Šosezon augšāmcelta tā izrāde, ar kuru sākās JRT izpārdoto zāļu fenomens – britu dramaturga Toma Stoparda intelektuālais detektīvs Arkādija. Kas tā bija par maģiju, kāpēc uz teātri toreiz pēkšņi sāka traukties arī cilvēki, kam tas līdz tam bija vienaldzīgs? 1998. gada izrādi neesmu redzējusi, un par tagadējās garumu noelsos vien – gandrīz piecas stundas! Arī pirmais cēliens sākumā šķita nesteidzīgs un gauss. Un tad pēkšņi – ierāva! Itin kā salikās lielā pasaules aina, kur sava vieta katram klucītim, tikai dažu vēl pietrūkst. Matemātika pēkšņi kļūst par nevainojamu mākslu, literatūras vēsture plīst vai pušu kaislībās, viss iegūst jēgu. Režisora Alvja Hermaņa iestudētais stāsts norisinās turīgu aristokrātu lauku īpašumā, tikai ar laika nobīdi, bet pēdas tiek meklētas vairākos virzienos – vai senajos notikumos piedalījās pats lords Bairons? Kas bija noslēpumainais vientuļnieks, kurš pierakstīja miljoniem lapiņu? Kur pazuda dzejnieks? Vēl viens tilts starp laikiem ir aktieri – Guna Zariņa, kas agrākajā izrādē spēlēja pusaudzi, matemātikas ģēniju, tagad spēlē viņas māti. Starp citu, vērts izlasīt izrādes programmiņu!
Alvja Hermaņa «Arkādija». Izrāde detektīvžanra cienītājiem
Teātris
27. novembris
Komentēt
Iesaka žurnāliste Aiva Kanepone.