Kāda būs Latvija pēc 10 gadiem?

Ekspertu viedoklis
Roberts Ķīlis
18. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ilustrācija Deniss
Tie bērni, kuri šogad pabeidza pirmo klasi, vidējo izglītību iegūs 2030. gadā. Tie, kuriem šogad paliek 50 gadu, tajā laikā joprojām aktīvi strādās, savukārt tie, kuriem šogad paliek 30, pēc 10 gadiem vēl nebūs sasnieguši pat pusi no sava mūža darba gaitām.

Var būt skeptisks par futuroloģiju, bet atliek vien palūkoties desmit gadu pagātnē, lai sajustu, ka darba dzīvē būs izmaiņas. 2010. gada pašā sākumā biju samulsis par bezkasieru pārtikas veikalu Londonā, kur ir tikai pašapkalpošanās maksājumu kases. Tagad tādas ir realitāte daudzos Latvijas lielveikalos.

Stacionāro datoru klases bija skolu lepnums. Tagad tādas veidot jau būtu tāda kā atpalicība. Tikai nelielam cilvēku skaitam bija viedtālrunis, toties tagad tādus lieto mazuļi, kas tikko sākuši staigāt.

Latvijā bija darbinieku skaita ziņā lielas organizācijas, kas tagad sistemātiski samazina apjomus, dalās, veido jaunuzņēmumus. Biroju, darba plūsmu organizācija mainās. Arvien lielāku ietekmi iegūst kriptonaudas turpmākās ietekmes prognozes. Finanšu pakalpojumu sniegšanas ziņā notikušas lielas izmaiņas – jūtami pieaudzis alternatīvo pakalpojumu un iestāžu piedāvājums.

Valsts pārvaldē papīri pāriet digitālā formā, iedzīvotājiem ievērojami pieaugušas digitālas iesaistes iespējas. Ir strauji ienākuši tā sauktās gig ekonomikas piedāvātāji. Sociālie tīkli un līdzdalība ietver visus, ieskaitot drošības un izlūkošanas dienestus. Man pašam nācies būt aktīvi iesaistītam lielās izmaiņās – palīdzot pārplānot biroja un darba procesa vidi, atbalstīt e-asistenta izveidi un attīstību, popularizēt mākslīgo intelektu privātajā un publiskajā sektorā –, tādēļ sajūta par reāli notiekošām pārmaiņām viscaur organizācijām un sektoriem ir ļoti skaudra.

Kas tad tālāk notiks Latvijā? Pēc desmit gadiem vajadzētu aktīvi darboties Rail Baltica projektam. Pēc gada būs jauna ES ilgtermiņa koncepcija par transporta un saziņas infrastruktūras attīstības virzieniem. Augstākajā izglītībā un zinātnē būs notikušas lielas izmaiņas.

Latvijas reģionālā attīstība būs daudz vairāk koncentrēta nekā līdz šim – iedzīvotāju, transporta mezglu, pakalpojumu sniegšanas un ekonomiskās aktivitātes ziņā. Demogrāfiskās izmaiņas turpināsies gan skaitliska samazinājuma, gan dzīves ilguma kāpuma, gan cilvēku teritoriālā izvietojuma ziņā.

Citu ES valstu pieejamība darba iespēju ziņā turpinās būt reālistiska alternatīva praktiski jebkurai profesionālai grupai. Iedzīvotājiem darba gaitas ietvers dažādas darba vietas, amatus, karjeras kustības. Darbi mainīsies ar trīs līdz piecu gadu regularitāti. Atšķirīgu paaudžu paradumi, prasmes, vērtības gan sadzīvos un mijiedarbosies, gan veidos atšķirīgas ierosmes.

Visautoritatīvākās organizācijas un visas valstis ar pieaugošu tendenci strādā pie nākotnes darba prognozēšanas un stratēģiju izstrādes. Apzinoties tendenču nenoteiktību, tiek izmantota scenāriju pieeja. Reizē jāatzīst, ka ir dažas kopējas iezīmes par darba raksturu, no kurām, kā nesen atzīmēja forbes.com, vērā ņemamas noteikti ir piecas.

Plūstošie pumpuri, kad organizācijas karti nomaina projekta grupas, darbinieki ir ar dažādām lomām, profesionāļi noslēdz līgumu ar vairākiem «pumpuriem», izdara salīgto un kustas tālāk.

Decentralizētie darbinieki, kuriem nav jābūt noteiktā vietā, lai veiktu sarunāto. Varēs izvēlēties dzīves vietu, kas nav turpat, kur strādā.

Motivācijas maiņa, kad samaksa nav izšķirīgais piesaistītājs. Darba, tīkla vai organizācijas misija, personīgās attīstības un tehniskā aprīkojuma iespējas būs tikpat svarīgs (ja ne svarīgāks) stimuls.

Mūžizglītības prioritāte pār reiz iegūtu profesionālo diplomu, kad ne vien spēju atjaunošana, bet jaunu apgūšana arvien vairāk ietekmēs cilvēku izvēli strādāt to vai ko citu.

Mākslīgais intelekts kā līdzdalībnieks un partneris, ne tikai rīks. Cilvēkiem nāksies izveidot jaunu attiecību sistēmu ar «mašīnām», lai spētu daudz ražīgāk un radošāk strādāt, kā minēts, no jebkurienes.

Tad ko un kā mācīties? Protams, pirmām kārtām – mācīties visu laiku dažādas lietas un visās profesijās. Jau tagad, piemēram, militārpersonas ir fiziski labi trenēti intelektuāli profesionāļi.

Iegūt dažādas pieredzes labāk dažādos sektoros, jo stabili iezīmētās karjeras līnijas laiki jau ir pagātnē; pašiem vien nāksies to plānot un aktīvi īstenot. Apgūt prasmes un pieredzes, ko grūtāk automatizēt un algoritmizēt. Apgūt vairāk valodu, tai skaitā vājdzirdīgo – ne tāpēc, ka to nevar digitalizēt, bet dažādība pieļauj mijiedarbību ar dažādu kultūru pārstāvjiem.

Būt digitālo, matemātisko prasmju nepārtrauktā uzlabošanā no ļoti agra vecuma līdz kapa malai. Mācēt sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem no daudzām (!) paaudzēm un vietām. Aktīvi pieskatīt un uzturēt labu fizisko un vēl vairāk psihisko veselību, reizē strādājot ar dažādiem laika grafikiem un plāniem. Spēt mīlēt savus tuvos priekos un, noteikti, arī bēdās, viņiem palīdzēt un pašiem lūgt atbalstu grūtībās. Nujā, un nemest plinti krūmos nekad.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs