Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Te gan viedokļi atšķiras. Ne par lielumu, bet par tā definīciju. Kā kopiena tā sen mērogos ir pārspējusi jebkādas līdzšinējās civilizācijas radītās struktūras. Nolobot skaisto pasaules sabiedrības kopības ideju, gan saskatāms kas cits – Facebook ir viena no pasaulē lielākajām reklāmas aģentūrām. Tās klienti ir reklāmdevēji, bet daudzās sejiņas tavu draugu sarakstā un tu pats esat tikai patērētāji, kuru acu priekšā novietot reklāmu.
Feisbuka globālā tvēriena saprašanai pietiek ar vienkāršu matemātiku. No visiem aptuveni 7,6 miljardiem cilvēku, ņemot vērā Starptautiskās Telekomunikāciju savienības datus, internetu lieto nedaudz vairāk nekā puse. Ķīnas aptuveni 1,4 miljardiem iedzīvotāju Facebook ir liegts, jo uzņēmums savulaik atteicās pakļauties pilnīgai komunistiskās valsts kontrolei. Tas ļauj secināt, ka soctīklā pašlaik reģistrējušies jau vairāk nekā divas trešdaļas pasaules interneta lietotāju, kam tas nav tehniski liegts.
Ņemot vērā, ka internets vairs brīvi nav pieejams tikai nomaļākajos un nabadzīgākajos pasaules nostūros, faktiski Facebook ir milzīga maksātspējīgākās cilvēces daļas datubāze.
Ikvienam ir skaidrs, ka par māsas jauno sirdsāķīti vai uz pārrunām atnākušo potenciālo kolēģi pirmo iespaidu iegūst vēl pirms iepazīšanās, uzmetot acis viņa profilam feisbukā. Pēc ierakstiem var tūlītēji noprast aptuvenās intereses, mediju lietošanas paradumus un draugu loku. Savukārt pat dažas fotogrāfijas apbrīnojami labi parāda materiālo stāvokli, gaumes izjūtu un citus aspektus. Lai gan būtiska, tā ir tikai daļa no informācijas, kuru esam uzticējuši soctīklam. Pēdējo dažu gadu laikā izskanējušās aizdomas, ka ar Facebook palīdzību panākts gan Brexit referenduma iznākums, gan Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu. Līdz ar to aizvien aktuālāki kļuvuši jautājumi, kādi tieši dati ir milzīgās kompānijas serveros un kā gan tie izmantoti politiskā lauka ietekmēšanai.
Izpēta visu, kam pieslēdzas
Kamēr mēs ieskatu par citiem cilvēkiem gūstam, pārskatot viņu fotogrāfijas un ierakstus, pats Facebook norāda, ka «ievāc» gan saturu, gan informāciju par to – tas fiksē gan to, ar ko tiek pārrunātas noteiktas tēmas, gan kuras personas ierakstus mēs komentējam, cik ilgu laiku pie tiem pavadām un kā tieši uz tiem reaģējam. Algoritms analizē arī to, kādas bildes un video pievienojam, tostarp reģistrējot fotogrāfiju pamatinformāciju, piemēram, uzņemšanas laiku un vietu, ja fails šādu informāciju satur. Turklāt pat tie, kuri uzskata, ka viņu tukšais profils un retie apmeklējumi globālajā tīmeklī nekādas pēdas nav atstājuši, visticamāk, maldās. Arī draugu publicēta informācija, adresētas vēstules vai pat ar feisbuku sinhronizēta telefonā esošā kontaktinformācija tiek noglabāta un pievienota citiem par personu jau ievāktajiem datiem. Rezultātā pat interneta retie lietotāji ir pārsteigti, ka viņiem jau tūlīt pēc pirmās reģistrācijas soctīkls parasti piedāvā «draudzēties» ar viņiem labi pazīstamām personām.
Savukārt aktivitāte interešu grupās ir viens no vislabākajiem informācijas avotiem par patiesajām interesēm, ļaujot reklāmdevējiem, piemēram, ceļojumu aprakstu grupas dalībniekiem piedāvāt labākās pēdējā brīža cenas, ņemot vērā vēl citus iepriekš ievāktos datus, piemēram, dzimumu un aptuveno vecumu. Ja izmanto pirkšanas un pārdošanas grupu pakalpojumus, tad tie feisbukam ļauj ievākt arī telefona numuru un fiksēt visas laika gaitā minētās adreses, bet tiešsaistes maksāšanas gadījumā pat bankas karšu datus.
Visai daudz informācijas soctīkls iegūst arī no ierīcēm – datoriem un mobilajiem telefoniem –, no kurām tam piekļūstam. Cita starpā tas reģistrē operētājsistēmu un pašas ierīces modeli, aprīkojumu un iestatījumus, krātuvē, piemēram, cietajos diskos un atmiņas kartē atrodamo failu nosaukumus un veidus. Piekļūšanas brīdī tiek reģistrēts arī mobilo tīklu operators, pieslēguma veids, telefonā vai datorā iestatītā valoda, laika zona atrašanās vieta atkarībā no tā, vai ieslēgts GPS, vai nākas iztikt ar sakaru torņu signāliem, kā arī cita mazāk būtiska informācija. Pat tad, kad ir izslēgta Facebook lietotne, modrā algoritmu acs seko tavām gaitām interneta plašumos pa tām interneta vietnēm, kurās ir iestatīti feisbuka rīki, piemēram, «dalies» un «patīk» pogas.
Datus piegādā arī citi
Paša Facebook privātuma politikas sadaļā rakstīts: «Mēs jūsu datus nepārdodam un esam radījuši savu reklāmu sistēmu, lai jums varētu parādīt atbilstošas un noderīgas reklāmas, nestāstot reklāmdevējiem, kas jūs esat.» Vienlaikus gan nevajadzētu brīnīties par jauna datora reklāmām, ja nesen esat līdzīgu pētījis kādā interneta veikalā vai salīdzinājis to telefona lietotnē ar līdzīgām iekārtām. Lai gan feisbuks pats sakās informāciju nedāļājam, dažādās interneta vietnēs esošie kukiji (cookies) jeb sīkdatnes, kā arī datoros un mobilajās ierīcēs instalētās lietotnes jeb programmatūra fiksē jūsu darbības un pēcāk tās var nodod reklāmdevējiem, kuri savukārt tās nodod feisbukam jau minēto «atbilstošo un noderīgo» reklāmu rādīšanai.
Attiecīgi arī karstās debates izraisījušie politisko reklāmu skandāli lielā mērā ir saistīti ar šo pašu principu – reklāmas aģentūras, kas pārstāv politiskos spēkus, ieguvušas datus par cilvēkiem citviet, bet tos nodevušas Facebook, lai pēcāk soctīklu algoritms potenciālajai auditorijai piedāvātu atbilstošā politiskā spektra reklāmas ne tikai pašā tīklā, bet arī feisbukam piederošajā Instagram un citās interneta vietnēs, kurās integrēta Facebook reklāmu rādīšanas sistēma. Lai gan ikviens var brīvi izvēlēties, vai vēlas, lai kompānija izmanto šos citu ievāktos datus reklāmu rādīšanai, tā jebkurā gadījumā tos saglabā, lai «nodrošinātu, personalizētu, un uzlabotu savus produktus, garantētu drošību, aizsardzību un vienotību [..]».
Pēdējos gados milzu soļus spērušas arī sejas atpazīšanas tehnoloģijas un iespēja atzīmēt, vai vēlies, lai feisbuks ievāc tavus attēlus, patlaban pieejama kā viena no privātuma iestatījumu izvēlnēm. Oficiāli šis pakalpojums ļauj sevi un draugus viegli atzīmēt gan fotogrāfijās, gan video, kā arī uzzināt, ja kāds bez tavas ziņas publicējis, piemēram, kompromitējošu materiālu. Tomēr bažas rada Facebook teorētiskā spēja, izmantojot plašās datu ieguves iespējas, izsekot personu pēc viņa koordinātām, ierakstiem un, piemēram, novērošanas kameru uzņemta video.
Pirmie lielie skandāli
Vairumu gan nesatrauc informācijas nonākšana tikai Facebook serveros. Tomēr šogad martā pēc vairākām publikācijām par britu stratēģiskās komunikācijas un politisko konsultāciju kompānijas Cambridge Analytica ievāktajiem datiem par aptuveni 87 miljoniem lietotāju tika ieslēgts trauksmes zvans. Lai gan neviens šajā gadījumā neesot gluži piekļuvis Facebook informācijas bāzei, kompānija izmantoja cilvēku uzticēšanos soctīklam, lai tajā izplatītu savu aptaujas lietotni thisisyourdigitallife, kas no 270 000 lietotājiem ieguva tiesības izmantot gan viņu pašu, gan viņu paziņu datus.
Turklāt, ņemot vērā dažādu aptauju un testu milzīgo popularitāti feisbukā, pastāv pamatotas aizdomas, ka vēl citas līdzīga tipa lietotnes, izmantojot Facebook, varētu būt ieguvušas vēl daudzkārt vairāk lietotāju datu, izveidojot milzu datubāzes. Zakerberga izsaukšana ASV Senāta priekšā un tam drīz sekojušais Eiropas Savienības aicinājums ierasties atbildēt uz eiroparlamentāriešu jautājumiem norāda uz pastāvošajām aizdomām, ka divu trešdaļu interneta lietotāju datus glabājoša kompānija patiesībā nezina, kā aizsargāt savu patērētāju bāzi, kuri no «kopienas» sagaida klientu privilēģijas.
Lielākās bažas ir par to, ka, ja cilvēku dati tik brīvi var nonākt pie politiskajiem tehnologiem, tie var nonākt arī pie politiķiem.
Orveliska scenārija gadījumā valdošais režīms tādējādi viegli varētu iegūt kompromitējošu informāciju, lai ar to manipulētu, sākotnēji sagrābjot varu, bet vēlāk to tikai noturot savās rokās. Galu galā tas ir galvenais iemesls, kāpēc Ķīnā, Ziemeļkorejā un Irānā Facebook nemaz nav pieejams, taču gan Ķīnā, gan Krievijā ir izveidoti savi analogi portāli, piemēram Renren un Sina Weibo Ķīnā un Vk un OK Krievijā.
Lai gan Facebook nav pakļauts nevienai valstij, bet tikai juridiski pakļaujas to valstu likumdošanai, kurās kompānija darbojas, interneta brīvības cīnītāji regulāri ir cēluši trauksmi par soctīkla pārāk paļāvīgu pakļaušanos dažādu valstu noteikumiem, piemēram, pēc Krievijas, Turcijas, ASV un citu valstu pieprasījuma dzēšot noteiktas interešu grupas un ierakstus, kā arī nododot personu datus, ja uzskata, ka valstij ir likumiskas tiesības tos pieprasīt. Tomēr vismaz pagaidām feisbuks vēl nav saskāries ar situāciju, kad informāciju no tā datubāzēm kādas iestādes iegūtu bez uzņēmuma iesaistes, kā tas nesen notika ar nelielu, bet ASV populāru dzimtaskoku izpētei veltītu portālu GEDmatch. Aprīļa beigās mediju uzmanību izpelnījās kāda 70. un 80. gadu amerikāņu sērijveida slepkavas aizturēšana. Izrādījās, ka tiesībsargājošās institūcijas noziedznieku gandrīz 30 gadus pēc notikušā uzgājušas, jo kāds viņa tuvs radinieks GEDmatch publicējis savu DNS cerībā uzzināt ko vairāk par savu izcelsmi, un tas bijis tuvs izsenis meklētajam slepkavas DNS. Mīklainu gan šo atklājumu padarījis tas, ka tiesībsargājošās institūcijas oficiāli nemaz nav vērsušās pie portāla vadības, lai piekļūtu šai datubāzei, bet acīmredzami tā bijusi varas orgānu rīcībā.
Tomēr Marka Zakerberga vairākas dienas ilgusī publiskā pratināšana ASV Senātā un līdzīgā procedūra Eiropas Parlamentā ir tikai uzskatāms piemērs tam, ka demokrātiskajā pasaules daļā leģitīmā pārvalde un starptautiskie digitālie uzņēmumi vēl tikai meklē savstarpējās sadarbības modeli, lai vienlaikus saglabātu brīvību, bet nepieļautu visatļautību. Turklāt Facebook ir tikai viena no lielākajām reklāmas aģentūrām. Google ar savu šķietami nepārskatāmo produktu, portālu un programmatūras tīklu ir nesalīdzināmi lielāka.
