Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jūsu nezināmā otra puse tādās aklajā randiņā ir vīns. Un, kā jau aklajā randiņā, jums nav ne mazākās nojausmas – kas un kāds tas ir. Vispārējas jautrības nolūkos šādus «randiņus» parasti sagādā namatēvs vai namamāte, ar pompu uz galda uzliekot pudeli ar aizklātu etiķeti un liekot jums minēt – vīnu, vīnogu šķirni, vecumu, izcelsmi. Viss notiek tik ātri un negaidīti, ka jums nav ne laika, ne iespēju atrunāties par to, ka jau vēls, veikli notīties vai ieslēgties labierīcībās.
Tātad. Jūsu priekšā ir jūsu randiņš – vīna glāze. Opcija «zvans draugam» izslēgta. Jums ir nelaba priekšnojauta. Apkārt daudz skatītāju. Viltīgi smīnot, arī viņi iesaistās spēlē. Loģiski. Grib redzēt jūsu varēšanu vai nevarēšanu. Pavērot, kā kāds sarkdams izgāžas, ir pat ļoti uzjautrinoši.
Taisnības labad jāsaka, ka precīza vīna uzminēšana bez jebkādiem mājieniem ir ļoti grūts, atsevišķos gadījumos pat neiespējams uzdevums. Izgāzt var jebkuru.
Vīna pasaule ir tik niansēta, ka, ja vien nepieturaties pie klasiskajiem vīnu stiliem un ražotājiem, iebraukt pilnīgās auzās var jebkurš.
Iespējams, tie, kuru smadzenes vēl nav pārbāztas ar sīkām vīndarīšanas un reģionālajām niansēm, ir pat vairāk pasargāti no pilnīgām auzām nekā visi tie, kas nogaršojuši pietiekami daudz un vienkārši mēdz sapīties savā meistarībā.
Atceros, reiz kādās vakariņās, kurās pilnīgi noteikti nedrīkstēja izgāzties, skaļi paziņoju, ka konkrētais vīns nu pilnīgi noteikti ir vēsa klimata Cabernet Sauvignon. Labi, labi, vēsa klimata. Tikai vīns izrādījās Ziemeļitālijas Nebbiolo. Iedomājieties? Cēlo un delikāto Nebbiolo sajaukt ar Cabernet Sauvignon? Lai saprastu, cik liela ir atšķirība starp šīm vīnogām, šeit būs piemērs, kuru savulaik noklausījos no paša Andželo Gajas. Cabernet Sauvignon esot Džons Veins, bet Nebbiolo – Mastrojāni. Tātad sajaukt abus minētos teorētiski nevajadzētu. Es gan. Sajaucu Mastrojāni ar Džonu Veinu. Fakts, ka konkrētā ražotāja vīns nu galīgi negaršoja pēc Nebbiolo (lasi – Mastrojāni), nevienu īsti neinteresēja.
Tad vēl. Biju iemaldījies vīndaru simpozijā Bordo ar pompozām gala vakariņām iekš Chateau Pontet–Canet. Publika dikti smalka. No Džensisas Robinsones līdz Kristianam Sīlijam un Polam Pontaljē – vīndari, tirgoņi, vīna maģistri, interesenti un kolekcionāri, kopā ap 250 viesiem. Tad, lūk, šajās pašās vakariņās namatēvs Teserona kungs uz «aklo» izdomā visiem noservēt trīs vīnus. Someljēru armija visiem salej. Izdala lapiņas. Jāpieraksta savas versijas, jāuzliek vārds, uzvārds un jānodod. Varat iedomāties, kas tur sākās. Pie vakariņu galda viens par otru gudrāki. Ņemšanās pamatīga. Strīdi. Izbrīns. Dusmas. Smiekli. Jautrība. Garāki un īsāki monologi par to, kas šie vīni varētu būt un kāpēc. Īsta paraugstunda. Apmēram pēc 2 stundām, kad vakariņas iet uz beigām, pienācis laiks paziņot vīnus un uzvarētājus. Klausieties. Chateau Lafite – Rothschild 1985. Chateau Latour 1986. Chateau Mouton – Rothschild 1985. Uz brīdi kapa klusums. Pēc tam jezga. Vieni saka, ka nevar būt. Citi, ka es taču teicu. Jautrība. Tomēr, no visiem 250 vakariņu viesiem, bija tikai divi, uzsveru divi, kas precīzi atminēja vīnus. Tātad aklie randiņi īsti nepadodas arī šai publikai.
Ir viena lieta, ko toreiz tajās vakariņās iemācījos. Pat ja jums nav ne jausmas par to, kas ir tas «aklais» vīns, kas nonācis jūsu priekšā, nepanikojiet. Visa šī aklā randiņu būšana ir tikai un vienīgi par iespaida atstāšanu. Tātad, atgriežoties pie tās neērtās situācijas, kad namatēvs jums servējis kaut ko nepazīstamu, bet jums jāatstāj labs iespaids, zemāk ir daži triki. Tiksiet sveikā cauri, atstāsiet inteliģentu iespaidu un, kas zina, varbūt pat uzminēsiet.
Pieņemsim, ka jums glāzē ieliets sarkanvīns. Tā, tikai mieru. Nesāciet uzreiz dzert. Arī degunu vēl glāzē nebāziet. Ieturiet pauzi. Parūpējieties par nopietnu sejas izteiksmi. Paskaliniet vīnu glāzē. Pagroziet glāzi pret gaismu vai gaišu virsmu. Radiet iespaidu, ka pētāt vīna nokrāsas un «asaras» uz glāzes malām. Joprojām ieturiet pauzi. Pietiekami ilgu. Pietēlojiet. Publika jau gaida.
Vispirms jums vajadzētu pateikt kaut ko par krāsu. Ka, spriežot tikai pēc tumšās krāsas vien, šim, visticamāk, būtu jābūt vai nu Cabernet Sauvignon, vai Merlot, vai Shiraz. Varbūt Malbec. Papildus iespaida radīšanai varat piebilst, ka tikai šīs biezo miziņu vīnogas varētu būt radījušas kaut ko tik tumšu. Paturiet prātā, protams, ka tumšo biezo mizu vīnogu skaits, protams, ir daudz lielāks, bet iespaida atstāšanai Jums pietiks. Bez tam, nosaucot šīs vīnogas, jau būsiet noseguši lielākos un pazīstamākos pasaules reģionus. Tomēr, ja gadās, ka vīns ir tieši tik sarkans, ka tam jau varat redzēt cauri, visticamāk, ka tad jums ir darīšana ar plāno miziņu vīnogām «Pinot Noir» vai «Gamay» («Beaujolais»).
Vēl joprojām pie krāsas. Ja, pieliecot glāzi, redzat, ka maliņa ir gaišāk sarkana vai pat brūngana, jums paveicies. Esat ieguvis vēl vienu argumentu, ar ko paspīdēt. Pārlaidiet skatienu publikai un pārliecinoši norādiet, ka brūnā maliņa, lūk, liecina par zināmu brieduma pakāpi. Varat piebilst, ka vīns acīmredzami vairs nav nekāds jauneklis. Jūs jau esat atstājis iespaidu. Ja liekas, ka jāsaka vēl kaut kas, varat it kā bezrūpīgi piemetināt, ka tas, ka sarkanvīns novecojot kļūst arvien gaišāks, sākotnēji iegūstot ķieģeļsarkanas nokrāsas, pēc tam – brūnganos toņus, ir vispārzināms fakts.
Vēl pie izskata. Ja liekas, ka «asaras» uz glāzes malām ir nu tik lielas un lēnīgas, kā nekad, varat izmest kaut ko par klimatu, ražas gadu un alkohola līmeni.
Ka, lūk, spriežot pēc «asarām», šis vīns varētu būt karsta klimatiskā reģiona vīns ar augstu alkohola saturu. Nu sliktākajā gadījumā, vēsā klimata vīns no ļoti karsta ražas gada.
Kaut ko tamlīdzīgu. Iespaidu jau esat radījis, varat sākt izbaudīt šovu.
Atkal saskalinām glāzi. Atkal pauze. Tikai tagad iebāžam glāzē degunu. Pietiekami dziļi. Ievelkam aromātus. Ja vajag, iespaida radīšanai aizveram acis. Ieturam pauzi. Labi, izņemiet degunu no glāzes. Pienācis laiks izspēlēt vecās un jaunās pasaules triku. Ar uzvarētāja pārliecību paziņojiet, ka šā vīna atturīgi elegantie augļu aromāti liek domāt, ka vīns varētu būt no vecās pasaules. Droši uzskaitiet zināmākās tumšās ogas. Ķiršus, zilenes, upenes, mellenes. Ar tām nekad nekļūdīsieties, tās pārsvarā ir visos tumšajos vīnos. Jums noteikti jāpasaka kaut kas arī par ozola mucām. Ka elegantie tabakas un zīdīgi dūmakainie aromāti, visticamāk, norāda uz laba ozola mučelēm, bet, ka aromāti tik labi integrējušies, ka vēl vairāk apstiprina jūsu tēzi par veco pasauli. Ja pasakāt kaut ko tādu, jūs neviens nekad neapstrīdēs. Pat ja jums nav taisnība. Nevienam vienkārši nebūs dūšas.
Tad, lūk, brīdī, kad būsiet nonākuši pie garšošanas, jūsu uzvara vairs būs tikai tehnikas jautājums. Droši pielieciet glāzi pie lūpām. Dzeriet. Izčāpstiniet pēc sirds patikas. Uztaisiet pauzi un paņemiet vēl vienu malku, ja nepieciešams. Smaidiet. Sakiet, ka jūsu aizdomas apstiprinājušās. Sakiet, ka tanīnu struktūra un skābuma līmenis tikai vēlreiz apstiprina, ka šis ir Cabernet Sauvignon. Bet tas pilnmiesīgums un «plūmīgums», kas, nu jā, nav tik raksturīgs Cabernet, nāk no Merlot, kas acīmredzami piejaukts klāt. Nu, pagaršojiet paši, jūs teiksiet un izbaudīsiet uzvaras garšu. Pat ja neuzminējāt, vismaz laiku pavadījāt labi un iespaidu atstājāt. Tik jāatceras šie pāris triki.
