Meiteņu brauciens kosmosā, astoņas stundas visumā… Kādi rekordi uzstādīti ārpus Zemes?

Visilgāk uz Mēness pavadītais laiks

1972. gada decembrī Harisons Šmits un Jūdžīns Sernans NASA Apollo 17 misijas laikā 75 stundas jeb vairāk nekā trīs diennaktis pavadīja uz Mēness. Pētot pavadoni, viņi veica arī trīs pastaigas pa tā virsmu, to kopējais ilgums bija vairāk nekā 22 stundas.

Iespējams, astronauti vilcinājās doties prom tādēļ, ka nojauta – cilvēki šeit kādu laiku neatgriezīsies. Apollo 17 bija pēdējā misija, kuras laikā cilvēki aizceļoja līdz Mēnesim vai devās tālāk par Zemes orbītu.

Starp citu, pirmā pastaiga pa Mēness virsmu notika 1969. gada 20. jūlijā, kad Nīls Ārmstrongs izkāpa no lunārā moduļa Eagle. Neilgi pēc tam viņam sekoja Bazs Oldrins. Šī pastaiga ilga divas stundas un 31 minūti – aptuveni tikpat, cik aizņem vienas standarta garuma Holivudas filmas noskatīšanās.

Ātrākais cilvēka kosmosa lidojums

1969. gada 26. maijā, kad NASA Apollo 10 Mēness misija traucās atpakaļ uz planētu, tā attiecībā pret Zemi sasniedza ātrumu 39 897 km/h. Tas ir lielākais ātrums, ar kādu jebkad ir pārvietojies cilvēks.

Apollo 10 misija bija kā ģenerālmēģinājums NASA pirmajam lidojumam uz Mēnesi divus mēnešus vēlāk,1969. gada 20. jūnijā.

Apollo 10 astronauti Sernans, Džons Jangs un Toms Stefords apriņķoja Mēnesi divos lidaparātos – galvenajā modulī Charlie Brown un mēness modulī Snoopy. Vēlāk Stefords un Sernans, pirms atgriezties lidaparātā Charlie Brown, ar Snoopy nolaidās tuvāk Mēness virsmai, aptuveni 15 243 metru attālumā.

Visvairāk viena kosmonauta lidojumu kosmosā

Šo rekordu dala divi NASA astronauti. NASA kosmosa kuģos Franklins Čangs-Diezs un Džerijs Ross kosmosā bijuši septiņas reizes. Čangs-Diezs savus ceļojumus veica no 1986. līdz 2002. gadam, bet Ross – no 1985. līdz 2002. gadam.

Pirmā pastaiga jeb iziešana atklātā kosmosā

Pirmoreiz atklātajā kosmosā izgāja Aleksejs Ļeonovs, kurš 12 minūšu pastaigu kosmosā veica 1965. gada 18. martā misijas Voshod-2 laikā. Vēlāk kosmonauts atklāja, ka bijušas grūtības nokļūt atpakaļ lidaparātā (uzpūties skafandrs) un viņš gandrīz dabūja karstuma dūrienu, bet, par laimi, vesels nokļuvis atpakaļ. Un tas nav pārspīlēti, jo, kosmosa kuģim atgriežoties uz Zemes, sabojājās automātiskā orientācijas sistēma, un Voshod-2 nolaižamais aparāts nosēdās tālu no paredzētās vietas — 180 km uz ziemeļiem no Permas. Divas naktis kosmonauti pavadīja piesnigušā taigā, salā, kamēr glābēji ar slēpēm ieradās un iztīrīja vietu helikoptera laukumam.

1965. gadā 3. jūnijā pastaigu atklātajā kosmosā veica pirmais amerikānis – Eds Vaits. Pirmā sieviete, kas izgāja atklātajā kosmosā ārpus Salut 7 kosmosa stacijas, bija Svetlana Savicka, kura to paveica 20 gadus vēlāk – 1984. gada 25. jūlijā. 1984. gada 11. oktobrī no Challenger izkāpa pirmā amerikāņu sieviete Ketrīna Salivana.

Pirmā pastaiga kosmosā bez savienojuma ar kosmosa kuģi (tādas var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem) notika 1984. gada 7. februārī, kad Brūss Makandless izmantoja cilvēka vadāmu ierīci Manned Maneuvering Unit, lai atvirzītos no kosmoplāna Challenger misijas STS-41-B laikā.

Visvairāk kosmosa pastaigu

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados piecu misiju laikā krievu kosmonauts Anatolijs Solovjovs atklātajā kosmosā ir izgājis 16 reižu. Šo gājienu laikā Solovjovs ārpus kosmosa kuģa pavadīja vairāk nekā 82 stundas, kas savukārt ir vēl viens kosmosa rekords.

ASV astronautam Maiklam Lopesam-Alegrijam pieder amerikāņu rekords – 10 pastaigas kosmosā. Kopējais ārpus kosmosa kuģa pavadītais laiks ir 67 stundas un 40 minūtes. Uz pēdām min sieviešu rekordiste – amerikāņu astronaute Pegija Vitsone, kura vairāku misiju laikā atklātajā kosmosa izgāja 10 reizes, kopā tur pavadot 60 stundas un 21 minūti.

Ilgākā kosmosa pastaiga

2001. gada 11. martā NASA astronauti Džims Voss un Sjūzena Helmsa ārpus kosmosa kuģa Discovery un starptautiskās kosmosa stacijas misijas STS-102 laikā pavadīja 8 stundas un 56 minūtes. Viņi veica kosmosa kuģa apkopi un sagatavoja orbitālo staciju jauna moduļa pievienošanai. 

Lielākais cilvēku skaits kosmosā

Daļa cilvēku šo skaitli uztver kā nelaimīgu, bet rekords par vislielāko cilvēku saietu kosmosā ir 13. Tas sasniegts 2009. gadā NASA misijas STS-127 laikā. 2009. gada jūlijā Endeavour pievienojās starptautiskajai kosmosa stacijai. Kuģī bija septiņi cilvēki, kuri devās ciemos uz kosmosa laboratorijas klāju, pievienojoties tur esošajai sešu cilvēku komandai. Šis 13 cilvēku saiets ir lielākais cilvēku skaits, kas vienlaikus bijis kosmosā.

Vēlākajās misijās šis cilvēku skaits ir atkārtojies, bet vēl ne reizes nav pārsniegts.

Iestrēguši kosmosa stacijā 

Šogad uz Zemes atgriezās NASA astronauti Sunita Viljamsa un Berijs Bučs Vilmors, kuri negaidīti bija spiesti uzkavēties Starptautiskajā Kosmosa stacijā deviņus mēnešus. Viņiem bija paredzēts tur uzkavēties tikai astoņas dienas.  

Visvairāk sieviešu vienlaikus

Iepriekš šo rekordu, vienlaicīgi atrodoties kosmosā, sasniegušas četras sievietes.2010. gada aprīlī NASA astronaute Treisija Koldvela Daisone aizceļoja uz starptautisko kosmosa staciju krievu kosmosa kuģī Sojuz. Drīz vien viņai pievienojās NASA astronautes Stefānija Vilsone un Doroteja Metkalfa-Lindenbergera un japāniete Naoko Jamadzaki, kura piedalījās kosmosa kuģa Discovery misijā STS-131. 

Taču šogad, 14. aprīlī šo rekordu laboja sešas dāmas, kuras devās pirmajā kosmosa braucienā, kurā atradās tikai un vienīgi sievietes. Starp viņām bija popzvaigzne Keitija Perija, Džefa Bezosa līgava Lorena Sančesa, žurnāliste Geila Kinga, NASA zinātniece Aiša Bova, bioastronautikas pētniece Amanda Ngujena, filmu producente Kerianna Flina.

Visdārgākais kosmosa kuģis

1998. gadā dalībvalstis sāka būvēt starptautisko kosmosa staciju, kas ir aptuveni tikpat liela, cik amerikāņu futbola laukums, un kurā ir tik pat daudz vietas, cik piecu istabu mājā. Tā tika pabeigta 2012. gadā, bet ieguldīto līdzekļu daudzums vēl var pieaugt.

2011. gadā šīs stacijas izmaksas sasniedza aptuveni 100 miljardu dolāru. Tas kosmosa staciju padara par visdārgāko jebkad uzbūvēto struktūru. Šī summa turpinās augt jaunu paplašinājumu un apkalpošanas izmaksu dēļ.

Lielākais kosmosa kuģis

Atkal uzvarētāja ir starptautiskā kosmosa stacija. Orbitālā stacija ir piecu kosmosa aģentūru, kas pārstāv vairāk nekā 15 valstis, kopražojums. No vienas stacijas malas līdz otrai tās garums ir 109 metri. Galvenajai tās daļai ir pievienoti milzīgi saules bateriju spārni, kuru vērsums ir 73 metri.

Kosmonauti dzīvo vairākās savienotās stacijas telpās, kuras ir piestiprinātas galvenajai stacijas daļai. Šo dzīvojamo modeļu izmērs ir pielīdzināms Boeing 747 lidmašīnas salonam. Pašlaik kosmosa stacijā atrodas seši kosmonauti, bet cilvēku skaits var palielināties līdz 9–13 cilvēkiem, atkarībā no tā, vai kosmosa stacijai pievienojas krievu Sojuz vai NASA kosmosa kuģis.

Kosmosa stacija ir tik liela, ka to iespējams saskatīt no Zemes, ja ir skaidras debesis un zina, kur skatīties. Stacija šķiet kā spožs, ātri ceļojošs punkts, kas, atkarībā no atrašanās vietas, var aizēnot debesu visspožāko zvaigzni Sīriusu vai Veneru.