Rīga -3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vieglāk atbildēt, kur perversija var beigties – cietumā ar mūža ieslodzījumu. Vienu tādu Vācijā izcieš pusmūža datortehniķis Armīns Maivess par sava mīļākā Bernda Brandesa nogalināšanu un apēšanu 2001. gada 9. martā, lai gan šo aktu Rotenburgas kanibāls Maivess esot veicis ar Bernda piekrišanu, pirms tam abiem kopīgi notiesājot nogriezto, uzcepto un garšvielām apkaisīto Bernda peni (sākotnējo ieceri peni nokost ar zobiem Maivesam neesot izdevies īstenot materiāla pretestības dēļ).
Šis gadījums arī ilustrē vienu no tām seksuālas perversijas pamatpazīmēm, kas diez vai laika gaitā mainīsies: otra cilvēka veselības stāvokļa pasliktināšana.
Diez vai atradīsies sabiedrība, kuras tolerance indivīda cilvēktiesību izpratnes ziņā būs gājusi tik tālu, ka šī sabiedrība spēs mierīgi noskatīties, kā tās locekļi mīlēdamies viens otram kaut ko atkož, pielaiž vai salauž, lai cik ticami traumētais vai inficētais sauktu, ka tieši to viņš savam partnerim pieprasa un ka mīlas augstākā pakāpe vispār var būt vienīgi vēlēšanās pilnīgi pāriet partnera organismā.
(Īsts perverts uz to piebilstu, ka šāds galējs mazohists, kas vēlas, lai viņu apēd mīlestības vārdā, no sava partnera prasa pārāk daudz, jo, apēdušam mazohistu ar domu nēsāt viņu sevī, viņa partnerim turpmāk vajadzētu ēst arī visus savus izkārnījumus, lai tikai nezaudētu mīļoto, bet saglabātu viņu sevī līdz kapa malai).
Tiktāl par beigām. Taču seksuālo perversiju jeb noviržu sākums nav stingri nosakāms. Dažādās sabiedrībās dažādos vēstures posmos seksuālās normas jēdziens ir ticis traktēts ļoti dažādi.
Tradicionālās reliģijas par perversiju uzskata homoseksuālismu, katoļi – arī prezervatīvu lietošanu; ciltīs, kur visi staigā pliki, nevienu nepārsteigsi ar ekshibicionismu.
Rīgas mērs Jānis Birks savulaik teju teju grasījās legalizēt pigmalionismu jeb skulptūru mīlēšanu, apgalvojot, ka Rīgas jūgends ārzemniekiem varētu kļūt vilinošāks par mūsu sekstūrisma objektiem; daudzas mūsu jaunās meitenes stipri brīnītos, ja uzzinātu, ka seksuālām perversijām dažreiz pieskaita arī gerontofīliju, proti, vecāku kungu mīlēšanu, savukārt mūsu seksologi varētu strīdēties, vai šie gadījumi būtu pieskaitāmi gerontofīlijai vai tomēr fetišismam, kad meitenes seksuālo baudu gūst nevis no vecā kunga, bet tikai no viņa naudas…
Diemžēl jāsarūgtina zoofīli: arī viņu kaislībai nav izredžu tikt atzītai par seksuālu normu, un velti te apelēt pie cilvēces tūkstošgadīgajām lopkopju tradīcijām.
„Ja attiecībās piedalās ēzelis, kuram šis process patīk, mēs šīs attiecības tik un tā sauksim par perversām,” rezumē ārsts venerologs Jānis Ķīsis.
Vai vīrietis var visu mūžu nodzīvot ar vienu sievieti, nedomādams par citām?
Tas jau būtu ideāli, saka Jānis Ķīsis: „Diemžēl speciālā literatūra vēsta, ka tas hormons, kurš nodrošina iemīlēšanās jeb noreibuma sajūtu, Maugļa pavasara skrējienu, pēc četru, piecu gadu kopdzīves izzūd, un tad jādomā par tā atrašanu no jauna.”
Mākslīgai lietošanai iemīlēšanās hormons vēl nav atrasts. Ir zināmi gan feromoni, kas zemapziņas līmenī nosūta pretējam dzimumam seksuālā aromāta signālus, gan orgāns, kurā tie darbojas – vomeronazālais orgāns, bet pašlaik nav skaidri zināms, kā feromoni šajā orgānā nokļūst.
Taču zinātne par feromoniem un ķīmisko signālu uztvērēja – vomeronazālā orgāna – darbību pašlaik strauji attīstās. Ja tiks atklāta iespēja iedarboties uz šo orgānu, tad varēs mākslīgi panākt gan iemīlēšanos, gan atraidīšanu, gan mukšanu, gan riebumu, gan sieviešu ciklu sinhronu darbību un to ilguma noteikšanu, prognozē J.Ķīsis. „Tā varētu būt cerība uz attiecību ilgstošu nostiprināšanu. Ne velti ir vesela rinda uz dzīvnieku feromoniem balstītu smaržu, kas spēj izraisīt īslaicīgu kontaktu pastiprināšanu, piemēram, muskuss.” Tas nozīmē, ka nākotnē mīlu varēs pirkt aptiekā – iedzer tik attiecīgajai situācijai atbilstošu mīlas dzērienu un ieraugi savu sievu par tik un tik gadiem pievilcīgāku…
Vai tiesa, ka gudrām sievietēm grūtāk izjust orgasmu?
Jā gan, šo faktu apliecina arī pētījumi. Augstākā izglītība nāk par labu sievietes karjerai, taču seksā tā tikai traucē, jo sieviete pārāk daudz nododas prātošanai. „Smadzeņu garoza visu laiku prevalē un bloķē zemgarozu. Šīs sievietes seksa laikā daudz domā, vai tas, kas notiek, ir tik kārtīgi, tik labi, tik speciāli, tik vienreizēji, kā vajadzētu būt…” saka Jānis Ķīsis. Labā ziņa ir tā, ka garozas pārlieku rosību var uz laiku samazināt ar dažu zāļu, piemēram, laba konjaka vai vīna palīdzību.
