Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sekss kā kompensācija
Būtu muļķīgi šajā brīdī kratīt pirkstu un teikt, ka pārlieku liels alkohola un seksa patēriņš var kaitēt veselībai. Atkarības vienmēr ir pastāvējušas, un gandrīz katram no mums ir tendence uz kādu. Kādam, protams, izteiktāk, citam ne tik ļoti. Pamanāmākās atkarības ir alkohols, narkotikas, azartspēles, ēšana. Un mazāk tiek runāts par seksa atkarību. Jo šķiet: seksa taču nekad nevar būt par daudz! Ja tev ir drusku vairāk partneru, nekā skaitās piedienīgi vai arī vienreiz mēnesī ar kolēģiem atpūties pirtī, kur ir arī meitenes, tas visticamāk nebūs stāsts par seksuālo atkarību. Atkarību no seksa vairāk raksturo kvantitāte, mazāk kvalitāte, paškontroles zudums un vajadzība sasniegt atvieglojumu.
Interesi izraisa nevis pats sekss, lai sasniegtu baudu, bet vēlme, piemēram, pēc iespējas ilgāk pazaudēties fantāzijās par iekāres objektu. Atkarību no seksa raksturo sava dinamika, attīstības aplis, kas noslēdzas turpat, kur sācies. Mums atkal un atkal vajag kādu konkrētu rīcību, lai izreaģētu, dabūtu stimulus un mūsu bioķīmija tiktu pabarota. Un tad tā mūsu organismā nostiprinās. No sākuma varbūt pietiek ar mazāku devu, bet pēc tam ar nieku vairs nav gana. Un tu pilnīgi mierīgi vari trīs stundas pavadīt internetā pornosaitā un meklēt potenciālos upurus.
Ko atkarīgajam dod sekss? Patīkamas izjūtas, iespējas slāpēt skumjas, dusmas, trauksmi, bailes, arī iespēju izvairīties no ikdienas rutīnas un stresu raisošiem faktoriem.
Jo izteiktāk vīrietis sevi identificē ar saviem seksuālajiem sasniegumiem, jo tiešāk jebkuru novērtējumu savai seksualitātei uztver kā apliecinājumu sev.
Seksuālā atkarība būtībā nemaz nav stāsts par seksu un orgasmu, bet par stāvokli, kas ilgstoši ļauj kompensēt kaut kādus caurumus sevī.
Gandrīz visi pētījumi rāda, ka no seksa atkarīgi cilvēki patiesībā nespēj veidot intīmas un tuvas attiecības. Intimitāte tiek aizstāta ar intensitāti. Un saknes tam visam var slēpties jau ļoti agrīnā periodā, kad nostabilizējas sajūtas par to, ka mūsu vajadzības ir cienījamas, nozīmīgas un tiek apmierinātas. Ja savos agrīnajos dzīves gados neesam ieguvuši pārliecību, ka esam vērtīgi, mēs pārstājam ticēt, ka paši saviem spēkiem varam dzīvē kaut ko izmainīt. Iestrēgstam fāzē, kurā mūsu labsajūta atkarīga no citiem, nevis no mums pašiem.
Iespējams, ka esam izjutuši vardarbību ģimenē, psihei nepieņemamu seksuālu pieredzi, agrīnu pornogrāfiju vai tikpat labi neadekvātas vecāku seksuālās attiecības. Tāpēc seksuālai atkarībai nav tikai viens konkrēts cēlonis. Parasti tas ir cēloņu kopums, kas personībai attīstoties, netiek nokompensēts.
Par to visu vēl var nedomāt pusaudžu un jaunības gados, kad ir drusku citas prioritātes un mērķi un kad vēl nav vajadzības veidot dziļas un tuvas attiecības ilgtermiņā. Narcistiskā vajadzība nemitīgi pabarot sevi no ārpuses ar sajūtu, ka esmu vērtīgs un vajadzīgs, aktuālāka var kļūt vēlāk, kad jau izveidotas attiecības. Jo tev, iespējams, jau ir sieva un divi vai trīs bērni, bet tu kā studiju gados joprojām noraujies katrā ballītē, kurā ieraugi kādu sev simpātisku meiteni. Vīrietis, kas uztrenējis flirtēšanas un savaldzināšanas prasmes, sievietei prot iedot sajūtu, ka viņa ir seksuāli iekārojama. Kopā ar šādu vīrieti sieviete jūtas droša un pārliecināta. Vīrietis tik pārliecinoši trāpa visos punktos, ka šķiet – satikts dvēseles radinieks no iepriekšējās dzīves. Un pašam vīrietim, pārguļot ar kādu iekārotu svešinieci, var šķist – kas tad tur traks?! Tāpēc jau sievietes domātas, lai viņas iekārotu. Vīrietis var ilgstoši neatzīt, ka viņam ir kaut kādas problēmas. Līdz brīdim, kamēr viņš pats sev atklāti pasaka, ka nav komfortā ar savu vienveidīgo un nekontrolējamo uzvedību un no tās ir noguris.
Mazliet par bioķīmiju
Vīrietis vidēji 8–15 minūtēs tiek pie orgasma, un pēc tam liekas mierā un uzreiz nemetas nākamajā, jo ir iegūts gan atslābums, gan miers. Atkarīgajiem ir izteiktāka vajadzība pēc iespējas ilgāk atrasties procesā. Kaut vai tas pats pornosaits vai ballīte ar daudzām potenciāli iekārojamām sievietēm. Nav jau tā, ka vīrietis izvēlas pirmo, kas pagadās. Viņš sēž stundām un vēro – šitā nav gana laba, nākamā varbūt, bet varbūt aiznākamā. Šajā procesā tiek izbaudītas daudzas patīkamas sajūtas. Serotonīns atbild par labu garastāvokli, un vīrietī iestājas zināms līdzsvarots miers. Dopamīns savukārt dod baudu no redzētā. Iztēlojoties sievieti, ar kuru varētu pārgulēt, ceļas testosterona līmenis un rodas enerģija. Endorfīns savukārt rada to patīkamo sajūtu, ka process notiek, tas tiek kontrolēts un var atslābt. Oksitocīns jeb mīlestības hormons vispār ir bez komentāriem. Tas iedod sajūtu, ka ej pareizā virzienā. Kā var negribēt uzsēsties uz šāda laimes kokteiļa?! Tu vari stundām skatīties porņukus, mazākās trauksmes gadījumā sevi apmierināt, katru vakaru staigāt pa klubiem un izvēlēties meitenes. Kaifs ir tajā, ka šajā procesā var aizmirsties un pazaudēties.
Tajos pāros, kuros vīrietis izrādās seksa atkarīgais, bieži vien tiek salauzta uzticēšanās.
Šāda vīrieša partneres izjūtas pilnīgi bezvērtīgas. Kāpēc? Tāpēc, ka saprot – nekad nevarēs konkurēt ar jaudīgajām pornozvaigznēm vai ballīšu karalienēm. Bet brīdī, kad vīrietis ir tajā porņukā, viņam nav ne sievas, ne bērnu, ne kā cita. Ir tikai viņš un viņa vajadzība remdēt alkas. Turklāt ne vienmēr tie ir vīrieši, kas apgalvo, ka sieva viņu neapmierina un tāpēc viņi meklē labāku seksu. Drīzāk sekss ar sievu viņiem saistās ar kaut kādiem emocionāliem pārdzīvojumiem un bailēm no noraidījuma.
Ja abiem partneriem ir vajadzība sevi seksuāli realizēt ārpus ģimenes, tomēr ir jāaizdomājas par pašu seksuālās dzīves kvalitāti.
Starp citu, seksuālā atkarība mēdz kļūt aktuāla tad, kad pārī piedzimst bērns. Ja sieviete no vīrieša novēršas un visu savu uzmanību velta tikai bērnam, ir liela iespējamība, ka viņš aizpeldēs sevis meklējumos… Kaut kā jau sevi jāpabaro. Varbūt tas šķiet egocentriski, bet mums katram instinktīvi gribas būt piederīgam kādam.
Apstākļi šādos gadījumos parasti sadodas rokās, lai kļūti ļoti grūti un neizturami. Vīrietis parasti attālinās no attiecībām, savukārt sieviete, kuras stabilitāte un pārliecība par sevi tiek apdraudēta, to jūtot, sāk viņu tirdīt, konfrontēt, un attiecības pārvēršas moku ratā.
Pie velna ar sekām!
Mēs visi esam pietiekami egocentriski, un mums ļoti bieži šķiet: gribu tieši to, ko gribu un pie velna ar sekām. Turklāt daudzas profesijas sevī ietver tiekšanos pēc izcilības un veiksmes. Ļoti iespējams, esam iemācījušies, ka vērtīgi varam būt tikai tad, ja ir piecinieks liecībā. Jo tikai par sasniegumiem mūs kāds ir kādreiz paslavējis. Tikpat labi var būt atkarība no darba. Un, jo lielāka neapmierinātība ar dzīvi mājās, jo vairāk vīrietim gribas strādāt.
Un tad rodas jautājums: kas ir labāk? Pārstrādāties vai masturbēt no rīta līdz vakaram? Gan no viena, gan otra cieš gan pats, gan apkārtējie.
Jebkurā gadījumā atkarība sev nes līdzi ciešanas.
Ko meklē seksuāli atkarīgais? Pārsvarā apstiprinājumu tam, ka viņš var iegūt sievieti. Ka viņš ir uzmanības cienīgs, vērtība. Un jo sarežģītāks gadījums, jo lielāks uzbudinājums. Tās ir neremdināmas alkas pārliecināties, cik tālu var novest situāciju. No sākuma tiek apmierināta vīrieša vajadzība izreaģēt, jo spriedze viņā ir tik liela. Un nav jau tā, ka seksuāli atkarīgajiem nav nekādu morālu vērtību vai normu un viņi ir tikai tādi mežoņi izmantotāji. Bet, ja godīgi, – kad mēs sajūtamies vissliktāk un visstulbāk? Kad pārkāpjam paši savas normas. Tad ir ļoti grūti no rīta pēc gadījuma sakara sasveicināties un otru gribēt redzēt vēl.
Ļoti bieži šis gadījuma sekss nav tāds, no kura svētlaimē mati celtos stāvus. Ja aptaujātu sievietes, ar kurām atkarīgais ir pārgulējis, bieži vien noskaidrotos, ka viņas nemaz pārāk nealkst ar viņu atkārtoti tikties.
Ja mērķis ir tikai dabūt trofeju, bet ne atvērties – kaut ko otram dot un ņemt, tad tā ir varas un kontroles izpausme. Un viens no būtiskiem seksa atkarības aspektiem ir šī te vajadzība pēc kontroles. Ir ļoti lielas bailes tikt sāpinātam. Cilvēki, kuri jūtas nemīlēti un nevērtīgi, pamanās sabotēt lietas, kuras varētu beigties labi. Jo tik daudzkārt jau ir noticis kas slikts. Šo sajūtu var veicināt arī pāris neveiksmīgas partnerattiecības vai citas dzīves traumas – nodevības, vilšanās.
Ko darīt?
Seksuāli atkarīgajiem ļoti bieži ir problēmas ar pašapziņu. Lielākoties viņiem šķiet, ka viņi ir slikti, nevērtīgi cilvēki, kurus neviens nemīlēs tādus, kādi viņi ir. Ko izdara atkarība? No sākuma tā liek sajusties vainīgam, pēc tam izsauc kauna sajūtu, tad depresīvu stāvokli. «Es esmu atšķirīgs, pasaule mani nesaprot, tātad esmu vientuļš, un nevienam par šo sajūtu nedrīkstu stāstīt.» Bet, ja nevienam nedrīkst stāstīt savu patiesību, tad tu sāc ar to veidot attiecības. Tās ir attiecības ar savu atkarību. Ar nevienu nedaloties savā problēmā, vīrietis pats aiziet prom no resursiem, kuri viņu varētu dziedināt. Tipiski šajā ziņā ir meli guļamistabā, kas izaug no noklusētā un reiz nepateiktā. Pēc katra noklusētā gada kļūst aizvien grūtāk pateikt taisnību. Jo atkarīgais jau saprot, ka ar savu rīcību ir nodarījis pāri, un, to atzīstot, retais pāris turpina dzīvot kopā ilgi un laimīgi. Turklāt šie vīrieši intuitīvi parasti sev atrod ļoti piedodošas sievietes.
Jūs jautāsiet, ko darīt ar seksuālo atkarību. Pirmkārt, jau jāgrib atzīt, ka tā ir problēma, kas kaut kādā veidā sāk traucēt dzīvot un justies labi. Iespējams, ka spēcīga personība pati var izķepuroties no šā visa ārā. Atkarība jāšķetina no saknēm, un vēlams kopā ar kādu atkarību speciālistu. Jo var gadīties, ka ar klasisko psihoterapiju nebūs līdzēts. Turklāt atkarība sev parasti līdzi nes arī līdzatkarību. Atbalsts vajadzīgs ne tikai pašam atkarīgajam, bet arī ar viņu saistītiem cilvēkiem.
Mums visiem dzīvē nāk līdzi pārdzīvojumi un traumas. Un mēs ar tām vai nu tiekam galā vai netiekam. Seksa atkarības plaukumā vairs nav nekā interesanta – tajā nav ne jautrības, ne dzīvesprieka, ne harismas. Tikai šausmīgs nogurums no dzīves.
