• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Kā Rīga gatavojās 1937. gada Eiropas basketbola čempionātam

    Vēsture
    Andris Zeļenkovs
    17. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Eiropas basketbola čempionāta atklāšanas ceremonija Sporta namā Rīgā 1937. g. 2. maijā.
    Foto: Latvijas Sporta muzeja krājumā (autors nezināms).
    Eiropas basketbola čempionāta atklāšanas ceremonija Sporta namā Rīgā 1937. g. 2. maijā.
    Jaunas sporta halles ierīkošana, ielu remonts tās apkaimē, svinīga ārvalstu sportistu sagaidīšana – rūpes, kas sporta pasākumu rīkotājiem tik pazīstamas jau gadu desmitiem. Tās bija pārņēmušas arī latviešu sporta organizatorus, gatavojoties lielajam notikumam 1937. gada 2.–7. maijā, kad Rīga uzņēma Otro Eiropas basketbola čempionātu vīriešiem.

    Tā nebija pirmā reize, kad Latvija uzņēmās rīkot Eiropas meistarsacīkstes kādā no sporta veidiem. 1926. gada septembrī Rīgā Salamonska cirkā (vēlāk – Rīgas cirks) norisinājās Eiropas čempionāts grieķu-romiešu cīņā. Rīgā uz Ķīšezera ledus regulāri notika Eiropas čempionāti ledus burāšanā. Pirmais Eiropas čempionāts šajā sporta veidā tika sarīkots 1929. gada martā tieši Rīgā, un pēc tam turpat uz Ķīšezera ledus Eiropas čempionāta regates ledusjahtām tika aizvadītas arī 1930., 1931., 1933., 1934., 1935. un 1937. gadā.

    Tomēr tāda mēroga sporta pasākums, kāds bija iecerēts Eiropas čempionāts basketbolā, Latvijā norisinājās pirmo reizi. Tika gaidīts liels skaits ārzemju viesu – kā sportisti, tā žurnālisti un ekskursanti. Mūsu valsts šim notikumam gatavojās ar vislielāko nopietnību un visaugstākajā līmenī!

    Rīga vai Parīze?

    Pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs 1935. gada maijā Ženēvā par pirmo čempionvienību bija kļuvusi Latvija, un tagad mūsu valsts uzņēmās rīkot nākamo turnīru. 1936. gada augustā olimpisko spēļu laikā Berlīnē norisinājās Starptautiskās basketbola federācijas – tolaik to sauca FIBB (franču Fédération Internationale de Basket Ball; tagad – FIBA) – kongress, kurā vairums dalībvalstu atbalstīja Latvijas kandidatūru. Svarīgākais nosacījums bija – čempionāta prasībām atbilstošu telpu un laukuma iekārtošana.

     Latvijas izlase čempionāta atklāšanas ceremonijā 1937. g. 2. maijā. No Eiropas līdzšinējās čempionvienības Latvijas tika gaidīts kas vairāk par ieņemto 6. vietu. Jau pēc diviem gadiem, 1939. gadā, Kauņā mūsējie kļuva par Eiropas vicečempioniem. Foto: Latvijas Sporta muzeja krājumā (autors nezināms)

    Mūsu valsts basketbola dzīves organizatori bija ieguvuši augstākā sporta priekšnieka – Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) priekšsēdētāja – un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Marģera Skujenieka (viņš bija arī Ministru prezidenta vietnieks) idejisku atbalstu. Tātad visas problēmas, arī ar laukuma trūkumu, būtu atrisināmas. Drīzumā FIBB apstiprināja Latvijas galvaspilsētu kā Otrā Eiropas basketbola čempionāta norises vietu.

    Uz Eiropas meistarsacīkšu rīkošanu pretendēja arī Parīze. 1937. gadā Francijas galvaspilsētā tika rīkota starptautiskā izstāde Expo, un franču funkcionāri bija izdomājuši, ka Eiropas basketbola čempionāta norise labi iederētos Expo ­programmā. 1936. gada decembrī Latvijas Basketbola savienība bija saņēmusi iesniegumu, kurā Francijas Basketbola federācija aicināja Latviju atteikties no tiesībām rīkot čempionātu.

    Franču iesniegumu mūsu sporta priekšniecība – LFKSK prezidijs – apsprieda 1936. gada 29. decembrī un nolēma ziņot Francijas basketbola ­federācijai, «ka Latvijai diemžēl vairs nav iespējams atteikties no meistarsacīkšu sarīkošanas Rīgā, jo Latvijas [Basketbola] savienība jau uzsākusi speciālu telpu izbūvi,» ziņoja avīze Rīts. Neraugoties uz to, Francija kā iespējamā čempionāta ­norises vieta tika uzlūkota vēl 1937. gada ­sākumā.

    Vajag jaunu Sporta namu!

    Latvijas nodomu nopietnību attiecībā uz Eiropas čempionāta rīkošanu apliecināja fakts, ka organizēšanā iesaistījās valdības pārstāvji.

    Meistarsacīkšu goda protektorātu (aizbildniecību) uzņēmās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, un no tā izrietēja pastiprināta augstāko amatpersonu iesaiste organizatorisko lietu sakārtošanā.

    Ja aizbildnis bija prezidents, tad visam bija jābūt augstākajā līmenī. Kā ziņoja prese, tas «piešķīra visam organizācijas darbam ļoti svinīgu un atbildīgu raksturu».

    Līdz tam Rīgas un visas Latvijas basketbola notikumu epicentrs bija Konservatorijas vingrotava (Krišjāņa Barona ielā) – šaurībā ierīkots basketbola laukums gandrīz bez skatītāju vietām. Tas ar grūtībām noderēja spēlēšanai, bet pat par pāris simtu skatītāju uzņemšanu tur nevarēja būt ne runas. Nemaz jau ­nerunājot par vietas trūkumu svinīgai ceremonijai.

    Eiropas čempionāta norisei Rīgā bija paredzēts ierīkot jaunu Sporta namu Starta ielā 3. (Tagad celtnes adrese – Starta iela 5F). Sporta nama izbūvēšanai kalpoja vairs neizmantotas fabrikas telpas netālu no Brasas stacijas. Saskaņā ar tā laika preses ziņām būvdarbi tika uzsākti 1937. gada janvārī. Jaunās sporta halles būvdarbu pieskatīšanai LFKSK izveidoja Sporta nama būvdarbu ­uzraudzības komisiju.

    Lai būtu militāra kārtība

    Centralizētai pasākuma sagatavošanai tika izveidota īpaša Eiropas basketbola meistarsacīkšu organizācijas komiteja, saukta arī par rīcības komiteju. Tā savu darbu veica sadarbībā ar Latvijas Basketbola savienību. Par organizācijas komitejas priekšnieku kļuva jūras kapteinis (vēlākais admirālis) Teodors Spāde, kurš bija arī Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis un LFKSK Sporta disciplinārās kolēģijas vadītājs. Karaflotes virsnieka iecelšana organizācijas komitejas vadībā zināmā mērā nozīmēja militāru kārtību Eiropas čempionāta organizēšanā. Acīmredzot šāda kārtība bija nepieciešama, lai savlaicīgi paveiktu visus darbus.

    Jūras kapteiņa Spādes vadītā Eiropas basketbola meistarsacīkšu organizācijas komiteja aktīvu darbu uzsāka tikai 1937. gada martā, kas speciālistu skatījumā bija diezgan vēlu.

    Meistaru jeb čempionu apbalvošana 1937. g. 7. maijā. Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdis un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Marģers Skujenieks pasniedz galveno balvu – sudraba šķīvi – Lietuvas izlases pārstāvim.

    «Organizācijas komiteju gan nodibināja pārāk vēlu, tikai marta mēneša otrā pusē. Uznākušās Lieldienas arī stipri aizkavēja darbus, kāpēc jāpieņem, ka komitejai darba laiks atlikās faktiski tikai viens mēnesis, kas jāuzskata par pārāk īsu laiku. Var jau būt, ka tiešais darbs šinī laika sprīdī arī būtu veicams, tomēr neatliek laika jautājumu pārdomāšanai, un tas rada vienā otrā vietā nevēlamu sastrēgumu un steigu. Sakarā ar to radās arī nevajadzīgi paaugstināti izdevumi,» izdevumā Fiziskā Kultūra un Sports ziņoja komitejas ­priekšnieks Spāde.

    Meistarsacīkšu organizācijas komitejas sastāvā darbojās četras speciālas komisijas. Budžeta komisija pārziņā bija finansiālās lietas. Administratīvā komisija rūpējās par dažādiem administratīviem jautājumiem – biļešu tirdzniecību, kārtības uzturēšanu. Preses un propagandas komisija bija atbildīga par reklāmas izvietošanu un izpildīja preses sekretariāta pienākumus. Savukārt viesu uzņemšanas komisija gādāja par viesu izmitināšanu viesnīcās, nodrošināja pavadoņus ārvalstu sportistu delegācijām, rūpējās par viesu uzņemšanas sarīkojumiem un brīvā laika nodarbēm.

    Eiropas čempionāts vienlaikus bija ­iespēja popularizēt Latviju starptautiskā mērogā, uzsverot mūsu valsts viesmīlību. Tāds uzdevums tika dots arī organizācijas komitejai.

    «Sevišķa vērība bija piegriezta viesu uzņemšanas komisijas darbībai. Mūsu vēlēšanās bija – lai tādā plašā starptautiskā sanāksmē Eiropas mērogā latviešu viesmīlība un pretimnākšana būtu sevišķi pasvītrota. Katrai komandai izraudzīja pavadoni, kas varēja sarunāties viņu valodā. Šie pavadoņi sagaidīja komandas jau uz robežas, lai viesi, cēluši kāju Latvijas zemē, tūliņ būtu jau ņemti mūsu aizgādībā. Igaunijas un Lietuvas komandu ­pavadoņiem bija doti ­sevišķi norādījumi, lai mūsu tuvākos kaimiņus jo labi uzņemtu,» ziņoja LFKSK oficiālais izdevums Fiziskā Kultūra un Sports.

    Tādēļ ārzemju viesiem – sportistiem, amatpersonām un žurnālistiem – bija sagādāta virkne priekšrocību, ieskaitot bezmaksas pārvietošanos ar tramvaju Rīgā. Bija saplānotas svinīgas audiences un ­izbraukumi pa Rīgu un tās apkārtni.

    Pēdējā brīdī…

    Bija pienācis aprīlis, bet Sporta nama izbūves darbi vēl nebija pabeigti. Laikraksts Sporta Pasaule 1937. gada 8. aprīlī rakstīja: «Zāles būvdarbi jau tuvojas beigām. Pavisam paredzētas vietas apm. 2100 skatītājiem. Pilnīgi gatavas jau ir skatītāju tribīnes laukuma galos, kur būs vietas 1000 skatītājiem. Laukuma malās katrā pusē varēs sēdvietās novietoties 250 skatītāji.

    Vienā pusē paredzētas vietas goda viesiem. Vēl apm. 600 skatītāji varēs saiet galos – stāvvietās. Labākā redzamība būs no laukuma malām. Gatava jau ir zāles grīda. Griestus krāsot pabeigs šonedēļ, tāpat paredzēts jau šonedēļ ievilkt apgaismošanu. Nākošās nedēļas sākumā uzstādīs grozus, kā dēļus pagatavos no koka un nevis no stikla, kā bija sākumā paredzēts.»

    Goda vietas Eiropas čempionāta atklāšanas laikā Sporta namā 1937. g. 2. maijā. Runu teic Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Foto: Latvijas Sporta muzeja krājumā (autors nezināms).

    Sporta nama izbūves darbus pabeidza tikai aprīļa nogalē – dažas dienas pirms Eiropas čempionāta sākuma. Jāpiebilst, ka pēdējā brīdī pabeigtie celtniecības un apdares darbi meistarsacīkšu sagatavošanu padarīja emocionāli saspringtu. Kā rakstīja Eiropas meistarsacīkšu organizācijas komitejas priekšsēdētājs Teodors Spāde, «tas viss piešķīra darbam zināmu nervozitātes raksturu». Pirmos treniņus Latvijas basketbolisti Sporta namā aizvadīja aprīlī, kad tur vēl norisinājās iekārtošanas darbi.

    Pēc tam jau izdevums Fiziskā Kultūra un Sports varēja ar lepnumu ziņot: «Telpu iekārtojums ļoti labs, un Rīga var lepoties ar skaistāko un plašāko vingrotavu Baltijas valstīs. Sevišķi par jaunām telpām priecājas mūsu basketbolisti, jo basketbola sporta attīstībai līdz šim vislielākais šķērslis bija piemērotu vingrotavu trūkums. Ar jaunizbūvētām telpām šis trūkums pilnīgi novērsts, un cerēsim, ka nākotnē basketbola sports ies plašumā un arī interese sabiedrībā par to arvien vairāk palielināsies.»

    Tobrīd Sporta namā Rīgā bija viens no modernākajiem basketbola laukumiem Eiropā. Žurnālistu ērtībām bija iekārtots preses birojs.

    Par ātru informācijas apriti gādāja Sporta namā iekārtotā telefona un telegrāfa centrāle. Tur Eiropas čempionāta laikā tika nodrošinātas sakarnieku dežūras. Turklāt čempionāta norises laikā Sporta namā darbu sāka Sporta medicīnas kabinets, kas bija nozīmīgs jaunievedums mūsu valsts sporta dzīvē. Kabineta speciālisti turnīra laikā uzraudzīja sportistu veselības stāvokli.

    Starta iela kā princese

    Pirms ārvalstu viesu ierašanās bija pārvērtusies Sporta nama apkaime. Pasvītrojot Sporta nama izbūvi un arī čempionāta norisi, 1937. gada aprīlī sportisku nosaukumu ieguva iela, uz kuras atradās Sporta nams. Agrāk to sauca par Valču ielu, bet tagad tā kļuva par Starta ielu!

    «Mazo Starta ieliņu tagad uzpoš skaistu kā princesi, un, kad apkārtējos kokos vēl saplauks pirmās zaļās pavasara lapiņas, iespaids būs brīnišķīgs. Kūp asfalts, šķīst akmens šķembeles: Starta ielai jābūt gludai, skaistai, jo pa viņu uz cīņas vietu dosies to 8 nāciju sportisti, pārstāvji un ekskursanti, kas bez Latvijas arī vēlas izcīnīt Eiropas meistartituli basketbolā. Un arī mēs visi soļosim uz namu Starta ielā Nr. 3 – jauno mūsu sporta namu, lielo cīņu vietu,» 22. aprīlī ziņoja sporta prese.

    Un vēl pēc tam tika turpināti «arī nama ārpuses un apkārtnes izdaiļošanas» darbi un Starta ielas pārbūve. Sporta nams vēl tika gatavots un posts. Tas bija tā vērts. Dažkārt itin kritiskā avīze Sporta Pasaule atzina: «Ja teiksim, ka jaunās halles iespaids ir īsteni eiropējisks un Rīgā pavisam kaut kas nepiedzīvots, tad nekas nebūs pārspīlēts.»

    Skatienu glāstītas balvas un eksotiski ēģiptieši

    Latvija bija parūpējusies arī par čempionāta balvām. Galveno balvu – sudraba šķīvi, ko bija paredzēts pasniegt uzvarētājiem, bija ziedojis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. «Balvu pēc mākslinieka Mangolda meta no masīva sudraba izgatavoja zeltkalis Štolcs. Uz balvas attiecīgi uzraksti, kā arī latviski ornāmenti un lielais valsts ­ģerbonis,» tika skaidrots presē.

    Sudraba kausu otrās vietas ieguvējiem ziedoja Rīgas pilsēta. Dažādas sudraba godalgas 3., 4. un 5. vietas ieguvējiem bija ziedojuši attiecīgi – Latvijas kredītbanka, LFKSK un Liepājas banka.

    Jaunā Eiropas basketbola čempionvienība – Lietuvas izlase – kopā ar līdzjutējiem 1937. g. 7. maijā Rīgā. Lietuviešu panākums pārsteidza Eiropas basketbola ekspertus. Tagad tie iepazina jauno Lietuvas izlases sastāvu, kurā nozīmīga loma bija ASV dzimušajiem lietuviešu izcelsmes basketbolistiem. Foto: Latvijas Sporta muzeja krājumā (autors nezināms).

    «Visas vērtīgās balvas bija izstādītas Ratfeldera veikala skatlogā, un rīdzinieki tās ilgi glāstīja skatiem,» ziņoja Fiziskā Kultūra un Sports.

    Ar īpašu interesi tika gaidīta ārzemju viesu ierašanās. Par godu viņiem Stacijas laukumu Rīgā rotāja dalībvalstu karogi. Eiropas čempionātā dalību bija pieteikušas deviņas izlases, taču Ungārija pēdējā brīdī atteicās no dalības. Rīgā startēja astoņas – Čehoslovākija, Ēģipte, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva un Polija. Tālo zemju viesus sagaidīja oficiālas amatpersonas, ­avīžu fotogrāfi un vienkārši interesenti.

    Nenoliedzami par eksotiskāko dalībnieci tika uzskatīta Ēģipte, kas kā vienīgā Āfrikas kontinenta pārstāve bija iedalīta Eiropas zonā. «Jūs varbūt nesapratīsiet – Eiropas meistarsacīkstes un Eģipte? Lai gan abi vārdi sākās ar E, tad tomēr – kas gan Eģiptei kopīgs ar Eiropu? Lieta tā, ka Eģiptei nav Afrikā kur izcīnīt savu afrikānisko meistartituli, jo ne tuvumā, nedz arī tālumā nav konkurentu. Tādēļ Eģipte piedalīta Eiropas zonai, lai tai dotu iespēju biežāk līdz runāt saistošākās sacensībās,» ēģiptiešu startu Eiropas čempionātā ­pamatoja Sporta Pasaule.

    Atklāšana ar parādi

    Eiropas čempionāta svinīga atklāšana norisinājās 2. maijā. Vispirms – ģenerālmēģinājums parādes dalībniekiem, pēc tam jau pa īstam. «Jaukā, saulainā pēcpusdienā uz jaunā Sporta nama iesvētīšanas svinībām ieradās tūkstošiem rīdzinieku. Mazo Starta ielu greznoja daudzi ārvalstu un mūsu nacionālie karogi, un jaunais sporta nams, balti uzposts, sagaidīja svētku viesus,» ziņoja prese. Saskaņā ar laikrakstu sniegtajām ziņām Sporta namā bija ap 3000 klātesošo.

    Goda vietās atradās valsts amatpersonas un ārvalstu diplomāti.

    Klātesošie svinīgi sagaidīja meistarsacīkšu goda protektora jeb aizbildņa – Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa – ­ierašanos.

    Noritēja Sporta nama iesvētīšana, ko veica Latvijas armijas luterāņu mācītājs Pēteris Apkalns. Tam sekoja vadības uzrunas. Vispirms – LFKSK un Latvijas Olimpiskās komitejas priekšnieks Marģers Skujenieks. Pēc tam – Valsts prezidents Kārlis Ulmanis: «Šis notikums ir jo ievērojams vispirmā kārtā mums, bet, tā kā tās ir starptautiskas sacīkstes visas Eiropas apmērā, tad šis notikums ir vērā ņemams arī visas Eiropas sporta pasaules priekšā.»

    Latvijas himnai sekoja Latvijas izlases kapteiņa Rūdolfa Jurciņa svinīgais solījums Latvijas sportistu vārdā. Organizācijas komitejas priekšnieka Teodora Spādes vadītā parādē klātesošie tika iepazīstināti ar čempionāta dalībvalstu izlasēm un to himnām. Parādes noslēgumā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis pasludināja Eiropas meistarsacīkstes par atklātām. Vēl sekoja priekšnesumi – vingrojumi, dejas, basketbola spēles demonstrējums Latvijas klubu komandu izpildījumā. Nākamajā dienā, 3. maijā, sākās Eiropas čempionāta spēles.

    P. S.

    Ar Eiropas čempionāta sarīkošanu latvieši tika galā veiksmīgi. Bija jāpārvar dažādi sarežģījumi gan īsi pirms turnīra, gan turnīra gaitā. Piemēram, jau sākoties čempionātam, 2. maijā, Ungārijas neierašanās dēļ steidzīgi tika mainīts čempionāta spēļu kalendārs. Latvijas sporta organizatori 1937. gadā, uzņemoties šāda mēroga sacensību rīkošanu, apliecināja savu piederību Eiropas sporta sabiedrībai un reizē guva neatsveramu pieredzi, kas noderēja ­turpmākajos gados.

    Par čempioniem Rīgā kļuva Lietuvas izlase, kas bija uzvarējusi visās turnīra spēlēs. Par vicečempioni kļuva Itālija, bet trešo vietu izcīnīja Francija. Mūsu basketbola izlase trijās priekšsacīkšu spēlēs izcīnīja divas uzvaras, taču ar to nepietika, lai tiktu stiprāko četriniekā. Meistarsacīkšu gandarījuma turnīrā līdzšinējā Eiropas čempione Latvija nostartēja vāji un šoreiz ieguva tikai 6. vietu. Iespējams, tieši tas bija vajadzīgs, lai pēc diviem gadiem, 1939. gadā, Kauņā Latvija kļūtu par Eiropas ­vicečempioni.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+