Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atradums uziets netālu no Abidosas pilsētas, 500 km uz dienvidiem no galvaspilsētas Kairas, un tiek datēts ar valdnieka Narmera valdīšanas laiku 3100 g.p.m.ē., līdz ar to šī varētu būt pagaidām senākā alus darītava pasaulē. Narmers tiek uzskatīts par pirmo apvienotās Ēģiptes valdnieku un pirmās dinastijas izveidotāju.
Viens no Ēģiptes-Amerikas arheoloģiskās misijas vadītājiem Dr. Metjū Adamss no Ņujorkas universitātes uzskata, ka alu izmantoja Ēģiptes agrīno valdnieku apbedīšanas ceremonijās. Agrākie izrakumi šajā apkaimē deva pierādījumus, ka alu lietoja arī ziedošanas rituālos.
Šo alus darītavu pirmie atklāja britu arheologi vēl 20. gadsimta sākumā, taču toreiz objekta vēsturiskā nozīme netika apzināta un tas tika pazaudēts.
Citi lasa
Alus darītava sadalīta astoņās lielās sekcijās, pa 40 māla cisternām katrā, kurās garsēja graudus un ūdeni. «Alus darītavas apjoms bija 22 400 litri vienā reizē, un tā varētu būt uzbūvēta vietā, lai speciāli apgādātu karaliskos rituālus, kas »'Eģiptes valdnieku notika apbedišanas telpās," Adamsu citē abc News.
Abidosā atrodas pirmo četru dinastiju valdnieku nekropole, kur tika apbedīti Ēģiptes pirmie faraoni.
Ēģiptes varas iestādes ļoti aktīvi reklamē šādus vēstures atklājumus, cenšoties uzlabot Ēģiptes tūrisma industrijas stāvokli, ko smagi skārusi Covid-19 pandēmija. Ēģiptē līdz jūlijam bija aizliegti komerciālie avio pārvadājumi.
Tūristu skaits valstī piedzīvojis ievērojamu kritumu no 13,1 miljona 2019. gadā uz 3,5 miljoniem 2020. gadā.
