Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Gustava piemiņai
«Daudz esmu aizguvis no sava suņa, kurš visu darīja ģeniāli. Neviltoti un aizrautīgi. Labam aktierim tā – ar tādu atdevi – būtu jāprot strādāt uz skatuves. Ja to spētu, es būtu ģēnijs!
Pirms pāris gadiem mani apstiprināja lomai Pēterburgas seriālā Kolekcija. Scenārijā bija epizode, kur es pastaigājos pa krastmalu kopā ar suni. To izlasījis, nekavējoties piezvanīju režisoram un lūdzu, lai šajā ainā noteikti būtu erdelterjers. Mans lūgums tika ņemts vērā, bija vien neliela neizpratne – kāpēc tieši šīs sugas suns? Tikai vēlāk atklāju, ka tas ir mans veltījums mīļā Gustava piemiņai. Mēs šķīrāmies pirms pieciem gadiem – mans suns jau ir citos medību laukos, bet vēl tagad bieži nāk pie manis sapņos. Jūtu Gustava smaržu, kasu viņam galvu… Viņam tas patika…»
***
Mājas arhīvā pārskatu filmas ar Arņa Līcīša piedalīšanos un aizdomājos – aktiera liktenis, kas apvīts lomu tīmekļiem, arī ārpus skatuves un uzņemšanas laukuma saglabā mazliet misticisma un zemapziņā slēpto vēlmi būt vajadzīgam. Aktierim, tāpat kā jebkuras citas profesijas pārstāvim, ir svarīgi būt uzmanības saulītē. Ir labi, ka ir darbs un nav jāgaida uz pazemojošo bezdarbnieka pabalstu. Arnim ir vēl divdesmit pilnvērtīgi gadi! Bet tā jau būs pavisam cita dzīve un pavisam cits stāsts.
