• Šobrīd

    weather img

    Rīga +26°C

    Vidusjūras diēta kapsulās
    Cardioace logo

    Amerikas sapņa iemiesojums – ASV viceprezidente Kamala Harisa

    Dzīvesstāsts
    Dagnija Zīverte
    Dagnija Zīverte
    5. jūnijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Kamala Harisa
    Foto: Shutterstock
    Kamala Harisa
    Kamala Harisa ir kļuvusi par Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenti. Sieviete, turklāt vēl melnādaina, tik augstā amatā – Amerikai tas ir nebijis notikums. Savukārt pašai Kamalai pirmās reizes rindojas gluži kā pērles viņas slavenajās kaklarotās.

    Tik tiešām – gandrīz katrā amatā, kuru Kamala Harisa ir ieņēmusi, viņa ir bijusi pirmā. Pirmā apgabala prokurore sieviete Kalifornijā. Pirmā melnādainā un pirmā sieviešu kārtas Kalifornijas ģenerālprokurore. Pirmā Dienvidāzijas izcelsmes senatore. Un nu – visietekmīgākā sieviete valstī un tātad arī pasaulē.

    Taču viņas ģimenei un bērnības draugiem šis nav nekāds pārsteigums. Viņi vienā balsī apgalvo – Kamala šim mirklim ir bijusi gatava visu savu līdzšinējo dzīvi. Amerikas sapņa iemiesojums – tā par viņu saka. Pierādījums, ka ceļu līdz pašām virsotnēm šajā brīvības un iespēju zemē sev var izcirst arī tumšādaina imigrantu meita.

    Esmu savējā!

    Nabaga tumšādains meitēns rasistiskajā Amerikā. Nabadzīgu imigrantu bērns, kam bijis jāstrādā divtik, lai izsistos. Apmēram šādi Kamala tiek pasniegta saviem vēlētājiem. Tāpēc Harisu daudzi tumšādainie vēlētāji uztver kā savējo – cilvēku, kurš izcietis vienkāršo ļaužu ikdienas cīniņus.

    Kamalas sabiedrisko attiecību komanda šo tēlu spodrina jau gadiem.

    Uz pasaules ietekmīgākā modes žurnāla Vogue vāka šā gada februāra numura Kamala gozējas kedās. Dažus gadus iepriekš kādā jauniešu radiostacijas intervijā Kamala gan savos centienos būt savējā nedaudz pārcentās, kad ķiķinot deva mājienu, ka ir smēķējusi marihuānu, jo «visa mana ģimene nāk no Jamaikas». Viņas tēvu šī intervija satrieca – lūgts komentēt meitas izteikumus, viņš teica žurnālistiem: «Mani vecāki droši vien ir apgriezušies savā kapā otrādi. Visu dzīvi viņi ar savu piemēru centās apgāzt stereotipus par slinkiem, nabadzīgiem, marihuānu kūpinošiem jamaikiešiem. Bet Kamala ar vienu frāzi šos centienus ir aizslaucījusi mēslainē.»

    Jā, Kamalas vecāki tik tiešām Amerikā sešdesmito gadu sākumā ieradās kā divi jauni attīstības valstu imigranti, tomēr par kārtējo nabadzīgo melnādaino ģimeni Harisus nodēvēt nevarētu. Brīdī, kad viņi satikās, Šjamala Gopalana un Donalds Hariss bija divi spoži un daudzsološi studenti prestižajā Kalifornijā Universitātē Bērklijā.

    Kamalas tēvs Donalds, dzimis un audzis stingrā katoļu ģimenē Jamaikā, bija ekonomikas doktorants – maģistra grādu pirms tam ieguvis Londonā. Jāpiezīmē, ka Harisa doktora disertācijas vadītājs bija ekonometrijas ģēnijs un vēlāk arī Nobela prēmijas laureāts Daniels Makfadens, bet pats Hariss vēlāk kļuva par ekonomikas profesoru Stenforda Universitātē, iegūstot harismātiska, dumpīga un studentu ļoti mīlēta pasniedzēja slavu.

    Mainīt pasauli

    Kamalas māte, indiete Šjamala, savukārt bija dzimusi aristokrātiskā augstākajai – braminu - kastai piederošā ģimenē, kas savas saknes dzinusi Tamilnādas štata galvaspilsētā Madrasā (ko tagad dēvē par Čennai). Abi Šjamalas vecāki, tāpat kā arī viņu senči un pārējā ģimene, bija absolvējuši augstskolas un darbojās politikā, izglītības jomā, kā arī veica citus sabiedriski nozīmīgus darbus. Kamalas vectēvs bija viens no cienījamākajiem štata politiķiem, kurš bija piedalījies Indijas atbrīvošanās kustībā.

    Braminu ģimenes, kas ir mazākā, taču izcilākā, turīgākā un izglītotākā Indijas kastu sistēmas daļa, savas atvases paaudzēm ilgi ir sūtījušas skoloties pasaules labākajās augstskolās, un Šjamala Gopalana nebija nekāds izņēmums. Turklāt priekšā viņu jau gaidīja vesela indiešu aristokrātu kopiena: Amerikā šo elitāro un noslēgto sabiedrības daļiņu dēvē par paralēlo augstāko sabiedrību – turīgu, ietekmīgu, taču gandrīz neredzamu.

    Tomēr Šjamala nebija nekāda rātnā aristokrātu meitiņa – un viņa pilnīgi noteikti neieradās Bērklijā, lai nosistu laiku, līdz vecāki tai dzimtenē izvēlēsies piemērotu līgavaini, lai pēcāk atgrieztos Indijā un laimīgi vadītu savas dienas bezdarbībā.

    Šjamala bija ieradusies studēt, lai mainītu pasauli. Un viņa pati nemaz nenojauta, ka to arī paveiks – izaudzinot vienu no pasaules ietekmīgākajām sievietēm.

    Šjamala ieguva doktora grādu uzturzinātnē un endokrinoloģijā. Un vairākus gadus vēlāk kļuva par vienu no pasaules slavenākajām zinātniecēm. Šjamalas pētījumu fokusā bija krūts vēža izpēte un ārstēšana, un tieši viņa bija tā, kas pierādīja hormonu nozīmi krūts vēža attīstībā.

    Divi mērķi

    Visu savu dzīvi Šjamala rīkojās tikai un vienīgi saskaņā ar savu sirdsapziņu – un to pašu mācīja savām meitām. Viņa ieraudzīja un iemīlēja lepnu un šarmantu jamaikiešu vīrieti un neminstinoties teica jā, kad tika bildināta. Viņa atmeta ar roku indiešu tradīcijām un pirms kāzām savu līgavaini neatveda iepazīstināt ar vecākiem. Vēl trakāk – viņi vispār atteicās no tradicionālajām indiešu kāzām, bet klusām salaulājās vietējā tiesas namā.

    Harisu kopdzīve gan nebija neko salda. Abi bija jauni un ambiciozi zinātnieki, ierakušies studijās un pētījumos. Taču, ja Šjamala savu brīvo laiku veltīja meitiņu Kamalas un Majas audzināšanai, Donalds tikmēr labprātāk to pavadīja saviesīgās ballītēs, skaistu studenšu ielenkts.

    Astoņus gadus vēlāk – kad Kamalai bija septiņi gadi, bet viņas mazajai māsiņai Majai divi, – Šjamala nolēma šķirties un audzināt savas meitas viena. Tas bija ļoti grūts lēmums – nebija nekāda saulaina pastaiga pludmales smiltīs septiņdesmito gadu sākumā būt indiešu izcelsmes vientuļajai māmiņai, kas pelna iztiku, veicot zinātniskus pētījumus. Nemaz nerunājot par nosodījumu no ģimenes un vietējās indiešu sabiedrības puses. Un tomēr viņa tika galā, jo, kā stāsta Kamala, viņas mātei dzīvē bija divi mērķi. Viens no tiem – cīņa pret vēzi, bet otrs – krietnu meitu izaudzināšana.

    Zinātniskais darbs pieprasīja biežu pārcelšanos no vienas valsts uz citu, tāpēc Harisu meitenes bērnībā dzīvoja gan Kanādā, gan dažādās Eiropas valstīs. Savukārt vasaras brīvdienas viņas pavadīja pie vecvecākiem – gan Indijā, gan Jamaikā. Tā pagāja Kamalas bērnība – starp divām kultūrām. Gan vietējā melnādaino baptistu baznīcā dziedot spiričuelus, gan ziedojot indiešu dieviem hindu templī.

    Neesi pēdējā!

    Kamala Harisa nes spēcīgu indiešu vārdu – Kamala ir viens no dievietes Lakšmī slepenajiem vārdiem un simbolizē lotosa zieda spēku, mūžīgumu, auglību un pārticību. Tomēr, runājot par savu izcelsmi un nacionālo piederību, viņa allaž ir uzsvērusi, ka ir melnādainā. African American. Indieši, kas lepni Kamalu nu sauc par savējo, pauž neizpratni un pat aizvainojumu – sak, kāpēc mēs tiekam izdzēsti no šīs bildes?! Kamalai nereti ir ticis pārmests, ka šis ir apzināts, politiski motivēts gājiens – galu galā melnādaino elektorāts ir nesalīdzināmi plašāks un ietekmīgāks par Dienvidāzijas imigrantu sabiedrību.

    Tomēr pati Kamala skaidro, ka tā ir viņas audzināšana un vide, kurā viņa auga, kas veidojušas viņas kā melnas un lepnas sievietes pašapziņu. Šjamala esot ļoti labi sapratusi, ka baltā Amerika viņas meitas uzlūkos kā nēģerietes, tāpēc audzinājusi viņas melnādaino sabiedrībā, mudinājusi brīvo laiku pavadīt melnādaino jauniešu brīvā laika centros, kā arī izglītojusi par afrikāņu vēsturi, līderiem un civiltiesību jautājumiem. Galu galā Kamalas senči Jamaikā bija nonākuši Āfrikas vergu kuģos. Kamala atceras, ka viņas garīgā bākuguns bērnībā bija leģendārā afroamerikāņu domātāja un aktīviste Maija Angelū.

    «Meitenēm ar tavu ādas krāsu šajā zemē nekas nepienākas par velti. Tev viss būs jāizcīna pašai un ar savu piemēru jāizcērt ceļš citām sievietēm, kuras izskatās tāpat kā tu un ar kurām tevi vieno tava izcelsme.

    Vienmēr esi pirmā, taču pārliecinies, ka neesi pēdējā.» Tie bija Šjamalas vārdi, ko viņa atkal un atkal atkārtoja savām meitām.

    Cīnīties par sevi, taču vienmēr skatīties plašāk – pateicoties mātei, šis kļuva par Kamalas mūža moto.

    Ar pārsistu pieri

    Jau no bērna kājas Kamala tika mudināta būt drosmīgai un nepieļaut netaisnību. Galu galā viņas vecāki satikās cilvēktiesību kustības sanāksmē. Bet pati Kamala savos pirmajos protesta gājienos piedalījās, vēl bērnu ratiņos sēdēdama.

    Kamala bija viena no pirmajiem afroamerikāņu bērniem, kas mācījās balto skolā – tā bija valsts rasu integrācijas programma, kuras ietvaros tumšādainiem bērniem pilni autobusi no melno rajoniem ceļoja uz iepriekš pilnīgi baltām skolām. Tā bija ļoti satraucoša pieredze, nu atceras Kamala. Tomēr, arī esot baltādaino vidū, viņa nekad neesot baidījusies iztaisnot muguru un pacelt balsi – viss skolas autobuss esot pieklusis, kad Kamala pacēlusi pirkstu.

    Kamalas māsa Maja atceras, ka lielā māsa viņu allaž ir aizstāvējusi – pat ja par to pašai nācies samaksāt ar kādu zilumu vai pārsistu pieri. Izteikta, brīžiem pat pārspīlēta taisnīguma izjūta Harisu meitenēm burtiski plūda artērijās. Kad Kamalas skolasbiedrene viņai reiz atklāja, ka viņu gadiem ilgi seksuāli izmantojis pašas patēvs, Šjamala meiteni bez vārda runas pieņēmusi dzīvot pie sevis un palīdzējusi nokārtot iespēju dzīvot atsevišķi no ģimenes un uzsākt pašai savu dzīvi.

    Kad Kamalai bija 15 gadi, viņa sarīkoja savu pirmo īsto protesta mītiņu savas daudzdzīvokļu mājas pagalmā Toronto. Namā dzīvojošajiem bērniem bija aizliegts rotaļāties pagalma zālājā. Kamalai tas nešķita taisnīgi, tāpēc pusaudze sasauca mītiņu un galu galā panāca, ka zālājā tika ierīkots bērnu rotaļlaukums.

    Kā bulta

    Pēc studijām Hovarda Universitātē Kamalas karjera uzšāvās strauji kā precīzi nomērķēta bulta. Deviņdesmitos gadus viņa pavadīja tiesas zālē kā spoža un populāra advokāte. 2003. gadā Kamala nonāca Sanfrancisko apgabala prokurores krēslā, bet 2010. gadā tika ievēlēta par Kalifornijas štata ģenerālprokurori. Nākamais solis – vieta senātā, kurā Kamala pārstāvēja Kaliforniju.   

    Cilvēki, ar kuriem viņa ir strādājusi, par Kamalu allaž sajūsminājās, bet vienlaikus arī nedaudz baidījās. Jo pat nule no universitātes iznākusi, viņa bija neticami stingra un prasīga – pret apkārtējiem un arī pret sevi. Praktikantes, kas pie viņas stažējās, ir stāstījušas, ka pat reizēs, kad darbs ievilcies līdz deviņiem vai desmitiem vakarā, Kamala allaž strādājusi visvairāk un izskatījusies viselegantāk. Jebkurā dienas laikā izskatījās viņa nevainojami – allaž elegants kostīms un vienmēr pērļu kaklarota ap kaklu.

    Ja es izskatīšos izcili, man pavērsies izcilas iespējas – viņa esot teikusi.

    Brīdī, kad Kamala Harisa pieteicās konkursam uz Sanfrancisko ģenerālprokurores vietu, visi vienbalsīgi teica – šai jaunajai dāmītei nav nekādas iespējas tikt pie šī amata! Un tomēr viņa neapstājās, līdz panāca savu. Ceļš uz šo pirmo pakāpienu bija smagākie gadi viņas karjerā.

    Saldi augļi

    Drīz vien pēc stāšanās Sanfrancisko apgabala prokurores amatā Kamalai Harisai nācās izturēt savas pirmās īstās ugunskristības un likt lietā visu līdz tam gūto rūdījumu un pieredzi. Tā bija kāda traģiska lieta, kuras upuris bija policists. Aizaks Espinoza bija paraugpolicists – drosmīgs un taisnīgs, sabiedrībā cienīts, policijā novērtēts. Viņu nogalināja ar šāvienu mugurā – gluži ikdienišķā patrulēšanas izbraukumā. Vainīgais, 21 gadu vecais ielu bandas dalībnieks Deivids Hils, ātri vien tika notverts, un sabiedrība nikni pieprasīja visbargāko sodu – nāvi.

    Kamala Harisa, kuras pārraudzībā bija lietas apsūdzība, allaž teica, ka netic nāvessodam un nekad to nepieprasīs. Un nu, vienā no savām pirmajām lietām jaunajā amatā, viņa attapās ļoti smagas izvēles priekšā – sabiedrības simpātijas vai turēšanās pie saviem principiem. Viņa nepiekāpās, izraisīdama ne mazums dusmu un apvainojumu. Savā runā, ko Aizaka Espinozas bērēs teica ASV senatore Diāna Feinstaina, viņa, visiem dzirdot, deva netiešu norādi Harisai nākt pie prāta un paklausīt tautas gribai. Harisa palika nelokāma.

    Šis nepopulārais lēmums dažus gadus vēlāk Harisai deva saldus augļus, palīdzot nonākt Kalifornijas štata ģenerālprokurores amatā.

    Viņas sāncensis Viljams Bārs bija kaismīgs nāvessodu aizstāvis, kuram līdzās Kamala izskatījās tik cilvēcīga un uzticama, ka vēlētāju komisijas izvēle krita uz viņu.  

    Kad 2016. gadā Harisa kandidēja uz vietu valsts senātā, viņa tika pie šī mērķa gandrīz svilpojot. Senatores krēslā Kamala gan nepavadīja pārāk daudz laika, taču ātri vien kļuva par vienu no skaļākajām, populārākajām un ietekmīgākajām sieviešu kārtas senatorēm valsts vēsturē.

    Kaut šajā amatā bijusi nieka divus gadus, viņa nolēma riskēt un mesties cīņā par valsts prezidentes amatu.

    Buldoga zobi

    Tie, kuri seko līdzi drāmām un traģēdijām, kas noris uz ASV politiskās skatuves, apjauš, cik netīra un agresīva spēle ir priekšvēlēšanu cīņa. Un Kamala Harisa šo spēli pārvalda teicami. Politiskajās debatēs viņa ir labi zināma kā spēcīga un nežēlīga oponente – atliek ieslēgt kameras un prožektorus, lai vienā mirklī no smaidīgās sievietes nebūtu ne miņas. Skatītāju priekšā stāv īsts buldogs, gatavs iecirst zobus savā pretiniekā.

    Kamalas izteiktās frāzes – piemēram, republikāņu viceprezidenta kandidātam Maikam Pensam veltītais ledainais I’m speaking jeb Es runāju! – nereti tikušas pārvērstas interneta jociņos vai T kreklu uzrakstos. 

    Debatēs cīņā par prezidenta amatu Kamalas galvenais konkurents bija tagadējais sabiedrotais Džo Baidens. Atšķirībā no sava salīdzinoši savaldīgā pretinieka Harisa bija sagatavojusi arī pāris negaidīti spēcīgu sitienu zem jostasvietas.

    Nacionālās televīzijas kameru priekšā viņa rūgtā tonī pārmeta Baidenam, ka septiņdesmitajos gados viņš iebildis pret iepriekš jau pieminēto skolu rasu integrācijas programmu. «Jūs strādājāt ar senatoriem, kas atbalstīja rasu segregāciju, un jūs personīgi neatbalstījāt skolēnu transportēšanas programmu. Jo vienā no tiem dzeltenajiem autobusiem, kas pārvadāja melnādainos bērnus uz baltādaino skolām, sēdēja viena melnādaina, mācīties griboša meitene. Es.»

    Par šādu sarunas pavērsienu Džo Baidens bija manāmi satriekts. Un ne vien tāpēc, ka daudzus gadus labi pazina Kamalu kā sava dēla Bo kolēģi un labu draugu.

    Bet arī tāpēc, ka Kamala ļoti labi zināja – viņas izteiktais pārmetums ir nepatiess, turklāt šā brīža nokaitētajā rasu nevienlīdzības gaisotnē tas bija kā eļļa ugunī.

    Patiesība Džo Baidens tik tiešām atbalstīja integrācijas projektu, taču uzstāja, ka tam jānoris pēc labprātības principa, ne piespiedu kārtā – kā tas tobrīd bija nolemts.

    Kļūda, kļūda!

    Stāsta, ka Džo Baidenam un it īpaši viņa sievai Džilai šo dūrienu mugurā Kamalai bija īpaši grūti piedot. Tomēr par savu labo roku Baidens izvēlējās tieši viņu (runā, ka Džilu šis lēmums sākotnēji burtiski satriecis). Kāpēc? Kamala Harisa nebūt nav vienbalsīgi mīlēta un atbalstīta politiķe – kaut Aizaka Espinozas lieta tiek allaž piesaukta kā Kamalas stingrā mugurkaula pierādījums, nevar noliegt, ka karjeras laikā viņa ir arī vairākkārt mainījusi savus uzskatus, pielāgojoties esošajai situācijai.

    Ģenerālprokurores amatā viņa iemantoja pārspīlēti bargu reputāciju, teiksim, par marihuānas glabāšanu panākot ilgus cietumsodus, kas šķiet īpaši netaisnīgi, ņemot vērā viņas izteikumus intervijā.

    Harisas uzraudzībā tūkstošiem mazsvarīgu likumpārkāpumu pārvērtās ilgos, cietumā pavadītos gados – turklāt visbiežāk runa bija tieši par melnādainajiem.

    Tāpat Kamala panāca, ka vecāki ir krimināli sodāmi, ja viņu atvases neattaisnotu iemeslu dēļ kavē vairāk nekā 10% mācību stundu – šo lēmumu viņa ir publiski nožēlojusi, jo tam bija traģiskas sekas.

    Jā, Kamalas kļūdu un pretrunīgu lēmumu saraksts ir diezgan garš, un tomēr tie vienlaikus arī apliecina viņas jaudu, kā arī spēju mainīties un pielāgoties apstākļiem – tā uzskata Džo Baidens. «Viņai piemīt tas, kā pietrūkst man, – lokomotīves spēks, jaunība un vienkāršās tautas pieredze,» viņš skaidroja. 

    Ietekmīgi viesi

    Par Kamalas Harisas privāto dzīvi ir zināms diezgan maz, iespējams, tāpēc, ka attiecības un nevainojama ģimenes dzīve viņai allaž bijusi mazsvarīga. Vismaz ne tik svarīga kā karjera un darbs. Vai arī tāpēc, ka savas attiecības Kamala allaž ir centusies turēt stingrā slepenībā, lai tās nekaitētu karjerai.

    Deviņdesmito gadu vidū divu gadu ilgās attiecības ar toreizējo politiķi Viliju Braunu noslēpt gan bija grūti vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Braunam tobrīd bija sešdesmit gadi, savukārt Kamalai – trīsdesmit. Turklāt Brauns bija viens no ietekmīgākajiem politiķiem visā Kalifornijā un gadu vēlāk kļuva par Sanfrancisko mēru.

    Švītīgs un pagalam traks uz sievietēm, viņš varēja ierasties ballītē ar sievu pie vienas rokas, bet mīļāko – pie otras.

    Tāpēc romāns ar jaunu un centīgu juristi tika apspriests katrā kaliforniešu ballītē. Attiecības nedaudz apskādēja Harisas garlaicīgi tīro reputāciju, toties gluži tukšām rokām viņa nepalika – Brauns uz atvadām draudzenei dāvāja pirmo nozīmīgo karjeras pakāpi augšup, nozīmējot viņu vispirms valsts apdrošināšanas valdē, bet sešus mēnešus vēlāk – štata medicīniskās palīdzības pārraudzības valdē.

    Abi amati bija ļoti dāsni apmaksāti, tāpēc šis pakalpojums izraisīja nelielu skandālu. Pēc šīm attiecībām Kamalas dzīvē paviesojās daži citi visai ietekmīgi un spēcīgi vīrieši, taču neviens neuzkavējās pārāk ilgi. Līdz brīdim, kad Kamala satika savu Lielisko.

    Mīļā Mamala

    Savu vīru, juristu Dagu Emhofu viņa satika aklajā randiņā – viņus saveda abu kopējie draugi. Kaut arī Kamalai jau bija piecdesmit un mīlas rotaļas nebija prātā, viņa ļāvās sevi pierunāt un nolēma riskēt. Dags iemīlējās no pirmā skatiena. Kā punktuāls kungs, viņš jau nākamajā rītā Kamalai aizsūtīja garu un detalizētu e-pastu… ar visām brīvajām dienām turpmāko divu mēnešu laikā. Un piebildi – esmu pārāk vecs, lai spēlētu mīlas spēlītes. Tu man ļoti patīc, un es gribu, lai mēģinām uzbūvēt attiecības. Šis tiešums un atklātība Kamalu burtiski satricināja.

    Dags viņai ļoti gāja pie sirds, taču tie bija vīrieša pusaugu bērni, kas pilnībā iekaroja viņas sirdi. Un šīs jūtas izrādījās abpusējas. Mamala – tā politiķe tiek saukta savās mājās. Kamala stāsta, ka arī ar Daga bijušo sievu un bērnu māti viņu vieno siltas un ļoti draudzīgas attiecības.

    Gadu vēlāk viņa saņēma sirsnīgu bildinājumu, uz ko atbildējusi caur asaru un izplūdušas skropstu tušas plūdiem. Bet vēl pēc sešiem mēnešiem 2014. gadā abi apprecējās. Ceremonijā jaunais pāris uztaisīja kniksi dažādajām kultūrām, kas saplūdušas šajā ģimenē, – viņa aplika indiešu ziedu virteni ap sava vīra kaklu, viņš, būdams ebrejs, pēc jāvārda teikšanas samina glāzi, jaunlaulātie dejoja pie amerikāņu mūzikas un cienājās ar jamaikiešu ēdieniem.

    Tā sava mūža otrajā pusē Kamala Harisa ne tikai nonāca pašas varenākās valsts virsotnes smailē, bet arī tika pie kuplas un mīlošas ģimenes un vīra, kas ir viņas lielākais fans un kaismīgākais atbalstītājs, kas itin nemaz neiebilst pret savu gaidāmo otrā mistera lomu Baltajā namā.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+