Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Upīša skaidrības laiks un Zaļā zeme
Vēl pēdējo nedēļu Gaismas pils 5. stāvā var apskatīt Upīša leģendārajam romānam Zaļā zeme veltīto izstādi Divreiz rakstīta grāmata. To vajag redzēt. Un pēc tam visu ziemu lēni pārlasīt pašu romānu.
Tā pirmais variants sadega Kstiņinā, padomju Krievijā, kurp īsi pirms vācu okupācijas, četrdesmitajā gadā, Upīts ar ģimeni bija steigā devies kopā ar citiem tā laika politiskajiem un kultūras darbiniekiem. Vienīgais, ko bez kādām drēbēm Upīši paņēmuši līdzi, ir ģimenes albumi un kāzu dienā dāvātās sudraba karotītes. Kstiņinā, pavisam mazā ciematiņā netālu no Kirovas pilsētas, Upīšiem iedalīja trīsistabu mājiņu, tur tad rakstnieks arī pabeidza Zaļo zemi. Kādu dienu, kad ģimene devusies āra darbos, mājiņā izcēlies ugunsgrēks. Visa iedzīve palikusi pelnos. Milzīgs trieciens, jādomā, kā kara apstākļos dzīvot tālāk. Vienīgais, ko vēlāk atraduši mājiņas krāsmatās, bijušas sudraba tējkarotītes ar iegravēto Andreja un Olgas kāzu datumu – 1905. gada 12. jūnijs.
Var ironizēt par Upīša izdaudzinātajām darba spējām, bet tiešām – nedēļas laikā pēc ugunsgrēka Upīts atsācis darbu pie manuskripta un romānu pabeidzis līdz nākamajai gadumijai. Nepilna gada laikā tapis 700 lappušu biezs romāns par autora bērnības laiku dzimtajā Skrīveru pusē. To var uzskatīt par Upīša skaidrības laiku. Jā, savas pārliecības dēļ viņš nonācis daudzos augstos amatos, četrdesmitajā gadā sarakstījis vairākus tā laika kanonam atbilstošus stāstus – par padomju sasniegumiem, sarkanās armijas varonību, fašistu zvērībām…
Bet Zaļajā zemē tas viss ir nomests malā. Uz šo romānu šodien vajadzētu paraudzīties citām acīm.
Vienu karu un nāves tuvumu Upīts jau ir izjutis, nu viss plosa otrreiz. Viņš instinktīvi pārceļas bērnībā, laiks, ko apraksta romānā, sakrīt ar viņa mazotni. Skaidrības laiku. Jā, Upītim ir īpatnēja valodas izjūta, smagnējas teikumu konstrukcijas, bet… Tas ir universāls darbs par mīlestību pret zemi, kas laikmetu griežos aktualitāti nezaudē. Un pat nemaz nebija droši, vai šo romānu vispār izdosies publicēt.
Beigu beigās Zaļā zeme izrādījās vienīgais romāns, ko 1945. gadā vispār izdeva latviešu literatūrā… Vēl odiozāk – tas ir pirmais latvieša sarakstīts darbs, kam piešķīra tā laika augstāko apbalvojumu – Staļina prēmiju.
