Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atbild psiholoģe Ineta Lazdāne:
«Izklausās, ka tavas meitas jau ir pusaudžu vecumā vai tuvojas tam. Uzvedība, kādu apraksti, ir šā vecumposma pazīme, kad vecāku loma un autoritāte samazinās, jo lielāku vietu un nozīmi pusaudžu dzīvē ieņem attiecības ar draugiem. Tavs kā tēva uzdevums un loma ir: radīt meitās izjūtu, ka viņas var uz tevi paļauties, ka tu būsi pieejams un palīdzēsi, kad vien tas būs vajadzīgs. Ir svarīgi meitām piedāvāt tikties biežāk, tomēr ļaujot izvēlēties, ko katra pati grib darīt. Piedāvāt tā, lai viņas var bez vainas izjūtas tev atteikt, ja izvēle atšķirsies no tavām gaidām.
Iespējams, piedāvājot viņām pašām izvēlēties, kur un kad tikties, tikšanās varētu būt biežākas. Pusaudžu vecumā izjūta es varu izvēlēties! ir īpaši svarīga. Ja meitām to sniegsi, tas sekmēs attiecību uzlabošanos.
Ja tomēr šis nav stāsts par pusaudžu vecumu, būtu svarīgi saprast, cik kvalitatīvs ir laiks, ko pavadāt kopā. Cik daudz laikā, kuru pavadāt kopā, ir sirsnīgu sarunu, priecīgas kopā būšanas? Vai meitas jūt tavu patieso interesi par to, kas ar viņām notiek? Vai meitas jūt, ka pieņem viņas tādas, kādas viņas ir? Cik daudz jūsu attiecībās ir kontroles, vienaldzības, dusmu? Cik daudz nedalītas uzmanības viņas saņem no tevis, kad esat kopā? Kā viņas varētu atbildēt uz jautājumu: «Kā tas ir – būt kopā ar tēti?»
Svarīgi, lai meitas gribētu būt kopā ar tevi tevis paša dēļ. Ja meitas ar tevi jūtas droši, mīlētas un pieņemtas, viņas arī turpmāk gribēs piedzīvot priecīgus brīžus un atklātas sarunas ar savu tēti. Tavs jautājums liek domāt, ka tev ir svarīgas attiecības ar meitām. Tāpēc esmu droša, ka atradīsi veidu, kā uzlabot attiecības, satuvināties.»
Raksts publicēts žurnālā «Annas psiholoģija» 2017. gada 1. numurā.
