir skaidrs, ka katra sieviete un līdz ar to arī katrs gadījums ir ar savām īpašajām garšvielām, tomēr šis stāsts ir kā šablons, ko pārsteidzoši bieži var sastapt, uzmanīgi vērojot savu paziņu, draugu un radinieku loku.
Lai cik paradoksāli tas izklausītos, pat visu nosaukto un vēl daudzu nenosaukto labo īpašību kopums ne tuvu neapmierina visas sievietes vajadzības! Kas tad īsti ir tā vīrišķības esence, pēc kuras tiecas sievišķīga sieviete? Ko sieviete vēlas saņemt attiecībās ar vīrieti?
Ja sieviete ir patiesi sievišķīga, tad viņai vīrišķā enerģija vajadzīga tīrā veidā. Tā izpaužas kā «stiprais plecs», drošības sajūta, spēja neļaut sievietei darīt pilnīgi visu.
Un, jā, tā ietver arī apziņu, ka sieviete tiks pasargāta no sievišķības graujošās puses, tiks pasargāta pati no sevis.
Neesmu vienīgā sieviete, kura apzinās, ka līdztekus spējai mīlēt, būt maigai, ziedoties un pieņemt tikpat spēcīgi ir arī sievišķās dabas graujošie aspekti! Mēs visas esam sastapušas un diezgan skaidri apzināmies savu tumšo pusi, kas slēpj sevī emocionālo destrukciju. Šķiet, visplašāk pazīstamā un visvairāk apspriestā šīs destrukcijas izpausme ir tā sauktā zāģēšana, kurā tiek ļauta vaļa neapmierinātībai bez redzama iemesla.
Tomēr daudz dziļākā un smalkākā līmenī šo destrukciju raksturo tāds ģimenes vai attiecību mikroklimats, kurā vīrietim, ja vien viņš vēlas palikt saskaņā ar sevi un vīrišķo būtību, nav iespējams eksistēt. Vai mazums zināmu stāstu par sievietēm, kuras cenšas noteikt un pārskatīt sava vīrieša draugu loku, hobijus, dienas kārtību? Tāpat tas var attiekties uz kopdzīves fizisko telpu, kurā nav vietas vīrieša lietām vai arī vieta ir stingri reglamentēta, kur interjers, mājas iekārtojums un vide gandrīz burtiski izstumj vīrieti pa durvīm.
Sievišķības destruktīvā puse tikai reizēm izpaužas kā redzami mēģinājumi bojāt attiecības. Daudz sastopamāka tā ir pārspīlētās rūpēs, tieksmē uzņemties visu atbildību par dzīves praktisko un emocionālo pusi, bērnu pilnīga pārņemšanā savā atbildības sfērā, vīra pārliekā aprūpēšanā, izlemšanā abu vārdā.
Viena no vīrišķības redzamākajām īpašībām ir spēja uzņemties atbildību.
Par sevi, saviem lēmumiem, vārdiem, par cilvēkiem, kuri ir saistīti un atkarīgi no vīrieša. Neļaut vīrietim uzņemties atbildību nozīmē viņu garīgi «kastrēt», neļaut augt un apliecināt sevi šajā pasaulē! To, ka starp vīrieti un sievieti nav skaidri sadalītu atbildības sfēru, pienākumu, ka nepastāv kaut neliela pašpasaule, kurā var veltīt laiku tikai sev, šķiet, var uzskatīt par vienu no tipiskākajām kļūdām un attiecību krīzes cēloņiem. Sievietei nav jācenšas kļūt par vēl vienu vīrieti mājās, nav jācenšas padarīt savu vīrieti par savu draudzeni!
Sieviete, kuru daba apveltījusi ar lielāku enerģiju un straujāku temperamentu, gan apzināti, gan bieži arī neapzināti meklē vīrieti, kurš spētu viņas enerģiju līdzsvarot. Tieši tas ir tas, ko sievietes visbiežāk saprot vai apjauš, sakot, ka meklē vai ciena «spēcīgu vīrieti». Vīrieša enerģija, spēks ir ambivalents. Tas spēj gan celt, gan izpostīt. Tādēļ sieviešu «vēlmju sarakstā» vīrieša obligātā pazīme ir intelekts, kurš ir kā garantija, ka vīrišķais spēks tiks virzīts, atbrīvojot sievietes ceļu no šķēršļiem un apdraudējumiem, nevis vērsts pret sievieti, to pilnībā pakļaujot vai laužot viņas izvēlēto dzīves ceļu.
Viņi, labie vīrieši, tiek pamesti un salauzti, tā arī nenonākot pie atziņas, ka sieviete vēlas gūt apliecinājumus arī tam, ka partneris spēs pateikt gala vārdu, mācēs īstajos brīžos būt «sliktais puisis».
Jo tajā brīdī, kad sieviete sajūt, ka vīrietim pietrūkst spēka un prāta ierobežot viņas apzinātās un neapzinātās destruktīvās izpausmes, ka atļauts ir viss, viņa pārstāj savā partnerī saskatīt īstu vīrieti un dodas jauna meklējumos.
Vīrieša spēks, izturība un atbildība ir attiecību ārējais apvalks, kurā sievietes enerģija var brīvi liesmot un plaukt. Jā, sievietei vajag vīrišķīgu klinti, uz kuras balstīties, kuras aizvējā patverties vētras laikā! Un arī to, lai šis klints masīvs ir kā stingri krasti, pa kuru nosprausto gultni sievišķīgās enerģijas straume var plūst, kļūstot par skaistu un spēcīgu upi. Upe bez krastiem ir plūdi. Krasti bez upes – tikai aiza.
