• Šobrīd

    weather img

    Rīga +6°C Skaidrs, D/DR vējš, 2.57 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    10 skaitļi vīna pasaulē

    Dzīvesstils
    Aigars Nords
    9. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Unsplash
    Īsi un konkrēti par un ap dažiem vīnu pasaules skaitļiem. Brīdinu: atlasīti bez īpaša koncepta un «randomā».

    1855 – ja dzirdat kādu pieminam «astoņsimt-piecdesmit-piektā-gada» klasifikāciju, nemulstiet. Obligātais minimums, kas jums par šo jāzina, ir, ka leģendāro klasifikāciju jeb Bordo kreisā krasta augstākās raudzes vīnu piecu līmeņu «reitingu» pēc Napoleona III lūguma izveido 1855. gadā, lai Parīzes «ekspo» laikā pārskatāmi prezentētu labākos reģiona vīnus.

    Kopš tā laika «reitings» ieguvis gluži reliģiozu statusu pasaules vīna baudītāju, vīna tirgotāju un Francijas vēstures lapaspusēs.

    Lai gan klasifikācija veidota, balstoties uz tajā iekļauto vīnu 1855. gada cenām, tā palikusi nemainīga līdz pat mūsdienām (izņemot to vienīgo reizi 1973. gadā, kad, pateicoties barona Rotšilda pūliņiem, «Mouton Rothschild» klasifikācijas hierarhijā pakāpjas no «Deuxieme Cru Classe» uz «Premier Cru Classe», tātad no ļoti prestižā otrā līmeņa uz pirmo līmeni). Pašreizējais 1855. gada klasifikācijas pirmais piecnieks: «Château Lafite Rothschild», «Château Latour», «Château Margaux», «Château Haut–Brion», «Château Mouton Rothschild».

    6 – atmosfēru skaits jeb spiediens vidējā šampanieša pudelē. Jūsu BMW vai «toijotas» riepās tas parasti ir starp divām un trim atmosfērām (atkarībā no tā, kad pēdējo reizi bijāt servisā). Tieši tāpēc, kad nākamajos svētkos kāds gudrinieks/-ce pret jums pavērsīs šampanieša pudeli, pieklājīgi atgādiniet, ka sešu atmosfēru pavadībā nemākulīgi izšauts korķis mēdz būt neparedzams un var radīt zināmu skādi apkārtējo veselībai.

    55 000 – tieši tik daudz augstākās raudzes vīna pudeļu 25 miljonu eiro vērtībā savāktas Eiropas un, iespējams, pasaules plašākajā un izmeklētākajā vīna pagrabā «Palais Coburg» Vīnē Austrijā. Pat ja negrasāties iztērēt kaudzi naudas vienā no diviem lepnās pils viesnīcas restorāniem, aizstaigājiet, pasūtiet glāzi (vai pudeli) dzirkstošā un «ienirstiet» iespaidīgās vīnu kartes dzīlēs, it īpaši Bordo un Burgundijas ražas gadu, vīna piļu, dārzu un cenu labirintos. Ja sanāk, centieties atstāt labu iespaidu. Kas zina, varbūt izpelnīsieties vizīti Francijas, Jaunās pasaules, Austrijas vai paša īpašnieka privātajā pagrabā turpat pāris stāvus zem zemes.

    1,2 – Londonas «talk of the town» jeb pēdējā laika kulta vīnu bode «Hedonism Wines» īpašnieks un bijušais Krievijas mobilo telefonu karalis Čičvarkina kungs kopš tā laika turpat veikala pagrabstāvā sagatavojis vēl vienu pārsteigumu – pilnu «Penfolds Grange», slavenākā Austrālijas vīna, ražas gadu komplektu no 1951. līdz 2007. gadam ar visu «Penfolds vīndaru», leģendāro Maksu Šūbertu ieskaitot, autogrāfiem, par nieka 1,2 miljoniem britu mārciņu. Ja ir lieka nauda, pasteidzieties.

    1976 – tiek uzskatīts, ka leģendārā 1976. gada «Parīzes degustācija» – tā pati, kurā nevienam nezināmi Kalifornijas vīni pirmoreiz «izgriež pogas» smalkiem «brālēniem» no Bordo un Burgundijas, esot mainījusi vīnu pasauli. Lai nu tā būtu. Degustācijas idejas autors Stīvens Spurjē, vīna aprindās tagad labi zināms kritiķis un stāstnieks, bet toreiz vēl nevienam nezināmas vīnu bodes un skoliņas īpašnieks Parīzē, vēlāk vairākkārt «attaisnojies», ka degustāciju veidojis tikai ar mērķi radīt kaut kādu publicitāti savai bodītei un bijis pirmais, kas iedomājies «aklajā» degustācijā pretstatīt Francijas «Cabernet Sauvignon» un «Chardonnay» etalonus līdzīgiem Kalifornijas vīniem.

    Kalifornijas uzvara toreiz kļūst par gandrīz starptautisku skandālu ar galvenajiem virsrakstiem Francijas un ASV lielākajos medijos, dusmām, baumām, naidu un, kā noprotat, histērisku konservatīvāko Francijas ražotāju reakciju.

    Iedomājieties, tālajā septiņdesmit sestajā kāds uzdrošinājies apšaubīt Francijas autoritāti?

    Toties pasaule pirmoreiz uzzina par Kalifornijas vīniem uzvarētājiem – «Stag’s Leap Wine Cellars» un «Chateau Montelena», nodrošinot komerciālus panākumus vēl desmitiem gadu uz priekšu, bet konservatīvākajiem vīna cienītājiem liekot apjaust, ka vīnu pasaules asij nav jāgriežas tikai ap Bordo un Burgundiju.

    Līdzīgas degustācijas kopš astoņdesmitajiem atkārtotas vairākkārt, bet tikai «Parīzes degustācija» izpelnījusies tik lielu uzmanību. Ja interesē sīkāk – palasieties Dž. Tābera, oficiālā degustācijas sekretāra, memuārus «Judgement of Paris» (nopērkama «amazonē») vai noskatieties Holivudas «Bottle Shock» ar Alanu Rikmanu galvenajā lomā. Ja pietiek laika un fanātisma, uzmeklējiet savām kolekcijām vai nobaudiet uzvarētāju – 1973. gada «Stag’s Leap Wine Cellars». Vēl 2010. gadā, Londonā to degustējot kopā ar dibinātāju Vorenu Viņarski, vīns bijā «lieliskā formā». Cik zinu, viena šāda (pilna) pudele ar Viņarski autogrāfu ir Latvijā.

    1 – atšķirībā no virknes Burgundijas cēlāko «grand cru» vīna dārzu, kuri lielākajā daļā gadījumu sadalīti starp vairākiem īpašniekiem (staigājot pa vīna dārziem, to varat labi nojaust pēc vīnogulāju kopšanas metodēm), 1,6 ha lielajam «La Romanee Conti» un 5 ha lielajam «La Tâche» ir tikai viens īpašnieks – «Domaine Romanee Conti» ar Obēru de Vilēnu priekšgalā. Viena īpašnieka vīna dārzu vīnus sauc par «monopoliem». Kad ar vienu no šiem «monopoliem» – 2000. gada La Tâche – mani dāsni pacienā «Palais Coburg» pagrabos Austrijā, sāku apšaubīt savu ekonomikas studiju laikā apgūto patiesību, ka monopoli nekas labs neesot. Nepavisam ne.

    65 – tieši tik grādu esot pasaules stāvākajam vīna dārzam «Bremmer Calmont», un tas atrodas, kur gan citur, Mozelē.

    Mozeles vīndariem un ražas vācējiem piemīt drosme, spīts un apņēmība, novācot vīnogas šādos apstākļos.

    Par Mozeles burvību ražas laikā ieteiktu pārliecināties pašiem, ieplānojot braucienu uz šo nenovērtēto reģionu kaut kad oktobra beigās vai novembra sākumā, kad dzeltējošās vīnogulāju lapas Mozeles rudeni padara par skaistāko zelta rudeni pasaulē. Atdzesējiet vīnu un «papiknikojiet» kaut kur Bernkasteles apkārtnē, ja vien, protams, varat atrast pietiekami lēzenu nogāzi.

    300 – «Master of Wine» jeb vīna maģistru, pasaules prestižākā vīnzinību titula, īpašnieku skaits pasaulē. Kā viņus atpazīt? Iniciāļus parasti rotā maģiskais saīsinājums «MW», bet, iesaistoties ar viņiem sarunā, jums parasti aizsvīst brilles.

    28–50 – visiem ģeogrāfijas cienītājiem ir vērts iegaumēt un pasaules kartē nopētīt visus tos pasaules reģionus, kas atrodas starp 28˚ un 50˚ paralēli. Pastāv uzskats, ka komerciāli ar vīnkopību iespējams nodarboties noteiktos klimatiskos apstākļos, kas meklējami tieši starp 28˚ un 50˚ paralēli ziemeļu un dienvidu puslodē. Un vēl. Nākamreiz, kad būsiet Londonā, aizstaigājiet līdz vienam no «28–50» vīna restorāniņiem.

    «28–50» trumpis ir vienkāršs un nesamocīts ēdiens kombinācijā ar izcilu vīna karti.

    Tajā atradīsiet virkni no kolekcionāriem savāktu retu un labi nobriedušu vīnu Londonai neraksturīgi draudzīgās cenās.

    100 ­– ja vien ticat, ka eksistē tāda lieta kā perfekts vīns, tad Roberta Pārkera, kādreiz tik ietekmīgā vīnu kritiķa, skalā šim vīnam pienākas 100 punkti. 2009. gadā šāds vērtējums tiek rekordskaitam – veseliem 18 – bordo sarkanvīniem. Ja tā turpināsies, vīnu pasaule kļūs ellīgi garlaicīga, jo kuram gan, par vīniem runājot, interesē perfekcija?

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+