Rīga +6°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Daudzu tautu virtuvēs tai ierādīta cienīga vieta. Piemēram, ebreji un skandināvi (īpaši jau zviedri) siļķi uzskata par vienu no ēdamākajām zivīm. Un arī latvieši siļķi pa īstam iepazina zviedru laikos, to nedaudz apdeitojot ar vārītiem kartupeļiem un biezpienu.
Līdzīgi ir ar mazsālītas siļķes tartaru – pirms nogaršošanas tas nešķiet ievērības cienīgs. Sajūtas mainās, to ēdot. Atmiņā uzplaiksnī ainas no džeku tusiņiem ar šņabīti. Kļūst skaidrs, ka tas, kas pietrūcis līdz šim, ir tieši uz maizes uzziests tartars. Turklāt to pagatavot var pat cilvēks, kurš ar pavārmākslu ir uz jūs.
Viss, kas nepieciešams – divas mazsālītas siļķes. Nederēs šādas tādas – klīstot pa Centrāltirgu, jācenšas atrast paši labākie un svaigākie eksemplāri. Tie jānotīra, jāizķidā un iegūtā fileja jāsakapā. Tad iegūtā masa jāsajauc ar ēdamkaroti kapātiem kaperiem, pipariem, citrona sulu, sīki sagrieztu sarkano sīpolu un divām ēdamkarotēm olīveļļas. Un jāsmērē uz maizes. Vislabāk rudzu, taču derēs arī jebkura cita.
Ja ir vēlēšanās, uz tartara var uzlikt jēlas paipalas olas dzeltenumu un klāt piekost marinētus sīpolus vai gurķīšus. Ja plānota lielāka ballīte, izejvielu proporcijas, protams, jāpalielina.
Ja tartaru bauda darba dienas vakarā vai brīvdienas rītā, klāt var piedzert atdzesētu degvīnu.
Recepte
- 2 lielas mazsālītas siļķes (notīra, izķidā, atstāj tikai fileju)
- 1 ēdamkarote kaperi
- 1 mazs sarkanais sīpols
- Sula no ½ citrona
- Pipari pēc garšas
- 2 ēdamkarotes olīveļļas
Visas izejvielas smalki sakapā un sajauc kopā.
