Čekas stukačs ar Lāčplēša ordeni

Latvijas vēsture
Jānis Zvērs
1. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Internetā publicētajos čekas maisos ir atrodama kāda Operatīvās izstrādes lieta. Apdzeltējuši papīri, mašīnraksts, šur tur pasvītrojumi ar zīmuli. Čekas dokumenti vēsta, kā Lāčplēša ordeņa kavalieris, Latvijas armijas ģenerālis nodevis savu valsti. Viņš čekistiem atklājis visu – armijas izvietojumu, noslēpumus – un ar verbāliem mēsliem aplējis cīņubiedrus, ar kuriem kopā reiz karojis par Latvijas neatkarību.

«Mana pirmā prasība no ikviena un jums visiem ir – strādāt mierīgi to darbu, kāds katram uzticēts. Ikvienam virsniekam, instruktoram un kareivim ir jāsaprot, ka politiskie apstākļi, kur puse Eiropas deg kara liesmās, pavēloši no mums prasa visiem spēkiem un pēc labākās gribas izpildīt tās saistības un pienākumus, kādus mums uzliek ar Padomju Savienību noslēgtais savstarpējās palīdzības līgums.» Šādi savā pirmajā pavēlē 1940. gada 21. jūnijā raksta jaunieceltais de facto okupētās Latvijas armijas komandieris Roberts Kļaviņš.

Gadu pirms tam viņu savervēja čekists ar segvārdu Džons, kurš no 1939. gada decembra vairākas reizes tikās ar ģenerāli kafejnīcā, kā arī Kļaviņa dzīvoklī. Domājams, rezidents Džons bija PSRS vēstniecības darbinieks Ivans Čičajevs, kurš ir zināms kā ilggadējs PSRS izlūkdienestu rezidents vairākās pasaules valstīs. 1938.–1940. gadā Čičajevs strādāja Latvijā.

Ģenerāli Kļaviņu uzskatīja par Latvijas patriotu, talantīgu karavīru. Kā viņš kļuva par nodevēju? Čekas maisu atvēršana ļauj ieskatīties mūsu valsts interesantās un reizē arī šķebinoši pretīgās aizkulisēs.

 

Nākamā lapa

Nākamais: Varonis, kuru pazudināja apvērsums

Lasi citur

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs