Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Katrs mākslinieks, tēlnieks un arhitekts darbu darina ar savu ideju, kamēr mēs, vērotāji un baudītāji, meistara darbu redzam savā interpretācijā. Tā arī mēs cenšamies atklāt to mākslas darbu – skulptūru, statuju, figūru, megalītu un citu konstrukciju – nozīmi, kuru autori dzīvojuši krietni pirms mums.
Moai skulptūru mīkla
Lieldienu salas jeb Rapanujas vēsture ir neticami bagātīga un ļoti pretrunīga, un tās noslēpumainību vēl papildina arī teju 900 neparastās Moai skulptūras (attēlā). Šīs unikālās statujas neliek mieru vairākām ceļotāju un pētnieku paaudzēm, jo ir pilnīgi neizprotami, kā tās radušās salā ar tik maz iedzīvotājiem un nabadzīgu augu valsti.
Statuju izskats ir ārkārtīgi savāds – lielas galvas ar smagnēju, uz priekšu izbīdītu zodu, ironisku sejas izteiksmi un garām ausīm. Kā arī šīm statujām ir ķermenis, kas ierakts vismaz 25 metrus zem zemes. Pēc arheologu domām, sākotnēji statujas nemaz nebija ieraktas, tās iegrima palēnām, klimatisko izmaiņu dēļ.
Moai statujas tika celtas, lai godinātu vadoni vai citus svarīgus cilvēkus, kuri devušies aizsaulē. Skulptūras novietotas uz taisnstūrveida akmens platformām, dēvētas par Ahu. Moai skulptūras tika kaltas ar dažādām grimasēm, jo bija paredzēts, ka tās saglabā apglabātās personas vaibstus.
Lielākā daļa no akmens statujām guļ nepabeigtas akmeņlauztuvēs vai gar senajiem ceļiem. Dažas no tām ir sastingušas Rano-Raraku vulkāna krātera dziļumā, bet dažas ir “iznākušas” uz vulkāna kores un, liekas, ka virzās uz okeānu.
