• Šobrīd

    weather img

    Rīga +17°C Daļēji saulains, Z vējš, 1.03 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    «Iedzersim par…» Vai tu proti pateikt labu tostu?

    Alkohols
    Aivars Pastalnieks
    Aivars Pastalnieks
    Juris Šleiers
    14. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Jubilejas, korporatīvās ballītes un jo īpaši gadu mija ir brīži vīrieša dzīvē, kad apstākļi spiež pārkāpt atziņu – klusēšana ir zelts.

     

    Vīrietim jāprot ne tikai dziļdomīgi klusēt, bet arī runāt. Vismaz dažreiz. Jo nekas neatstāj tik nepārliecinošu iespaidu uz apkārtējiem, kā nespēja īstajā brīdī un vietā pateikt «par lietu». Tāpēc, lai izvairītos no neērtas situācijas, kad vīrietim nav, ko teikt, jūsu intelektuālajā azotē vajadzētu būt vismaz dažiem pieklājīgiem un, protams, arī dažiem neķītriem jokiem, kā arī abu žanru tostiem.

    Taču ar tostiem viss nav tik vienkārši – tas noteikti ir kas vairāk nekā priekšspēle iedzeršanai.

    Tā ir būtiska vīriešu kultūrvēstures zīme, kas neredzamām saitēm savieno kompāniju, ģimeni, jā, starp citu, arī nāciju. Droši vien būsiet pamanījuši, ka latviešiem, par spīti lielām alus dzeršanas tradīcijām, tostu kultūra nav attīstīta, teiksim, ja salīdzinām ar gruzīniem. Zīmīgas, prātā paliekošas uzrunas, paceļot kausu vai glāzīti, latviešu literatūrā vai filmās ir grūti atrast. Ko mēs prasti sakām pie galda? «Mēs pa retam bieži metam!», «Raujam iekšā!» vai nodziedam rindiņu: «Uz to mums atkal jāiedzer!» Tiesa, ne mēs vienīgie tādi, arī citās alus dzeršanas zemēs tosti nav izplatīti.

     «Latvieši vairāk ir nekrologu meistari. Tad mēs runājam vārdus, kuri bija jāsaka, cilvēkam dzīvam esot,» atzīst kultūras antropoloģe Dagmāra Beitnere. Tostu tradīcija pamatā nāk no zemēm, kurās dzer vīnu, taču, kas interesanti, – ne visām. Tuvajos Austrumos, Kaukāzā, kur cilvēki runā ļoti artikulēti, tosti ir neatņemama viesību sastāvdaļa. Tie, «Kluba» lasītāji, kuri bijuši Gruzijā vai Armēnijā, uz savas ādas izbaudījuši šo tautu tostu kultūru. Gruzijā tosts nav vienkārša uzruna pirms iedzeršanas, bet gan ievadruna maltītei, kurā namatēvs pasakās ciemiņiem par ierašanos un namamātei par gatavošanu. Savukārt uz šo tostu ciemiņiem jāatbild ar pateicības runu namatēvam par ielūgumu un namamātei par gardajiem ēdieniem. Seko iedzeršana. Uz ko atkal pieceļas namatēvs (vai tamada) un saka atbildes tostu, turpinot slavēt citas tēmas. Un atkal viesu kārta, un tad atkal namatēva.

    It kā jau viss vienkārši, taču latviešiem tosti parasti ir vakara sākumā, iespējams, pa kādam «pasakās» arī pasākuma karstumā, kad kāds vēlas «iedzert par…» to un šito, taču tosts mums nav rituālā tradīcija. Protams, arī ne visās zemēs, kur audzē vīnogas un ražo vīnu, aizraujas ar gariem tostiem. Pirms iemalkot vīnu Francijā, jūs drīzāk dzirdēsiet īsu pieklājības frāzi: «Uz veselību!»

    Taču «Klubs» rosina savus lasītājus attīstīt savu oratoru talantu, jo tosts ir īpašs sadzīves komunikācijas veids, kas vieno sabiedrību. Ar tostu palīdzību vismaz reizi gadā ir iespēja saņemt mīlestības apliecinājumus, kā arī publiski pašiem to paust citiem.

    Tosts ir unikāla iespēja pateikt to, ko ikdienā nevar un, visticamāk, jūs vienkārši uzskatīs par jukušu.

    «Latvieši bieži domā – ko tur daudz runāt, labāk jādara darbs! Latviešu vīriešiem vispār nav ticības vārdam. Un tas norāda uz zemu pašvērtības indeksu. Kad runājam par citiem, mēs uzrādām savu pašvērtību. Tā ir neredzamā sasaiste, kas vairo enerģiju. Vārds ir dāvana. Bet to ir jāprot pasniegt. Ir jāmācas, lai mēs cits citam spētu iedot nozīmīguma sajūtu,» rezumē Dagmāra Beitnere.

    Kā tas viss sākās?

    Dažus gadsimtus pirms Jēzus Senajā Grieķijā, par populāru problēmu risināšanas metode kļuva saindēts vīns, ar kuru atjautīgie namatēvi cienāja gan savus nedraugus, gan konkurentus un neuzticīgas sievas. Taču drīz vien grieķi iedzīvojās paranojā un turpmāk viesību sākumā namatēviem bija jāveic kāda procedūra, kas pārliecināja klātesošos, ka visi, kas atnākuši, spēs uz savām kājām doties mājās, nevis tos iznesīs no viesību nama ar kājām pa priekšu. Viesību namatēvs vīnu salēja lielā krūkā vai amforā, no kuras pirmo glāzi ielēja sev un, visiem redzot, izdzēra. Un tā dzima tosts.

    Ieskats gan pašu dzirdētos, gan lasītāju iesūtītos tostos

    Par sievietēm

    • Ja vīrietis ir uzstājīgs, viņš vienmēr panāks to, ko vēlas sieviete. Tāpēc iedzersim par to, lai vīriešu centieni un sieviešu vēlmes vienmēr sakristu.
    • Draugs, es vēlu tev tikai labu: kaut tu nomirtu 95 gadu vecumā, gultā… no šāviena, ko raidījis greizsirdīgs vīrs!
    • Pa upi peld bruņrupuciene, uz muguras tai sēž indīga čūska. Bruņrupucis:
      – Tu man neiekodīsi?
      – Kā tu ko tādu varēji padomāt?
      – Iekodīsi – nometīšu!
      – Nometīsi – iekodīšu!
    • Iedzersim par īstu sieviešu draudzību!
    • Draugi, iedzersim par skūpstu. Jo to taču izdomāja vīrietis tāpēc, ka neatrada citu veidu, kā aizbāzt sievietei muti!
    • Par sievietēm, kuras ir, un trīsreiz par tām, kuras vēl būs!

    Par naudu

    • Labāk tērēt naudu tā, it kā nebūtu rītdienas, nekā pavadīt šo vakaru tā, it kā nebūtu naudas!

    Par veselību

    • Iedzersim uz tavu zārku. Lai tas būtu taisīts no simtgadīga ozola, ko es iestādīšu rīt!
    • Kaut tu nokļūtu debesīs uz veselu pusstundu. Pirms velns uzzina, ka esi miris.
    • Pa tuksnesi gāja ēzelis. Dienu, divas, trīs. Tā gribas dzert! Te pēkšņi ceļā divas mucas – viena ar ūdeni, otra ar degvīnu. Kā jūs domājat, ko viņš izvēlējās… Nebūsim ēzeļi un iedzersim to, ko neizdzēra ēzelis!

    Tosti no filmām

    • Tā kā šeit atrodas ļoti skaistas meitenes, pateikšu tostu:
      – Gribu iedzert par tiem jaunekļiem, kuri spējuši jūs apvārdot, par tiem muļķiem, kuri palaida jūs garām, un tiem laimīgajiem, kuri jūs vēl satiks! (k/f «Aizņemos līgavaini»)
    • Kurš guļ, tas nekrīt. Krīt tas, kurš skrien. Iedzersim par skrienošiem! (k/f «Iedzersim par skrienošiem»)
    • Lai tas, par ko dzērāt jūs, nebūtu iespējams bez tā, par ko dzēru es! (k/f «Mīla lielā pilsētā»)
    • Nu ko, Džordž, jūs neesat dzīvotājs. Uz jūsu veselību! (k/f «Trīs laivā, neskaitot suni»)
    • Mans vecvectēvs teica: «Ir vēlme nopirkt māju, bet nav iespēju. Ir iespēja nopirkt kazu, bet nav vēlmes.» Nu tad iedzersim, lai mūsu iespējas sakristu ar mūsu vēlmēm!» (k/f «Kaukāza gūstekne»)
    • «Kad viss kāsis lidoja uz dienvidiem, kāds mazs, bet lepns putniņš teica: «Personīgi es lidošu pretī saulei! Un sāka celties arvien augstāk un augstāk, taču drīz vien apdedzināja savus spārnus, nokrītot pašas dziļākās aizas dibenā. Iedzersim par to, lai neviens no mums, lai cik arī augstu viņš lidotu, nekad neatrautos no kolektīva!» (k/f «Kaukāza gūstekne»)
    • Nepārkāp laulību. Nezodz. Nemelo un nedzer! Taču, ja esi iemīlējies, tad laulības pārkāpšana nav grēks. Un, ja zodz, tad tikai tam, kurš pats ir zaglis. Bet piemānīt nāvi – tie nav meli. Un piedzerties var – tikai tajos brīžos, kad laime plūst pāri malām. (k/f «Kantēšanas noteikumi: Hitča Metode»)

    Tosta formula

    Atcerieties, tieši tāpat kā katrā jokā ir kripatiņa patiesības, tāpat arī vairums tostu balstās uz patiesiem notikumiem. Proti, pat ja tu neatceries nevienu no gaumīgajiem standarttostiem, to radīšanas formula ir vienkārša. Tātad: dāmas un kungi, pacelsim šā brīnišķīgā dzēriena glāzes par godu… (seko kāda notikuma izklāsts), un tieši tāpēc mēs visi sev varam pajautāt: kad tad ir labi, ja ne tagad? Seko jūsu nepārprotamais žests, pēc kura visiem ir skaidrs, ka tagad ir īstais brīdis saskandināšanai un iedzeršanai.

    Bet var arī tā: «Šis vīns ir pārāk labs, lai to dzertu, uzsaucot tostus, mana dārgā. Tu taču nevēlies jaukt attiecības ar vīnu. Tā tu pazaudēsi garšu.» Tiesa, tā var tikai tad, ja jūs esat Ernests Hemingvejs.

    Raksts publicēts žurnālā Klubs 2012. gada 1. numurā.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+