Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Intervija publicēta žurnālā Klubs 2012. gada 8. numurā.
– Žurnāla Klubs signāleksemplārs iznāca 1994. gada 1. novembrī. Kādu jūs redzat žurnāla astroloģisko karti? Piemēram, to, kāda ir mūsu mērķauditorija?
– Tie ir vīrieši, kuriem patīk vara, stilīgi autiņi, kuriem pats galvenais ir uzvarēt. Viņi vēlas lasīt par večiem, kas iesit vienus kārtīgus vārtus, brauc ar Ferrari, bet viņus ne īpaši interesē, kā būt labiem tētiem. Nevaru gan pateikt, kāda vecuma vīrieši lielākoties lasa Klubu, bet visdrīzāk tādi, kas paguvuši nobrāzties un reāli kaut ko dzīvē sasnieguši. Taču astroloģiskā karte rāda, ka Kluba lasītājam ģimene nav pirmajā vietā.
– Tas ir labi vai slikti?
– Ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir.
– Kāpēc vīrieši žurnālus lasa mazāk nekā sievietes?
– Tas izriet no vīrieša loģikas. Ja sievietēm vajag spoguli, lai pārliecinātos par to, vai viņas ir skaistas, tad vīrieši paši zina, vai viņi labi izskatās. Līdz ar to kāda cita viedoklis viņiem ir mazāk interesants. Izņēmums ir spilgtas autoritātes, vīrieši, kas kaut ko īpašu dzīvē izdarījuši un sasnieguši. Tāpēc vīriešiem varētu būt interesants nevis vienkārši kāda Jāņa, bet slavena Jāņa viedoklis.
Starp citu, vīrieši, savā starpā runājoties, reti izmanto frāzi – ko tu par to domā? Tā neviens vīrietis nejautā. Ja filmās rādīts citādāk, visticamāk scenāriju sarakstījusi sieviete. Vīriešu komunikācija notiek apmēram tā – ko, kad un cikos darām? Tad viņi noskaidro, vai otram ir laiks, un pēc tam arī reāli kaut ko dara. Kāpēc vīriešus, piemēram, interesē sporta un auto žurnāli? Tāpēc, ka tur netiek runāts riņķī apkārt, bet par lietu. Šajos žurnālos atrodami konkrēti rezultāti, tabulas, un viss ir skaidrs.
Un vēl. Ja vidusmēra vīrietis kaut ko grib, viņš parasti to arī cenšas dabūt. Savukārt sievietes parasti nezina, ko grib. Tāpēc viņām vajag lasīt žurnālus. Spriežu pēc savas sievas – viņa var izlasīt žurnālā par kaut kādiem kursiem un gūt iedvesmu tos apmeklēt. Vīrietim tas nav tik raksturīgi.
– Starp citu, nesen no kāda vīrieša dzirdēju viedokli – mani neinteresē, kā citi pelna miljonu, es pats gribu to nopelnīt. Tas nozīmē, ka nav vērts žurnālā aprakstīt miljona pelnīšanas pieredzi?
– Tas ir no sērijas, ka vīrietis pats zina labāk. Turklāt viņam šķiet, ka ieklausīties citu padomos ir nevīrišķīgi. Kaut gan, protams, arī vīrieši ar gadiem mainās…
Starp citu, nesen lasīju kādu pētījumu par to, cik vārdu dienā izrunā vīrieši un sievietes. Sievietēm izrunāto vārdu bija trīsreiz vairāk. Turklāt viņas parasti pieņem lēmumu, apspriežoties ar kādu.
Vīrietis lielākoties lēmumus pieņem pats sevī. Un tā nav lepnība vai iedomība, vienkārši viņš tā ir uzbūvēts.
– Šobrīd ļoti daudzi ir aizrāvušies ar ezoteriku, garīgo praksi, jogu. Taču tās visas kā viena prasa darbu ar sevi, kas parasti vīriešus nobiedē…
– Vakar lasīju brīnišķīgas mācītāja Jura Rubeņa pasakas. Un man prātā palicis kāds teikums no tām – «Kalnā kāpt ir grūtāk nekā par kalnu runāt.» Patiesībā ar šādu vienu teikumu viss ir pateikts. Es gan vispirms ieteiktu katram iepazīt sevi un tad ķerties klāt pārmaiņām. Jo mēs nevaram veikt darbu, iekams nezinām, kā tas jādara. Astrologa uzdevums patiesībā ir parādīt to, kas cilvēkā ir labākais. Ir jau skaisti sēdēt kopā ar domubiedriem un dzert tēju, bet tas lielais, melnais ikdienas darbs sākas, aizejot mājās. Un tad arī daudzi aplaužas. Jo ar sevi jāstrādā visu laiku. Taču gandarījums pēc tam ir ļoti liels. Jo izdevies taču uzlabot savu dzīvi. Personīgi pazīstu daudzus vīriešus, kuri praktizē jogu, cigun un citas prakses. Viņi mazāk runā, vairāk dara. Viņi kāpj tajā kalnā.
– Kā astrologs var palīdzēt vīrietim, kurš apgalvo – sieva mani nesaprot, alga ir pārāk maza, draugi piečakarē?
– Nedomāju, ka es kā astrologs šādam vīrietim spētu palīdzēt. Ja nu tikai tādā ziņā, ka atvērtu viņam acis un tad viņš justos vēl sliktāk. Bet vismaz viņš būtu spiests sākt domāt par to, ko dara nepareizi. Taču patiesībā te runa ir par vīrišķības deficītu un nespēju uzņemties atbildību par savu dzīvi. Kopš dzīvojam sociālo garantiju pasaulē ar amortizatoriem, arī nekam nederīgam vīrietim pienākas pabalsts, un viņš mierīgi var atļauties neko nedarīt. Taču ja vīrietis pats negrib mainīties, neviens viņam nevar palīdzēt. Tāpēc man ir tāds uzstādījums – vīrietim pašam personiski jāpiesakās pie manis uz konsultāciju. Ja viņu piesaka mamma vai sieva, atsaku. Jo ja to, lai vīrietis mainītos, grib citi, nevis viņš pats, nekas tur neiznāks. Taču likteņi ir dažādi, un visus nedrīkst tiesāt un bāzt vienā maisā. Jo reizēm atkarīgas attiecības ir abpusēji izdevīgas. Un no ezoterikas viedokļa pat vajadzīgas attīstībai.
– Mūsdienās par veiksmīgu vīrieti tiek uzskatīts tāds, kas prot pelnīt naudu. Kā jums šķiet – vai jebkurā vīrietī ir enerģija, lai sagādātu visu nepieciešamo un vēl mazliet vairāk dzīvei?
– Arī sievietēs ir pietiekoši daudz enerģijas, lai spētu nopelnīt naudu. Taču katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu enerģijas daudzumu. Un tā, manuprāt, ir Radītāja gudrība. Jo, iespējams, ka pārlieku daudz enerģijas cilvēks nemaz neprastu pareizi izmantot.
Tas laiks, kad vīrietis varēja nopelnīt tikai tad, ja viņam bija ļoti liela drosme un milzīgs fiziskais spēks, ir beidzies. Arī smalkas uzbūves intelektuāļi spēj nopelnīt pietiekami. Tikai ar sīku niansi – viņi to nemaz nevēlas. Jo nav piemēroti rupjajai materiālajai pasaulei. Viņi radīti smalkākām sfērām.
Nesen man kāda kliente atzinās, ka viņiem ar vīru abiem gribas māju, dārzu, taču bērns labprātāk laiku pavada pie datora, un neko negrib dzirdēt par zemes darbiem. Ar to es gribu teikt, ka materiālā pasaule ne visiem šķiet saistoša. Ja kādam, piemēram, zvaigznēs ierakstīts, ka viņš ceļos, tad viņš to darīs arī tad, ja naudas būs ļoti maz. Tam, ko gribam darīt no sirds, nauda vienmēr atradīsies. Turklāt mūsos ir arī ieprogrammēts kaut ko gribēt un negribēt.
Varbūt daudzi mani apstrīdēs, bet es skaidri varu pateikt, ka visi nekad nepelnīs lielu naudu. Tikai tāpēc, ka savā dziļākajā būtībā to negrib.
– Viss labais un arī sliktais mūsos nākot no bērnības. Vai šos bērnības kodus var mainīt?
– Dvēsele ir apzināta jau no ieņemšanas brīža. Tādā ziņā tai nemaz nav bērnības. Mani novērojumi rāda, ka tie cilvēki, kas grib mainīties, parasti ir ar kaut ko neapmierināti. No garīgās attīstības viedokļa viņi dodas tuvāk Radītājam. Tāpēc, ka ļoti daudz izdara lietas labā.
Man šķiet, ka skolā vajadzētu iemācīt vienu lietu – ja tevi kaut kas neapmierina, mainies pats, nevis prasi no citiem neiespējamo. To darot, tu visu dzīvi vari justies vīlies. Taču bērnam to var iemācīt tikai ar vecāku vai skolotāju piemēru.
– Jūs sevi pozicionējat kā patriarhāta piekritēju – vīrietis apgādā ģimeni, bet sieviete rūpējas par ģimenes pavardu. Vai uzskatāt, ka sievietei vispār nevajadzētu strādāt?
– Nē, tā gluži ne. Daudzām sievietēm nepieciešams visu laiku būt aktīvām, un viņas nevar nestrādāt. Vairāk domāju par tām, kuras varētu būt ļoti laimīgas arī nestrādājot, taču apkārtējo spiediena vai citu iemeslu dēļ beidz vairākas augstskolas, ieņem nopietnus un respektablus amatus, bet jūtas nelaimīgas.
Šobrīd vispār ļoti daudziem dzīvot mierīgi neliekas saistoši. Daudzi iepleš lielas acis, kad kāds piesauc mierīgo laulības ostu. Viņi nemaz negrib visu dzīvi justies kā pietauvoti kuģi, drīzāk vēlas visu laiku kursēt pa satrakoto jūru. Taču pamazām šī tendence ies mazumā. Nākotnē cilvēku vēlme pēc miera palielināsies. Miera stāvoklim piemīt sievišķa enerģija, un tieši miers ir tas, ko ikviens sagaida, atgriežoties mājās.
Nē, mani neuztrauc sievietes, kas strādā. Taču man labāk patīk, ja vīrietis strādā un sieviete ne. Jo tikai nestrādājošai sievietei ir laiks iegūt mieru. Grūti iegūt mieru, ja sievietei jāstrādā un jārūpējas par ģimeni un bērniem. Ja nu tikai vīrietis ir ar mieru atdot daļu no sava izsapņotā miera. Es jau arī to daru, bet ne visai to gribu. Jo, ja tu daudz strādā, gribas arī atpūsties. Ja strādā abi, tad abiem gribas atpūsties. Un tad kāpēc diviem darbaholiķiem vajadzīgi bērni? Lai viņus audzinātu aukle?! Tā ir kalpošana darba devējam, nevis ģimenei. Un tad nereti bērni vispār izpaliek. Tomēr jābūt augstākam mērķim, kā dēļ dzīvot. Izaudzināt bērnus – tas ir augsts mērķis, izaudzināt viņus par labiem cilvēkiem – vēl augstāks. Lai tas notiktu, jāvienojas par kopīgiem garīgiem mērķiem. Un te mēs nonākam pie patriarhāta galvenās idejas – tiekšanās pie Tēva. Sekot Tēvam nozīmē kāpt kalnā. Pie Mammas ielejā, protams, vienmēr ir vieglāk. Taču, lai kļūtu par vīrieti, ir jākāpj kalnā. Pasakās arī tieši Tēvs sūta dēlus pasaulē, mammas grib, lai dēli paliek pie viņām. Man ir skaidrs viens – labāk tomēr, ka vīrietis vada ģimeni. Ja vien viņš to spēj.
– Kur tad paliek tik ļoti alktā spontanitāte, kaislības, nemitīga iemīlēšanās sajūta, kas ir pilnīgi pretējas mieram?
– Garīgi cilvēki teiktu, ka enerģija jāsublimē un jāceļ uz augšu. Taču tas daudziem šķiet garlaicīgi. Taču tad, kad pulveris izšauts, jebkurš kļūst mierīgāks. Agrākos gadsimtos problēmu – kur likt enerģiju – atrisināja tas, ka bija ļoti daudz un smagi jāstrādā. Tad šī enerģija aizgāja piespiedu kārtā. Taču tagad tā vairs nav. Tagad man katram otrajam vai trešajam klientam nākas ieteikt tādus spriedzes atbrīvošanas veidus, kas negrautu attiecības. Šobrīd mēs lielākoties pārvietojamies ar mašīnām, liftiem, arī malka vairs nav jāskalda. Turklāt vīrietim ir samērā grūti uzturēt kaislību ar vienu un to pašu partneri. Kaut arī, pieņemu, ka kaut kur ir tādi pāri, kuriem ir mežonīgs sekss arī laulību desmitajā un divdesmitajā gadā. Un tas ir brīnišķīgi. Bet visiem pārējiem?! Ja vīrietis parūpējas par to, lai nodrošinātu sievietei tādus apstākļus, ka viņa var atļauties sevi kopt, būt valdzinoša, tad viss būs labi arī pēc gadiem. Kā zināms, vīrieša seksuālā enerģija ir spēcīgāka jaunībā, savukārt sievietei – brieduma gados. Tas nozīmē, ka sievietei brieduma gados jāatceras būt maigai un sievišķīgai, kaut arī viņa var just lielu spēku sevī un gaidīt no vīrieša to pašu kaislību ko agrāk. Savukārt jaunam vīrietim vajadzētu saprast, kā pareizi dzīves laikā uzturēt sevī vīrišķo spēku. Austrumu praksēs par to runā jau tūkstošiem gadu.
– Vai piekrītat tam, ka katrs dzīvē satiek tādus cilvēkus, kādus ir pelnījis? Nesen, piemēram, rakstnieks Andris Kolbergs atzinās, ka viņam laba sieva ir tāpēc, ka pats ir slikts.
– Īsā atbilde būtu – absolūti jā. Bet visi dzīvē satiktie cilvēki mūs motivē mainīties. Un es nerunāju tikai par dzīvesbiedriem, bet visiem, ar kuriem mums kaut kādu iemeslu pēc sanāk komunicēt. No otras puses, viss nav tik vienkārši. Jo arī labam cilvēkam, lai viņš kaut ko iemācītos, var nākties savā dzīvē satikt sliktu cilvēku. Pat ja viņi abi kopā nenodzīvos pārāk ilgstoši. Taču Andra Kolberga teiktajā saklausu pašironiju.
Jo tu vairāk mainies pats, jo mazāk iespēju, ka savā ceļā satiksi vienus un tos pašus cilvēkus. Vienkārši šī pieredze vairs nebūs vajadzīga.
Manuprāt, vissvarīgākie, bet arī visgrūtākie jebkura dzīvē ir lēmuma pieņemšanas mirkļi. Taču zemapziņa parasti mums pasaka priekšā, ko vēlamies vai arī nevēlamies. Kaut vai šāds piemērs. Ja tu vēlies savrupību, satiksi cilvēku, kurš ilgstoši mēdz būt prom – piemēram, jūrnieku, stjuarti. Vai arī, ja kāds pārī nevēlas bērnus, viņš satiks otru tādu pašu. Dažbrīd pat pārņem šausmas, domājot par visu, ko mēs patiesībā vēlamies, bet tā tas diemžēl ir. Tāpēc jau gadiem ilgi es tikpat kā neko vairs nevēlos. Jo nezinu, vai pēc gadiem to nenāksies nožēlot. Ļaujos dzīvei, un lai kāds tur augstāk man palīdz pieņemt lēmumus. Jo tas, kā piepildās vēlmes, ir apbrīnojami. Un tikai pēc tam vari domāt – kāpēc es to vispār kādreiz vēlējos?
– Vīrieši nereti apgalvo – piedodiet, sievietes, bet mums dzīvē galvenais ir darbs. Vai tā tiešām ir?
– Vārds darbs nenozīmē tikai doties uz darbavietu un pelnīt naudu. Darbs nozīmē arī darbību, darbošanos, un tā vīrietim ir vissvarīgākā! Pat svarīgāka nekā jūtu pasaule.
Tāpēc vīrieša lielākā sāpe ir tas, ka ģimene, bērni un māja viņu piesaista un liek darboties ne tā, kā viņš iecerējis.
Piemēram, sievietei šķiet, ka vīrietim nav nekā vieglāka kā aiziet uz veikalu, kad viņa to lūdz. Bet ne jau tieši tad, kad viņš skatās hokeju! Tieši vakar pats skatījos Eiropas čempionāta spēli futbolā, un sieva man vaicāja: «Vai vīrieši, skatoties futbolu, iedomājas, ka viņi paši to bumbu dzenā pa laukumu?» Un es teicu – jā. Jo mēs tiešām identificējamies ar futbolistiem laukumā. Tieši tāpat sievietes raud, skatoties seriālus, jo identificējas ar seriāla galvenajām varonēm. Gudra sieviete ļaus savam vīrietim darboties, un mācēs panākt arī to, lai viņš izdara viņas iecerētos darbus.
– Vai tiešām mūsdienu vīrietis jūtas totāli nemīlēts un nenovērtēts?
– Droši vien vīrietis vairāk novērtēts jūtas tad, ja ir vienīgais, kas nodrošina iztiku ģimenē. Šobrīd vienlīdz labi pelna gan sievietes, gan vīrieši. Tāpēc pieļauju, ka arī sievietes šobrīd jūtas nemīlētas un nenovērtētas. Beigu beigās iznāk, ka abi raujas vaiga sviedros, bet neviens no tā īsti nesaņem gandarījumu. Arī bērni diez vai pateiks paldies, ka viņiem viss nepieciešamais dzīvei sagādāts.
Ja mēs ielūkojamies vidējā latvieša Jāņa vai latvietes Annas ikdienā – kurā brīdī viņi abi saņem mīlestību? Pat seksā abi jūtas kā devēji. Negribas jau aizbildināties ar padomju laikiem, bet vienu lietu tie noteikti iznīdēja – mīlēt to, kas ir tavs, kas pieder tev. Jo privātīpašumu jau tolaik nīdēja ārā visiem spēkiem. Padomju laika lozungs bija – strādā, strādā, strādā un nedomā par sevi!
Vīrietis jūtas mīlēts, ja viņu slavē. Šajā brīdī jau dzirdu miljoniem sieviešu jautājumu – par ko man viņš būtu jāslavē? Un te nu ir tāda nepopulāra atbilde – vīriešuprāt, par to vien, ka viņi vispār ir un darbojas. Tas ir pietiekams iemesls, lai paslavētu. Turklāt tad, kad vīrieti slavē, viņš dara vēl labāk. Tāpēc jau vīrietim tā patika padomju laika goda plāksnes. Alga varbūt viņam pat nebija nekāda dižā, bet slava gan. Tāpēc varētu mudināt sievietes – uztaisiet goda plāksnes saviem vīriem! Pasakiet, ka viņi ir labākie tēvi, vīri, vīrieši pasaulē!
– Vai jums bieži jautā – kāda ir manas dzīves jēga?
– Katru dienu. Ne tieši par jēgu, bet par savu galveno dzīves uzdevumu pajautā gandrīz katrs klients. Un astrologs var atbildēt, kādus talantus sevī katrs var attīstīt un ko viņam dzīvē nāksies veikt kā pienākumu.
– Franču filmas parasti aicina dzīvot vieglāk. Kāpēc mēs, latvieši, nemākam dzīvot tik viegli?
– Latvieši atrodas Zemes enerģiju ietekmē, un mūsu mentalitāte nosaka to, ka mēs nemaz negribam, lai būtu viegli. Kāpēc, piemēram, tik daudz latviešu vīriešu gadiem ilgi neiet atvaļinājumā? Dažādu aptauju dati rāda, ka latvieši alkst pamatīguma un stabilitātes. Bet kā var būt viegli stabils galds? Vai nu tas ir viegls, vai arī stabils.
– Vai tiesa, ka pie astrologiem iet tikai drosmīgi cilvēki? Jo ieraudzīt, kas mājo tevī iekšā, varētu nebūt tik viegli…
– Parasti astrologs necenšas šokēt. Viņš tikai ļauj saprast, kas no kā izriet un kādi tam ir cēloņi. Ja cilvēks sirds dziļumos ir kaut kas viens, bet visu dzīvi pūlas būt kaut kas cits, viņš agri vai vēlu apmaldīsies.
Bet nav tā, ka cilvēki vienmēr nobīstas, ieraugot, no kāda materiāla taisīti.
Drīzāk viņi dažreiz ir nedaudz vīlušies, uzzinot to, ko jau par sevi zinājuši. Tomēr, lai vizīte būtu lietderīga, jābūt kaut kādam uzticēšanās momentam. Astrologs neies tālāk, ja pats cilvēks to negribēs.
– Vai jums nācies sastapt arī cilvēkus ar neparasti laimīgām zvaigžņu kartēm?
– Protams. Bet laba zvaigžņu karte nozīmē tikai to, ka šie cilvēki ir apmierināti ar dzīvi un dzīvo harmonijā. Viņiem pasaule liekas jauka un laba. Un tā arī ir lielākā balva, ko dzīve var dot. Savukārt mūžam saspringtie un neapmierinātie kļūst par vadītājiem vai prezidentiem. Jo viņi lielākoties nav apmierināti ar esošo. Viņiem visu laiku vajag kaut ko vēl vairāk un labāk. Ja no malas kādam liekas, ka, piemēram, Sarkozī ir laimīgs, tad es teiktu – viņš ir saspringts karavīrs. Šie cilvēki, kas nekad nav ar sevi mierā, faktiski visu laiku dzīvo kā ellē. Jo viņi var būt sasnieguši nezin ko, bet viņiem nekad nav gana.
Taču labā ziņa ir tāda, ka mieru var iemācīties.
– Astrologa profesija man šķiet mazliet līdzīga ķirurga profesijai. Viņš arī pārgriež tos sāpīgos augoņus, tad sašuj rētas un pēc tam seko īsāks vai garāks rehabilitācijas kurss. Vai ar vienu vizīti pie astrologa pietiek, lai tiktu skaidrībā ar sevi?
– Man patīk, ka dažiem klientiem pietiek ar pusstundu, lai viņi visu saprastu. Pēc tam atliek tikai iet un darīt. Taču parasti vizītei atvēlēto laiku cenšos izmantot efektīvi. Tāpēc iesaku klientiem pirms tam sagatavoties. Un tad var gadīties, ka jau pēc pirmās vizītes kāds jūtas tā, it kā brūce jau būtu aizšūta ciet.
– Esat teicis, ka izteiktiem gribas cilvēkiem astroloģija nav piemērota. Piemēram, sportistiem, kas, ignorējot traumas, dzenas tik uz priekšu. Kas ar viņiem notiek pēc tam?
– Stipras gribas cilvēkiem ir svarīgi, lai viņi paši pieņem lēmumus, nevis kāds cits to dara viņu vietā. Un tā ir viena no vīrieša īpatnībām, ka reizēm viņš akceptē arī muļķīgus lēmumus. Stipras gribas cilvēki mazāk ieklausās citos. Taču man patīk strādāt ar viņiem. Jo viņi skaidri zina, ko grib. Kad vīrietis trīs reizes to celi jau sasitis, viņš beidzot ir gatavs uzklausīt arī padomus.
– Ko jums visbiežāk jautā biznesa cilvēki?
– Tā kā viņi ir reālisti un nebūvē gaisa pilis, tad arī viņu jautājumi ir ļoti konkrēti – ar ko, kad, kur? Kad dibināt, ko ražot, kad slēgt? Biznesa cilvēki vizītē pie astrologa parasti ierodas ar jautājumiem, kas sarakstīti uz divām A4 formāta lappusēm. Atbildot uz tiem visiem, man reizēm pēc tam smadzenes kūp.
