Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Džezmeņu alā
Kad sāku strādāt žurnālistikā, kāds mans draugs ironizēja, sakot, ka mūsdienās izvēlēties darbu šādā jomā ir tas pats, kas strādāt vinila rūpnīcā. Ar to viņš domāja, ka vinils jau sen ir izkonkurēts datu nesējs, kurš drīz vien nomirs pavisam. Taču viņš kļūdījās. Patiesībā jau tobrīd pasaulē zēla un plauka vinila tirāžas.
No 1980. līdz 1983. gadam grupas Zodiac plate Disco Alliance tika pārdota teju sešos miljonos eksemplāru. Tie laiki, protams, pagājuši. Mūsdienās plašu tirāžas ir daudzkārt piezemētākas. Taču tajā pašā laikā arvien vairāk izpildītāju izvēlas vinilu kā ieraksta taustāmo formātu līdzās ierakstam interneta straumēšanas vietnēs.
Citi lasa
Kur gan citur varētu atrasties neatkarīgā džeza, eksperimentālās un improvizācijas mūzikas ierakstu kompānija, ja ne kādā biroju ēkā Maskavas forštatē. Protams, ierodoties Jersika Records mītnes ēkā, rodas jautājums – kā šajā sausajā un garlaicīgajā ēkā var mājot ierakstu studija, un kā sevi šeit spēj atklāt mūziķi? Ieejot studijas telpās, šis jautājums vairs nav aktuāls. Ārpasaule pārstāj eksistēt. Telpā dominē mākslinieka Edgara Amerika estētika – sienas klāj kūdras apmetums, kas telpai piešķir alai radniecīgu auru.
Par kūdras mākslinieku Edgaru Ameriku KLUBS rakstīja pirms diviem gadiem, kad viesojās viņa darbnīcā Andrejsalā. Izrādās, Mareks un Edgars ir brāļi. Turklāt Edgars ir atbildīgs par visiem ierakstu vāku dizainiem.
Kamēr sēžam ar Mareku dīvānā un, dzerot tēju, pļāpājam, mēģinājumam sākuši gatavoties mūziķi no Endless Roar, kuriem nule kā iznākusi plate Rush Hush. Mēs mūziķus redzam caur lūkai līdzīgu lodziņu, kurš iebūvēts, lai pie pults sēdošais skaņu inženieris redzētu mūziķus studijā. Endless Roar iesildās ar Deiva Brūbeka slaveno skaņdarbu Take Five.
«Divtūkstošo gadu vidū vinila ieraksti piedzīvoja renesansi.
No totāla pagrimuma un aizmirstības tie atkal ieraudzīja dienasgaismu. Arī es tolaik sāku veidot savu plašu kolekciju. Tobrīd, ja neskaita internetu, nekur citur pat ierakstus nevarēja nopirkt.
Turpretī tagad Rīgā ir vairāki specializēti plašu veikali. Meklējot un pērkot plates kolekcijai, iepazinos ar dažnedažādiem cilvēkiem. Arī Balvi Trinkunu, kurš tolaik šeit pagrabā īrēja telpu, kurā interesentiem tirgoja plates. Tā mēs sadraudzējāmies. Balvim radās doma par nelielu ierakstu studiju, kuru varētu iekārtot atbilstoši viņa izpratnei un high end skaņas standartiem.
Nesaistīti ar Balvja plāniem biju sazvanījies ar Tomu Rudzinski, lai mēģinātu viņu iedrošināt nākamo plānoto ierakstu izdot vinilā. Kamēr ar Balvi strādājām pie studijas izveides, Toms bija apdomājies un zvanīja, lai pateiktu, ka pēc pusgada Rīgā viesosies trompetists Gerhards Ornigs un kontrabasists Pats Klīvers, ar kuriem viņam norunāta ierakstu sesija. Tā tapa Toma Rudzinska kvarteta plate Locomotion!, kura kopā ar Staņislava Judina un Asnātes Rancānes Op.2 atklāja Jersika Records katalogu.
Mūsu koncepts paredz, ka ieraksti notiek dzīvajā, proti, spēlējot visiem kopā, nevis ierakstot katru instrumentu atsevišķi. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tādā veidā tapa gan Blue Note Records, gan Impulse! Records džeza ieraksti. Mūsdienās šo pieeju lieto daudz retāk.
Ieraksta skaņas inscenēšana notiek, izvēloties atbilstošus mikrofonus, kuru novietojumam ieraksta laikā ir izšķirīga nozīme. Bet pats ieraksts notiek lentē, izmantojot Studer analogo two track magnetafonu. Tiesa, ne visi ieraksti ir veikti Lokomotīves ielas studijā. Vjačeslava Gaņeļina, Denisa Paškeviča un Arkādija Gotesmana Variations ierakstījām Zirgu pastā, bet pianista Ļubomira Meļņika ieraksts, kurš iznāks 2020. gadā, tapis Ventspils koncertzālē.
Viens no mūsu sabiedrotajiem ir Mārtiņš Saulespurēns (1995. gadā nodibinājis skaņas aparatūras uzņēmumu «Blue Microphones» – aut.), kurš uz ierakstu sesijām izlīdz ar mikrofoniem, kuru viņa kolekcijā ir ne mazums.
Mārtiņš ir arī Džeka Mihaļicka fonda idejas autors, kurā esmu iesaistījies. Kas ir Mihaļickis? Viņš ir pirmais zināmais Latvijas džeza pianists, bet fonda mērķis ir veicināt atbalsta piesaistīšanu Latvijas džeza scēnai,» stāsta Mareks.
Aizklauvēšanās ceļš
«Profesionālam džeza izpildītājam ikdiena pārsvarā paiet, spēlējot dažādos projektos kā sesijas mūziķim. Tāpēc arī viens no Jersika Records uzstādījumiem ir palīdzēt džezmeņiem izrauties no ikdienas un dot iespēju iedzīvināt savu oriģinālo mūziku. Mans uzdevums ir viņu veikumu attiecīgi iepakot un mēģināt aizklauvēties līdz kādām dzirdīgām ausīm. Ar plati Variations tas ir izdevies. Amerikāņu mūzikas žurnāls Downbeat, kurš aplūko galvenokārt džezu un blūzu, ir uzrakstījis recenziju par Variations, piešķirot tai četras zvaigznes.
No tevis pa labi plauktā stāv lentes no visām sesijām, ko esam ierakstījuši. Katrs skaņdarbs ierakstīts vairākos piegājienos. Kad ierakstu sesija noslēgusies, kopā ar mūziķiem atlasām tos gabalus, kurus iekļaut platē. Te sākas Balvja atbildība, jo viņš ir tape engineer, kurš no lentēm izgriež īstos gabalus un salīmē lentē tādā secībā, kādā tie skanēs platē.
Tālāk lente, iepakota folijā, lai magnētiskais lauks to neietekmētu, ar kurjeru ceļo uz fabriku MY45 Vācijā, kur partneri nodrošina arī analogo ierakstu apstrādi. Lai izgatavotu plati, ierakstu iegriež lakerā, kurš kalpo kā sagatave šablonam – A un B pusei. No viena šablona var pavairot 1000 plates. Tad process sākas no gala – jāveido jauns lakers un jātaisa jauns šablons,» skaidro Ameriks.
Mana personīgā plašu kolekcija nav sevišķi liela. Šobrīd tajā ir aptuveni 200 ierakstu, taču tikai retais ir tāds, ko šad tad gribas vienkārši izvilkt no plaukta, pagrozīt rokās, papētīt ieliktņus, uz kuriem reizēm sarakstīti dziesmu vārdi, grupu biogrāfijas vai kas tamlīdzīgs (piemēram, Instrumentu platei Atkala bonusā nāk vairāki Džemmas Skulmes gleznojumi).
Jā, arī tā ir daļa no vinila plašu fetiša. Mareks Ameriks teic, ka viņam patīk ne vien klausīties, bet arī skatīties uz ierakstu. Tas nozīmē, ka, platei skanot, viņš mēdz noņemt atskaņotāja vāku, lai redzētu, kā plate griežas. Šobrīd Jersika Records katalogā ir septiņi ieraksti, un katrs no tiem ir pārdomāts, ar pievienoto vērtību. Piemēram, Endless Roar ieraksta komplektā ietilpst sietspiedes tehnikā pavairoti albuma vāka attēli, kas ir kā mākslas darbi.
Turklāt mākslinieks tos ir sanumurējis ar roku, piemēram, 245/350, kas nozīmē, ka šis ir 245. attēls no 350 kopā izgatavotajiem. Bet uz plates vāka sāniem var lasīt JRA005–001–300, kas atšifrējas kā Jersika Records Analogue sērijas piektais izdevums, pirmā tirāža, trīssimt eksemplāru. Tas ir tieši tas, ko vairums vinila fanu sagaida no maziem, neatkarīgiem izdevējiem.
