Kino kā glezna: smeldzīga filma par pieaugušu sieviešu draudzību un izvēlēm

Varu godīgi atzīties, ka spāņu režisors Pedro Almodovars ir viens no maniem mīļākajiem, ja ne pats mīļākais režisors, un arī viņa filma Blakusistaba (nu jau divdesmit trešā) ir vienkārši izcili izstāstīts stāsts. Pēc daudzu gadu pārtraukuma atkal satiekas divas jaunības dienu draudzenes – Marta, kuru atveido izcilā britu aktrise Tilda Svintone, un Ingrīda – viņas lomā lieliskā amerikāņu aktrise Džuliana Mūra. Martai ir vēzis, ārstēšana nesniedz cerēto rezultātu, tāpēc viņa sen nesatiktajai draudzenei ir gatava gan atklāt savu dvēseli, gan izteikt kādu īpašu lūgumu… Stāsts ir ne tikai par divu sieviešu attiecībām, bet arī par mūsu izvēlēm. Jā, arī dzīves beigās. Skatoties filmu, ik pa laikam man bija jādomā – un ko es darītu, ja būtu vienā vai otrā situācijā. Vai man būtu drosme? Vai man pietiktu spēka? Smeldzīga, pat skaudra, bet ne žēlabaina filma ar smalku atrisinājumu. Ak, jā, un, protams, krāsas – Almadovars atkal radījis kino kā gleznu, kurā krāsas stāsta pašas savu stāstu.