Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāk ar piepūšamo matraci
«Airbnb» dibināts 2008. gadā, kļūstot par vienu no dalīšanās ekonomikas (sharing economy) pionieriem. Divi 27 gadus veci Rodailendas dizaina skolas absolventi Džo Gebija un Braiens Česki vilka kopā galus, lai nomaksātu sava Sanfrancisko dzīvokļa īri. Tā kā tuvojās pilsētas dizaina konference un viesnīcu kapacitāte izsīka, puiši nolēma izīrēt savu viesistabu konferences viesiem, līdztekus palutinot viņus ar brokastīm. Izveidojuši piedāvājumam speciālu mājaslapu «airbedandbreakfast.com», jau pēc sešām dienām puiši savā viesistabā uz piepūšamajiem matračiem izguldīja trīs dizaina nozares profesionāļus no dažādām ASV pusēm. Iekasējot no katra īrnieka 80 dolārus, puiši saprata, ka ir uz pēdām kam grandiozam.
Gebija roka uzņēmējdarbībā jau bija iestrādāta, vadot ekomateriālu internetveikalu dizaineriem, savukārt Česki nupat bija pametis dizainera krēslu televīzijas šovā «American Inavator in LA». Abi negribēja dizainam atmest ar roku, taču arī nevēlējās radīt kārtējo priekšmetu, kas agri vai vēlu nonāktu izgāztuvē.
Radās ideja veidot uzņēmumu, kas utilizētu jau kaut ko eksistējošu, proti, brīvu telpu.
Lai īstenotu projektu, puiši komandā pieaicināja savu veco dzīvokļa biedru uzņēmēju Natanu Blečarckiju, kurš šobrīd atbild par uzņēmuma tehnisko pusi.
Pirmie gadi pagāja, cenšoties pārliecināt investorus, kas nebūt nebija tik viegli. Lai uzturētu biznesu pie dzīvības, puiši pat izmantoja 2008. gada vēlēšanu popularitāti un sāka ražot brokastu pārslas ar Baraka Obamas ģīmetni uz tām – «Obama O’s» un pārdot tās par 40 dolāriem. Uz katra iepakojuma bija arī informācija par uzņēmumu. Vietnes nosaukums «Air Bed & Breakfast» tika saīsināts uz «Airbnb». Uzņēmēji centās iekarot savu klientu simpātijas: personīgi apmeklēja Ņujorkā mītošos «Airbnb» izmitinātājus, rakstīja viņiem atsauksmes un pat noalgoja profesionālus fotogrāfus, kas prasmīgi iemūžinātu viņu mājokļus – bezmaksas fotogrāfa pakalpojumus uzņēmums izmitinātājiem piedāvā vēl joprojām. Visbeidzot 2009. gadā uzņēmumam izdevās pārliecināt investīciju kompāniju «Sequoia Capital» un iegūt sēklas investīciju sešsimt tūkstošu dolāru vērtībā.
Nule uzņēmums svin savu 13 jubileju, un, kā vēsta «Business Insider», ir 2016. gada otrs vērtīgākais ASV jaunuzņēmums tūlīt aiz kopbraukšanas pakalpojuma vietnes «Uber». Tā vērtība ir 30 miljoni ASV dolāru. Kā «Airbnb» pelna? Saņemot 15% no katra vietnē ievietotā sludinājuma, 6–12% no visu veikto rezervāciju summas un 3% no īrnieka.
Pilsētas piesaka karu
Pilsētās, kurās «Airbnb» komercdarbība plaukst un zeļ, konstatējušas, ka «Airbnb» mājokļu saimnieki nav tie naskākie nodokļu maksātāji un saukušas pie atbildības vietnes veidotājus.
Saprotot, ka tā ir zelta bedre, nekustamo īpašumu uzņēmēji masveidā sākuši iepirkt īpašumus ar nolūku izīrēt tos «Airbnb» īstermiņa īrniekiem.
Rezultātā tiek atņemtas mājvietas vietējiem un sadārdzināts kopējais nekustamo īpašumu tirgus pilsētā. Līdztekus ar mūžam mainīgajiem kaimiņiem, kas tīko vien pēc atpūtas, nav apmierināti arī vietējie.
Viena no pirmajām pilsētām, kas sāka cīņu ar «Airbnb», ir Berlīne. Vācijas galvaspilsētā no 2016. gada 1. maija spēkā stājās likums, kas bez pašvaldības atļaujas aizliedz izīrēt pilnīgu visu savu mājokli īstermiņa īrniekiem. Īpašniekiem ļauts rentēt pusi sava mājokļa ar noteikumu, ka otru pusi izmanto paši. Tomēr aizlieguma neievērošanas sods, 100 tūkstoši eiro, šķiet, nav pietiekams drauds, jo vietnē vēl joprojām atrodami piedāvājumi – Berlīnē īrēt pilnīgu mājokli.
Pret īres pakalpojumu vietni vērsās arī Barselona ar pilsētas vadītāju Adu Kulavu priekšgalā. Īres vietnei noteikts samaksāt 600 tūkstošus eiro par to, ka tā ļauj rentēt īpašumus, kuri nav reģistrēti valdības īpaši izveidotajā reģistrā. «Airbnb» lēmumu pārsūdz, apgalvojot, ka ar savu pakalpojumu sniedz risinājumu pilsētas viesiem: Barselonu ik gadu apmeklē aptuveni astoņi miljoni tūristu, bet 78% viesnīcu konstanti ir aizņemtas, turklāt to pakalpojumi dārgi. Taču uzņēmums netiek apsūdzēts naktsmītņu piedāvājuma palielināšanā, bet pilsētvides deformēšanā: «Airbnb» mājokļi koncentrējas vien noteiktos reģionos, piemēram, centrālajā «Barri Gòtic», kur šobrīd 10% no dzīvokļiem ir brīvdienu īres mājas.
Arī «Airbnb» dzimtenē gaiss ir nokaitēts. Ņujorkas gubernators Endrjū Kumo parakstīja likumprojektu, kas aizliedz reklamēt īstermiņa īres pakalpojumus. Otrā krasta pusē tiesa noraidīja «Airbnb» sūdzību pret Sanfrancisko valdību, kura 2016. gada augustā lēma, ka brīvdienu īres vietnes nedrīkst pieprasīt nomas maksas daļu par vietām, kas nav atbilstoši reģistrētas.
Tā kā koplietošanas ekonomika ir jauns un nebijis fenomens, pilsētām trūkst zināšanu, kā regulēt šādu komercdarbību. Kā «Reuters» sacīja advokāts un Eiropas Savienības padomdevējs Grasia Vara Arribas – pilsētas vēro cita citu, vērtējot, kādas regulas tādiem pakalpojumiem kā «Airbnb» efektīvākas.
Diskriminējošie namatēvi
Skarbi vārdi izskanējuši arī no sabiedrības puses. Būtiskākais no tiem – «Airbnb» apsūdz rasismā. Hārvarda Biznesa skolas pētnieki 2015. gadā veica eksperimentu, kurā tika noskaidrots: viesiem, kuru vārdi rada šaubas par piederību baltajai rasei, rezervēt mājokli ir par 16% grūtāk, nekā tiem, kurus sauc eiropeīdai rasei ierastos vārdos. Arī realitātē vietne saņēmusi vairākas sūdzības no afroamerikāņu mājokļa meklētājiem. Viņu pieteikumu mājokļu izīrētāji nereti noraidījuši ar aizbildinājumu, ka tīkotā mājvieta vairs nav pieejama, bet jau pēc mirkļa mājoklis jau atkal gozējas vietnes sludinājumu lapā.
2016. gada rudenī vietne ieviesa diskriminācijas apkarošanas politiku. Hārvada skolas pārstāvji diskrimināciju ieteica apkarot, pārveidojot tūlītējās rezervācijas (Instant Book) opciju par obligāciju. Arī «Airbnb» saimniece rīdziniece Līga saviem mājokļiem ieviesusi tūlītēju rezervāciju. Taču viņa saprot, kāpēc citas rases pārstāvji tiek uzņemti nelabprāt – stereotips par viņu nevīžību nav radies no zila gaisa. Līgas pieredzē visnekārtīgākie izrādījušies aziāti. Nereti arī slāvi mēdz aiz sevis atstāt nelielu «bardaku» vai smēķu mākoni.
Bieži vien brīvdienu īrnieki aizbraucot paņem līdzi arī priekšmetus no īrētā mājokļa virtuves skapīšiem: pannas, katlus, bet visierastāk – galda piederumus. To apstiprina arī Līga. Mazliet lielākus zaudējumus par dažu dolāru vērtām dakšiņām savai «Aribnb» namamātei interjera dizainerei Amandai Vongai no Losandželosas sagādājusi kāda viešņa, kas tualetes podā noskalojusi sieviešu higiēnas produktus. Rezultātā plīsusi kanalizācijas caurule un applūdināts ne tikai nomātais dzīvoklis, bet arī kaimiņu mājokļi. Dzīvokļa īpašniecei nācies samaksāt savam namīpašniekam 10 tūkstošu ASV dolāru.
Kaut arī uzņēmums sola saimniekiem atmaksāt līdz pat miljons dolāru vērtus viesu radītus zaudējumus, «Airbnb» Vongai sedzis vien santehniķa pakalpojumus 78 dolāru vērtībā.
Par drošību jādomā pašiem
Vai dzīvoklim ir balkons? Cik tālu līdz pludmalei? Vai internets darbojas? Izvēloties brīvdienu mājokli, drošība ir pēdējais aspekts, par ko domājam. 2015. gadā amerikāņu žurnālists Zaks Stouns internetā publicēja savu stāstu: Stouna ģimene apmetās «Airbnb» mājoklī, kura pagalmā bija kokā iekārtas šūpoles. Kad viņa tēvs iemēģināja tās, koka stumbrs pārlūza, acumirklī laupot tēva dzīvību. Stouna ģimene apsūdzību necēla, taču notikums žurnālistu mudināja papētīt uzņēmuma tumšākos pagātnes nostūrus.
2014. gadā mājaslapā tika ieviesta mājokļu drošības lapa un uzsākta kampaņa – pirmie 26 tūkstoši «Airbnb» saimnieki, kas piesakās, var tikt pie bezmaksas dūmu detektora. Taču vien retais bija dzirdējis, ka kanādiete, kas rentējusi mājokli Taivānā, letāli saindējusies ar gāzi, kas nākusi no dzīvokļa sildītāja. Samaksājuši nelaiķes ģimenei divus miljonus, vietnes radītāji prasmīgi noslēpa negadījumu no mediju acīm.
Līgas sirdsapziņa ir mierīga, viņa savus brīvdienu īres mājokļus aprīkojusi ar dūmu detektoru un ugunsdzēšamo aparātu. Līga arī atzīst, ka nereti viesi, īpaši no Rietumeiropas, pievērš uzmanību mājokļa drošībai. «Vācieši pat pajautās, kā ārkārtas gadījumā atslēgt gāzi.»
Izīrē brīvdienu romānu
Papētot «Airbnb» saimnieku diskusiju lapu, manāms sarūgtinājums par viesu netaktisko rīcību – skaļu mīlēšanos, atrodoties saimniekiem tikai dažu soļu attālumā. Rīdziniecei Līgai, kas «Airbnb» viesiem izīrē istabiņu arī savā dzīvoklī, naktsmieru baudas vaidi vēl nav traucējuši. Vienīgās pikantās ainas ir naksnīgas tikšanās pie labierīcību durvīm apakšveļā. Arī neliels flirts no stiprā dzimuma viesu puses esot norma.
Taču dažiem «Airbnb» pakalpojuma lietotājiem atvaļinājumam raksturīgie mīlas prieki nākuši komplektā ar mājokli. Kāds 25 gadus vecs londonietis medijam «Business Insider» atklājis, ka reiz gulējis ar savu «Airbnb» viešņu no Brazīlijas. Arī citi saimnieki atklājuši, ka viņiem bijusi afēra ar saviem ciemiņiem. Tomēr bijuši arī skarbi gadījumi: 2015. gadā 34 gadus vecam vīrietim no Barselonas tika piespriests 12 gadu cietumsods par divu amerikāņu viesu izvarošanu.
Pērn internetu pāršalca kāds anonīms «Airbnb» namatēva publicēts video, kurā it kā redzami viņa viesi, nodarbojoties ar seksu. Taču pierādījumu trūkuma dēļ tas tika uzskatīts kā mēģinājums graut uzņēmuma reputāciju. Kā nekā «Airbnb» atņēmis klientus viesnīcām visā pasaulē.
Profesija – «Airbnb» saimnieks
Tomēr «Airbnb» nebūt nav tik melns, kā to mālē. Cēlsirdīgs žests no uzņēmuma puses bija vērojams viesuļvētras Sendija laikā, kas pāršalca ASV 2012. gadā. Vairums «Airbnb» mājokļu saimnieku vietu bez maksas atbrīvoja bez pajumtes palikušajiem.
Mājaslapā izveidots katastrofas palīdzības serviss, kurā var pieteikties izmitināt nelaimē nonākušos.
Paši vietnes dibinātāji stāsta, ka «Airbnb» mērķis ir ļaut mājokļu saimniekiem utilizēt savu brīvo dzīves telpu, tādējādi paaugstinot savu dzīves līmeni. Citiem tā var būt kabatas nauda, citiem – galvenais iztikas avots. Līgai, kura viesus uzņem sešos dzīvokļos un izīrē istabu arī personīgajā mājoklī, tā ir pamatnodarbošanās. Viņas pārraudzībā esošie dzīvokļi patiesībā tiek pārdoti: «Īpašniekiem ir izdevīgi man izīrēt dzīvokļus, jo ceļinieki tos nepārkrauj ar liekām mantām. Tādējādi, ja uzrodas pircējs – telpas var acumirklī atbrīvot. Turklāt es dzīvokli uzturu perfektā kārtībā, bet, uzņemot īstermiņa īrniekus, piemēram, studentus, dzīvoklis, visticamāk, tiks nolaists.» Daži īpašnieki jautājot savu tiesu no atpūtnieku nomas, taču citi ir mierā vien ar īres maksu.
Līgas viesi parasti ir no Vācijas, Zviedrijas, Somijas, kā arī kaimiņiem – Igaunijas, Lietuvas, slāvu zemēm. Pēdējos gados audzis pieplūdums no Ķīnas. Saimnieces nepatīkamākā pieredze saistāma ar austrumkaimiņiem: «Daži viesi, rezervējot palikšanu manā dzīvoklī, neviļus nospriež, ka īrēts tiek viss dzīvoklis, nevis viena istabiņa. Reiz tā gadījās kādai ģimenītei, kas sataisīja tādu cirku: «superizlaistais» bērns bļauj, tēvs draud, sieva zvana «Airbnb» galvenajam ofisam.» Tomēr kolorītā ģimenīte dzīvokli pametusi, bet vēlāk Līgas profilā atstājusi dāvanu – klišejām piebārstītu atsauksmi, par to, ka dzīvoklis čumēja un mudžēja no tarakāniem un blusām.
Parasti pie Līgas brauc draugu kompānijas, pāri un ģimenes. Lielākoties vecumgrupā no divdesmit līdz četrdesmit gadiem. Dažkārt ir arī nepilngadīgie, kuriem naktsmītni rezervējuši vecāki – par šā aspekta likumīgumu Līga šaubās. «Dažkārt es saprotu, ka tas ir bērns, tikai satiekot to aci pret aci.»
Līga iepriekš strādājusi ofisā, taču tad sapratusi, ka tādu pašu algu var nopelnīt, piedāvājot īslaicīgus īres pakalpojumus. Savu viesmīlību viņa piedāvā arī «Booking.com», tiesa gan – retāk, jo šis portāls vairāk fokusējas uz viesnīcām, un klienti esot bezpalīdzīgāki. Līga labprāt reģistrētu savu «Airbnb» komercdarbību, bet pagaidām mūsu likumdošanā vēl nav ieviesti tādi likumi, kas to noteiktu. Iespējams, neskaidrais šādas saimnieciskās darbības definējums ir iemesls, kāpēc liela daļa uzrunāto Rīgas «Airbnb» saimnieku nevēlējās paust savu pieredzi. Vietnē ir vairāk nekā trīssimt brīvdienu īres piedāvājumu Latvijas teritorijā.
Ārzemēs kā mājās
«Airbnb» tiek slavēts par globālā tolerances līmeņa uzlabošanu. Lielākoties saimnieki un viesi katrs ir no savas valsts, tādējādi tiek attīstīta izpratne par citām kultūrām. Nereti saimnieki sniedz vērtīgus padomus saviem viesiem. Protams, arī viesnīcas administrācija sniegtu šādu informāciju, taču bezpersoniskāku un, iespējams, sponsorētu. Vietējo ieteikumi, arī pēc aktīva vietnes pakalpojuma lietotāja producenta Jāņa Vītola domām, ir viena no «Airbnb» priekšrocībām. Otra – atbrīvotā gaisotne: «Esmu daudz braukājis komandējumos un noguris no viesnīcu sterilās vides.»
«Airbnb» īrētā naktsmītnē jūtos kā mājās.
Vācieši esot formāli un neieinteresēti savu viesu ikdienas gaitās. Savukārt franči – draudzīgi un Jāni pat iepazīstinājuši ar savu ģimeni. Arī «Airbnb» saimnieki no Liepājas Jāni uzņēmuši sirsnīgi. Taču visviesmīlīgāko attieksmi Jānis izjutis no portugāļu izmitinātājiem, kuri Jāņa pieredzē ir veseli seši. Taču ar Portugāli saistāma arī viena no nepatīkamākajām Jāņa pieredzēm: «Biju rezervējis dzīvokli pie viena portugāļa, bet, kad ierados dzīvoklī man sākās neiedomājam alerģija – viņš nebija norādījis, ka mājoklī mīt četri kaķi. Protams, ņaudētāji tobrīd bija aizvesti prom, bet to spalvas bija visur. Tad viņš man sarunāja citu «hostu», kura dzīvoklis arī izrādījās aizņemts. Beigu beigās otrais saimnieks tomēr man izguldīja. Turklāt kur – mājoklī pie paša okeāna krasta.»
Arī finanšu pakalpojumu kompānijas TWINO darbinieki visatzinīgāk izsakās par portugāļu namatēviem. «Kad apmeklējām «WEB Summit» ikgadējo konferenci Portugālē, apmetāmies «Airbnb» rezervētos mājokļos. Portugāļu saimnieki mūs sagaidīja lidostā un visu ceļojuma laiku gādāja, lai mums nekas netrūktu.» TWINO pārstāve Laura Krastiņa stāsta, ka nomas vietnes pakalpojumus uzņēmums izmanto pie katras izdevības. «Ņemot vērā, ka paši pārstāvam «sharing economy» nozari, mums šāda uzņēmējdarbības forma liekas tuva un ērti lietojama.» Turklāt, ceļojot vairākiem kolēģiem kopā, nakšņot «Airbnb» esot arī izdevīgāk.
Autobusu rezervācijas vietne «Busbud» 2016. gadā veica pētījumu, kurā salīdzināja vidējās viesnīcas un «Airbnb» cenas dažādās pilsētās. Nakts kādā no Parīzes viesnīcām vidēji maksā 198 eiro, savukārt «Airbnb» – 120 eiro.
Londonā un Venēcijā brīvdienu īres mājokļa cena ir pat par simts eiro mazāka.
Turpretī Barselonā oficiāla viesmīlības uzņēmuma pakalpojumi ir pat par 130 eiro lētāki nekā «Airbnb».
Jānis, kas «Airbnb» pakalpojumus izmanto jau divus gadus, izjutis to, ka dažās pilsētās vietnes pakalpojumi ir ierobežoti: «Decembrī devos uz Berlīni. Vietnē bija daži sludinājumi, taču visi uzrunāti saimnieki beigu beigās atteica.» Tomēr īres mājaslapas cienītāji var būt mierīgi, koplietošanas ekonomikai attīstoties, tiek pareģots, ka «Airbnb» loma uz globālā tūrisma skatuves tikai palielināsies. Arī pats uzņēmums turpina attīstīties, paplašinot savu pakalpojumu spektru. Mājaslapā tika ieviests jauns piedāvājums – «Trips». Tūre pa Londonas mūzikas klubiem, kaligrāfijas apgūšana Parīzē, pastas gatavošanas meistarklase Florencē – tās ir ekskursijas, ko piedāvā vietējie. Vietnes veidotāji to dēvē par nākamo «Airbnb» posmu.
