Gauss: airBaltic lūgs valdības atbalstu tikai tad, ja pavasarī situācija neuzlabosies

airBaltic
Ziņu aģentūra LETA
26. novembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Leta
Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, intervijā aģentūrai LETA sacīja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības,» atzina airBaltic vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā airBaltic kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

airBaltic vadītājs arī atzīmēja, ka līdz pavasarim nebūs jaunas darbinieku atlaišanas un aviokompānija turpinās strādāt ar aptuveni 1000 darbiniekiem. Taču, ja situācija neuzlabosies, būs jādomā par turpmāku izdevumu samazināšanu.

Gauss stāstīja, ka pašlaik airBaltic nedēļā ir vairāk nekā 300 lidojumu un tiek pārvadāti apmēram 10–15 tūkstoši pasažieru. Aviokompānijas ieņēmumi nedēļā ir starp 1,1 un 1,5 miljoniem eiro.

«Tas ir būtiski mazāk nekā vasarā. Vienlaikus pašlaik mūsu ienākumi spēj nosegt lidojumu izmaksas, bet mēs nepelnām un nesedzam arī visus savus izdevumus. Taču neraugoties uz zemajiem lidmašīnu piepildījuma rādītājiem, lidojuma izmaksas mēs pašlaik varam nosegt,» atzina Gauss.

Viņš informēja, ka izdevumi, kurus nesedz ienākumi no lidojumiem, pašlaik veido 3,5–4 miljonus eiro nedēļā. 

«Mums, tāpat kā citām aviokompānijām, ir arī lielas fiksētās izmaksas. Tā ir situācija visā aviācijā, jo fiksētās izmaksas par lidmašīnu uzturēšanu, par darbinieku atalgojumu, par līzinga un citiem nomas maksājumiem ir augstākas nekā ieņēmumi. Taču pašlaik mēs vismaz nepalielinām savus zaudējumus, kad veicam lidojumus. Tad, kad varēsim lidot vairāk, mēs arī samazināsim šo naudas dedzināšanas īpatsvaru. Turklāt airBaltic šis īpatsvars tāpat ir mazāks, ja mēs salīdzinām ar industriju kopumā, jo mums ir salīdzinoši maza izdevumu bāze," skaidroja airBaltic vadītājs.

airBaltic šo gadu plāno pabeigt atbilstoši biznesa plānam, kurā zaudējumi ir paredzēti 250–280 miljonu eiro apmērā.

«Ja nenotiks nekas neparedzēts un decembris nebūs sliktāks par novembri, tad tas ir iespējams. Tomēr prognozes izteikt joprojām ir ļoti grūti, jo priekšā ir decembris un ir iespējamas novirzes no plāniem,» viņš sacīja.

Vienlaikus Gauss pauda cerību, ka pavasarī jau būs jūtama Covid-19 vakcinācijas ietekme un gaisa pārvadājumi sāks atjaunoties. «Visdrīzāk, janvārī un februārī mēs vēl lielas izmaiņas neredzēsim, bet martā un aprīlī jau vajadzētu būt tā, ka arvien vairāk valstis sāk atcelt ierobežojumus, un tas nozīmēs, ka automātiski sāks atgriezties arī lidojumi,» prognozēja airBaltic vadītājs.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. 4. augustā finansējums tika ieguldīts un airBaltic pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.

airBaltic koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% – līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt airBaltic auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību airBaltic kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - 3,86%.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+