• Šobrīd

    weather img

    Rīga +17°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Gvido Kalikauskas: Ar patiku pret ogli ir kā ar cilvēku attiecībām

    Amata meistars
    Ralfs Dravnieks
    Ralfs Dravnieks
    15. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gatis Gierts
    Reiz Gvido Kakliauskas nolēma, ka pienācis laiks mainīt savas mājas fasādi. Soli pa solim viņš nonāca pie domas par fasādi, kura veidota, izmantojot tradicionālo japāņu koku apstrādes tehnoloģiju Yakisugi. Tā radās Ziemeļeiropas vadošais dedzināto dēļu ražotājs.

    Yakisugi ir sena un dabiska koku impregnēšanas tehnoloģija. Lai gan šo apstrādes veidu galvenokārt saista ar Japānu, arī Latvijā cilvēki šo tehnoloģiju ir pazinuši. To pie mums var redzēt dažviet jūras piekrastē, kur piestātnes būvētas no dedzināta koka. Apdedzinot koku, ogle veido starpslāni, un skābeklis tiešā veidā nepiekļūst koksnei.

    Kurā posmā parasti pūst žoga mieti? Ne jau daļā, kas ierakta zemē. Pirmais bojājas posms vistuvāk zemei. Dedzināšana koksni padara ūdensizturīgu, turklāt apdedzināts koks vairs nešķiet saistošs kukaiņiem, jo celuloze koka virsējos slāņos ir nozudusi. Tāpat apdedzināšanas procesā koksne karbonizējas, tāpēc gatavais materiāls ir noturīgs pret laikapstākļu pārmaiņām, pūšanu un uguni.

    KOTUMAKI krāsns, kurā notiek dēļu apdedzināšanas process, ir kurināma ar gāzi. Par malkas apkuri Gvido pat neesot domājis – visdrīzāk vienmērīgu temperatūru nebūtu iespējams noturēt. Sistēma ir automatizēta – pa vienu krāsns galu dēlis tiek padots, bet pa otru jau saņemts karsts un kūpošs. Pēc tam dēlis atpūšas un tiek nobriedināts, tad seko dēļa pārklāšana, kas ir viens no pēcapstrādes posmiem. Tomēr, lai līdz tābrīža tehnoloģijai nonāktu, vajadzēja laiku.

    «Pirmās krāsns izveide prasīja vairākus mēnešus, jo viena pārbūve sekoja otrai, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu. Tagadējā krāsns ir vairāk nekā desmit metru gara,» stāsta Gvido. «Mans uzdevums bija izveidot tehnoloģisku instrumentu, kurš spēj apdedzināt dēļus vienādā kvalitātē. Bet te ir nianse – strādājot ar koku, jāpatur prātā, ka katram dēlim ir savs raksturs un šķiedra. Pie termiskās apstrādes – dedzināšanas – dēlis momentā atklāj savu tendenci.

    Pēc iznākšanas no krāsns ir skaidrs: būs vai nebūs dzīvotājs un turpinās ceļu pie klienta vai būs jāliek pie brāķiem. 

    Kamēr tehnoloģiju izstrādāju, man bija interesanti, bet, kad rezultāts jau ir acīm redzams, izjūtas ir pavisam foršas, jo zinu – darbs nav bijis velts,» atzīst Gvido, piebilstot, ka vienlaikus nāk arī apziņa, ka ir vēl, kur augt un attīstīties. Piemēram, jāturpina darbs pie tā, lai apdedzinātais koks rezultātā būtu ilgmūžīgs.

    Gvido atzīst, ka produkta pēcapstrādes posmu labprāt neatklātu pilnībā: «Tradīcijām bagātas picērijas cepējs tev nestāstīs, kā uzcept labāko picu, tāpēc arī es negribētu dalīties ar visām fīčām. Pēcapstrādē ir savi noslēpumi. Lai panāktu iecerēto kvalitātes standartu, man ir bijis jāapkopo informācija un jāizdara secinājumi – šo informāciju varētu klasificēt kā noslēpumu, ar kuru neviens ražotājs ļoti netiecas dalīties. Varu pateikt vien to, ka pēc apdedzināšanas materiāls pēc nepieciešamības tiek apstrādāts ar speciālu eļļu ārējai apdarei vai ar laku iekšējiem darbiem. KOTUMAKI pieder unikāla un patentēta tehnoloģija burnWOOD O3, kas paredzēta iekšējās apdares dēļiem lielā platībā un pilnībā noņem jebkādu apdedzinātai koksnei raksturīgo aromātu.»

    Gvido atzīst, ka visas dedzināto dēļu īpašības pilnībā spējis novērtēt vien tad, kad šos dēļus uzlicis pats savai mājai: «Man dedzinātajos dēļos patīk īpašība, kuru sākumā pat nebiju apjautis – atkarībā no laikapstākļiem fasāde, kas ar tiem apdarināta, mainās. Ja spīd stipra saule, ogle sāk spīdēt sudrabā, bet koka ēnas veido neizplūdušus zīmējumus. Saullēktā māja spīd zeltā, bet saulrietā parādās bronzas toņi. Bet, kad debesis ir pilnībā nomākušās, māja kļūst piķa melna. Ikreiz, ieraugot savu māju, tā pārsteidz, jo nekad neizskatās vienādi.»

    Gvido arī novērojis un secinājis, ka dedzinātie dēļi ir gaumes lieta – ir cilvēki, kam asociācijas ar ogli nav tās pozitīvākās, jo viņiem šķiet, ka uguns ir kaut kas slikts un ogle – kaut kas nedzīvs. KOTUMAKI mērķauditorija ir prasīgi klienti, kas meklē ko īpašu un uz dedzinātajiem dēļiem raugās kā uz dizaina vērtību, kurai ir piemērota vieta viņu interjerā vai eksterjerā. «Ar patiku pret ogli gan reizēm ir kā ar cilvēku attiecībām. Gadās, ka sieviete sastop vīrieti un saka, ka ar viņu jau nu gan nekad nevarētu būt kopā. Paiet laiks, un viņi svin sudrabkāzas un audzina trīs bērnus,» smej Gvido.

    KOTUMAKI produkcija var lepoties arī ar zemākām cenām nekā citi ekvivalenta ražotāji Eiropā. «Apdedzināta koka ražotājiem vecajā Eiropā cenas ir daudzkārt augstākas nekā mūsu produktam. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka viņiem koks jāiepērk no citām valstīm. Tajā pašā laikā vecās Eiropas klients ir mazāk prasīgs. Viņiem pietiek ar to, ka redzama ogle, pārējie sīkumi nav tik svarīgi,» novērojis Gvido. «Latvijā cilvēkiem bieži vien patīk, ka viss ir perfekti. Mēs neesam bagātākā valsts, bet, ja cilvēks kaut ko pērk, viņš bieži vien izvēlas labāko.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+