Apkopojot satelītu sensoru datus un sakombinējot tos animācijā, zinātnieki pamanīja, ka planēta Zeme gada laikā pulsē gluži kā pukstoša sirds. Infrasarkanās gaismas mērītāja un spektroradiometra radītie attēli liecina, ka Zemi apņem cilvēka acij neredzams, viegli mirdzošs, augu radīts apvalks jeb hlorofila fluorescence, kuru izstaro augi fotosintēzes laikā. Zinātnieki ar abu ierīču palīdzību centās noskaidrot, cik daudz CO2 diennakts laikā absorbē kultūraugi un meži, taču atklāja, ka augi burtiski liek planētai elpot.
Planētas sirdspuksti atbilst sezonālam intervālam – ieelpa pakāpeniski pieaug pavasara un vasaras laikā, bet pēkšņi izelpo rudenī, bet ziema ir kā mirklis pirms nākamās elpas vilciena. Zemes elpošana ir vairāk pamanāma ziemeļu puslodē, kur ir vairāk sauszemes.
NASA zinātnieki skaidro, ka augu fluorescence rodas, kad augi absorbē saules gaismu un nelielu daļu no tās izdala.