Čekas stukačs ar Lāčplēša ordeni

Latvijas vēsture
Jānis Zvērs
1. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Pēdējais ceļojums: Komunarkas masu kapi

Čekas mašīna naivo latviešu ģenerāli apskāva, sakošļāja un izspļāva. Gadu pēc godkāres Everesta sasniegšanas – kļūšanas par Latvijas Tautas armijas komandieri – Kļaviņu nosūtīja uz «kursiem Maskavā». Tipisks sarkano slepkavu gājiens, ja atceramies kaut vai Liteni.

Maskavā apmācību vietā Kļaviņu 1941. gada 22. jūnijā apcietināja. Cilvēks ir, pantu piemeklēsim – vecā čekistu gudrība tika piemērota arī savervētā latviešu ģenerāļa gadījumā. Izmeklēšanas ziņojumā teikts, ka Kļaviņš 1918. un 1919. gadā Madonas pusē, Saikavas un Praulienas pagastā, bijis viens no «zaļo» pretpadomju partizānu vadoņiem.

Ar šīs lietas noskaidrošanu nodarbojas diezgan augsti čekas funkcionāri. 1941. gada 29. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija ģenerālim piesprieda nāvessodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas masu kapos Maskavas tuvumā. Vienā dienā ar ģenerāli Kļaviņu nošāva un Komunarkā apraka kopumā 220 cilvēku, tostarp kādreizējo Latvijas Ministru prezidentu, Rīgas mēru un diplomātu Hugo Celmiņu, Latvijas vēstnieku PSRS Frici Kociņu, vairākus Latvijas armijas ģenerāļus un pulkvežus.

Likteņa ironija: 1938. gadā Komunarkā nošāva un kapu bedrē iemeta latvieša Jēkaba Petersa – viena no čekas dibinātājiem un aktīviem darboņiem – lodes caururbto līķi.

NKVD «Latviešu operācijas» ietvaros tika aiz matiem pievilkts, ka Peterss «pieder (latviešu) kontrrevolucionārai organizācijai». Sarkanais terors žēlastību nepazina ne pret pārbēdzējiem, ne paša celtniekiem. Ko sēsi, to pļausi.

Pēc Staļina nāves un asiņaino noziegumu izvilkšanas gaismā čekas apvārdotais ģenerālis Kļaviņš 1957. gadā post mortem reabilitēts.

4/4Pēdējais ceļojums: Komunarkas masu kapi

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs