Žurnālā Life publicētas 1945. gada fotogrāfijas un dokumenti, kas atklāj vācu armijas nodomu radīt «kosmisko lielgabalu», kas uzlādējas no Saules enerģijas. Kā izrādās, Hitlers plānojis izmantot milzīgu – 1,6 km izmēru spoguli kā palielināmo stiklu. Tas būtu unikāls ierocis, gigantiska orbitālā lēca, ar kuru Saules starus fokusētu konkrētā zemeslodes punktā, izdedzinot tajā pilnīgi visu. Tādā veidā Trešais reihs varētu gan izdedzināt veselas pretinieku pilsētas, gan uzvārīt ūdeni jebkurā ūdenstilpē. Šī ideja piederot pazīstamajam vācu zinātniekam Hermanim Obertam, kurš savu potenciālo izgudrojumu jau tolaik nosaucis par absolūto ieroci.

Projekta izmaksas tajos laikos aprēķinātas trīs miljoni vācu marku, bet tā pilnīgai realizācijai vajadzēja vismaz 15 gadu. Otrā pasaules kara beigās sabiedroto iegūtie nacistu militārie plāni un projekta iestrādes liecina, ka spoguļa izvietošana bijusi iecerēta ģeostacionārā orbītā – 22 236 km augstumā virs planētas virsmas. Turklāt bijis plānots spoguli orbītā nogādāt jau saliktā veidā, savukārt tā vadību veiktu pilotējamas kosmosa stacijas apkalpe.
Idejas pirmsākumā milzu spogulis gan bijis paredzēts cilvēku nodrošināšanai ar Saules gaismu jebkurā planētas vietā un jebkurā laikā…
Oberts tiek uzskatīts par vienu no raķešu būves un kosmonautikas pamatlicējiem. 1929. gadā viņš radījis pirmo šķidrās raķešu degvielas paraugu Kagelduse. Viens no Oberta skolniekiem Verners fon Brauns vēlāk bija vadītājs militāro raķešu izstrādes projektā, kura oficiālais nosaukums A4.