Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Inku civilizācija
Stāsts par Maču Pikču sākas ar Inku impēriju – vienu no varenākajām civilizācijām, kas minusi Dienvidamerikas zemi. Savā zelta laikā – 16. gadsimtā – inki valdīja gandrīz pār visu Dienvidamerikas rietumu piekrastes daļu, sākot no Ekvadoras un beidzot ar Čīles vidusdaļu. Inku impērijas aizsākumi meklējami 13. gadsimtā, un jau no pirmsākumiem tā izceļas ar labi pārdomātu zemkopību un ceļu sistēmu būvēšanu, kā arī centralizētu reliģiju un vienotu valodu.
Laikā, kad apkārt dzīvo daudzas mazas, karojošas tautas, tieši pārdomātā pārvaldes sistēma ir tā, kas palīdz inkiem būt galvastiesu pārākiem, uzstājīgi izplešoties Andu reģionā. Vienas tautas viņi asimilē draudzīgā ceļā, citas – izlejot asinis, turklāt dažas tautas, kuras atsakās padoties, pilnībā iznīcinot. Inki liek visiem pakļauties savai sistēmai, ticēt viņu dieviem un piekopt viņu paražas. Ne visi ir uz to gatavi, un ir tautas, kas izdomā visdažādākos veidus, lai paslēptos no inkiem. Piemēram, pie Titikakas ezera dzīvojošā uru tauta pārceļas dzīvot uz Titikakas ezera. Burtiski.
Viņi izdomā sistēmu, kā no niedrēm izveidot peldošas salas, uz kurām iespējams arī dzīvot.
Uru tauta joprojām mitinās uz peldošajām niedru salām Titikakas ezerā. Kamēr vienai tautai izdodas izbēgt, citas iekļaujas inku impērijā, kas zināšanu un attīstīto tehnoloģiju dēļ tiek saukta par civilizāciju. Pilnbriedā Inku impērija apvienoja aptuveni 12 miljonus cilvēkus no vairāk nekā simt etniskajām grupām.
Runājot par inku iespaidīgajiem panākumiem un tehnoloģiskajām zināšanām, jāpiemin arī pāris milzīgi robi. Pirmais – inkiem nebija rakstveida kultūras. Tas ir – lietvedībai viņi izmantoja auklā iesietus mezglus, šādu mezglu rakstu sauc par kipu. Otrs – inki nebija atklājuši riteni. Viņi ceļoja ar kājām vai jāja ar lamām. Kravu pārvešanai izmantoja ratus ar sliecēm. Atliek vien brīnīties, kā bez šīm divām, cilvēcei tik ļoti svarīgajām lietām, inki spēja izveidot impēriju, kas savos apmēros pārspēja pat Romas impēriju.
Turklāt uzbūvējot Maču Pikču – ēku kompleksu džungļos, divu kilometru augstumā.
Pasteidzoties laikam pa priekšu – tā kā inki neizmantoja rakstību, līdz mūsdienām nav pilnībā skaidrs, kādam nolūkam Maču Pikču tika būvēta un kāpēc to pameta.
Zināms, ka inku civilizācijas gals pienāca līdz ar spāņu konkistadoru ierašanos kontinentā. Kaut arī vietējie lieliski pārzināja apkārtni un spēja uzvarēt iebrucējus cīņās, viņi nebija gatavi saskarties ar neredzamajām slepkavām – slimībām un infekcijām, ko spāņi atveda no vecā kontinenta. Zināms, ka vismaz viens inku valdnieks miris no spāņu ievazātajām bakām, protams, kopā ar miljoniem savu tautiešu.
Ziņas par inku leģendām, kultūru, folkloru un sadzīvi eksistē tikai tāpēc, ka iebrucēji šo to pierakstīja, stāstnieki – šo to atstāstīja. Diemžēl par inkiem zināma gaužām maza daļa no tā, kas viņi tiešām bija, ko zināja un prata. Neeksistēja arī kartes un liecības par viņu pilsētām, tāpēc tās ilgu laiku palika džungļu noslēpums. Jā, arī Maču Pikču no jauna sevi parādīja vien pagājušā gadsimta sākumā.
Raksta turpinājums:
