Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dagmāra Legante (2012 #3)
Dadzītis
Ar Dagmāru Leganti sarunājas Aivars Pastalnieks.
– Pārlasot, ko esi teikusi iepriekš, radās iespaids, ka tu kādu laiku neticēji sev, vienkārši neļāvies dzīvei.
– Varbūt arī. Ir bijis tāds posms, kad bija pārmaiņas, zuda ticība sev un saviem spēkiem.
– Agrāk bija un tad pazuda?
– Bērnībā un jaunībā varēju kalnus gāzt. Bet pēc 20 gadu vecuma mazliet parādījās nepārliecinātība.
– Kaut kas aizlūza?
– Kā jau katram – ne tajā laikā un vietā kaut kas notika. Droši vien nemācēju daudz ko akceptēt. Šodien pat nopirku Dalailamas grāmatiņu bērniem un pieaugušajiem. Man ļoti patīk viņa teiciens – tas, ka lietas vairs nav tādas, kādas bija, nenozīmē, ka tās ir sliktas. Sievietes biežāk mēdz čīkstēt, ka attiecības vairs nav tādas kā agrāk. It sevišķi, ja laulībā nodzīvoti vairāki gadi. Bet nebūs kā agrāk! To var attiecināt arī uz daudzām citām situācijām. Vīriešiem, piemēram, uz karjeru. Katra desmitgade nāk ar pārmaiņām, nu nebūs uzņēmējiem vairs tādi laiki kā 90. gados, kad – hops, un nāca nauda! Jāatrod cits ceļš, pa kuru iet.
– Tu pati sevi labi saproti?
– Gribētos jau. Jebkurš cilvēks būtu laimīgs, ja sevi beidzot saprastu. Varbūt esmu par vecu, jo vairs nav bērnības domāšanas, un par jaunu, lai ar citām acīm paskatītos uz savu dzīvi.
– Reiz atzini, ka agrāk esi bēgusi no attiecībām, pat sev melojusi.
– Varu arī tagad zem tā parakstīties. Tas ir spēks, gudrība vai māksla – iemācīties pašam sevi saskatīt. Jāmāk sev pateikt – jā, tāda es esmu! Tad noteikti ir daudz vieglāk. Viss gan darbā, gan privātajā dzīvē iet uz priekšu, ja zini, kas esi un ko gribi. Ļaušanās dzīvei, no vienas puses, ir laba, ja ar to saprot – turēt acis vaļā un skatīties, ko dzīve piedāvā. Bet arī bezmērķīgi plūst droši vien nevajadzētu.
Visa intervija un fotogrāfijas publicētas žurnālā Klubs 2012. gada 3. numurā.
