Zobs pret zobu skripu skrapu

Padomi
Elīna Zalāne
14. jūnijs, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Tu droši vien nejūties pārāk laimīga, kad blakusgulētājs paziņo, ka tu naktī griez zobus. Konsultē Dr. med. IVETA PLEŠA-RUTULE, zobārste Medicīnas sabiedrībā ARS un Ivetas Ābolas un Daces Rakickas zobārstniecības praksē.

No lasītājas vēstules: "Pirms pāris gadiem naktīs sāku pamatīgi griezt zobus. Tas sakrita ar diezgan trauksmainu periodu manā dzīvē – pēc smagas slimošanas nomira vecāmāte. Kamēr viņu vēl kopām, paralēli darbam un regulārai braukšanai uz slimnīcu mēģināju rakstīt arī maģistra darbu. Jutos pilnīgi izpumpējusies un emocionāli sagrauta. Neilgi pēc vecāsmātes bērēm no rītiem parādījās sāpes žoklī, arī zobi kļuva jutīgi – sāka reaģēt uz aukstu un saldu.

Nezinu, vai fiziski patiešām tā bija, bet reizēm šķita, ka zobus ar mēli varu pat pabīdīt uz priekšu un atpakaļ.

Sākumā to norakstīju uz zobu platīti – neilgi pirms tam ortodonts no apakšējās zobu rindas man bija noņēmis platīti, kas jānēsā pēc breketēm. Domāju, ka pēc platītes noņemšanas zobi tikuši brīvsolī un atkal bīdās pa savam. Sajūtas bija ļoti līdzīgas tām, kādas piedzīvoju pirmajās nedēļās pēc brekešu uzlikšanas, kad skavas sāka kustināt šķībos zobus. Reizēm naktīs sapņoju, ka man izbirst zobi. Pēc tam gan sāku baidīties, ka no rīta tiešām pamodīšos ar kādu nolauztu zobu. Bet īsto iemeslu sapratu tikai tad, kad draugs naktīs sāka mani modināt augšā, jo pats regulāri trūkās no miega manas skaļās zobu klabināšanas un strīķēšanas dēļ.

Kad izstāstīju par šo problēmu savai zobārstei, viņa ieteica nopirkt kapes, kas maksā apmēram 100 eiro. Tā kā tajā laikā bija daudz citu tēriņu, kapju pirkšanu atliku. Bet pēc tam intensīvā zobu griešana pārgāja pati no sevis – uzrakstīju maģistra darbu un pārstāju naktīs strīķēt zobus. Taču, ja darbā gadās saspringtāks periods, zobus griešana ik pa laikam atkal atgriežas. Tā kā tagad tas notiek samērā reti, nevaru saprast, cik šī problēma ir nopietna un kā man īsti vajadzētu rīkoties? Līga

Bruksisms, patoloģiska zobu saspiešana, griešana vai klabināšana, ir stresa izpausme – centrālās nervu sistēmas kairinājuma rezultāts. Parasti zobu griešana notiek naktī, miegā, bet var būt arī nomoda laikā. Cilvēks zobus neapzināti griež brīžos, kad ļoti koncentrējas, ir uztraucies vai sasprindzis.

Tāpat novērots, ka zobus miegā mēdz griezt tie, kuriem ir ļoti stingrs­ sakodiens. Parasti zobi saskaras aptuveni 3–4 vietās, bet daži saspiež visu zobu virsmu. Piemēram, svarcēlāji un citi sportisti, jo, trenējoties un sacenšoties, viņi mēdz stipri sakost zobus, tādējādi sasprindzinot muskuļus, un pamazām tas kļūst par ieradumu. Tāpēc viņiem nav ieteicams košļāt košļājamo gumiju, jo pētījumi liecina, ka šādi tiek trenēti muskuļi un cilvēks pēc tam griež zobus ar vēl lielāku spēku. Strādājot par zobārsti, redzu, ka šī problēma piemīt vidēji katram trešajam pacientam.

Spēku, ar kādu cilvēks spiež zobus, var pielīdzināt 70–100 kilogramus smagai presei.

Bieži vien cilvēki jūtas pārsteigti, kad saku, ka viņi griež zobus. Sākumā pacienti to pat noliedz. Bet tad spogulī parādu vietiņas, kur zobi nodiluši… Perfekts piemērs ir trešie jeb acu zobi – izteiktie ilknīši. Īpaši pusaudžiem šie zobi ir gari, spici, ar ļoti izteiktiem pauguriem. Pacientiem, kuri griež zobus, šie spicumiņi ir nodiluši. Reizēm nodilums abās pusēs ir vienmērīgs, citreiz – vienā pusē nodilis vairāk nekā otrā. Redzamas arī plaisas. Tāpat par zobu griešanu var liecināt saspringums un stīvums žoklī no rītiem pēc pamošanās.

Spēks, ar kādu cilvēks spiež zobus, var būt ļoti dažāds. Atkarībā no miesas būves,  vidēji tas pielīdzināms 70–100 kilogramus smagai presei. Ja tiek darbināts tik milzīgs spēks, zobi, protams, dilst. Sākumā dilst emalja, ko veido viscietākie audi organismā, bet zem tās atrodas zoba iekšējais slānis – dentīns. Kad atsedzas tas, dilšana sāk noritēt ļoti strauji, jo dentīns ir mīksts. Un tad parādās zobu jutīgums. Cilvēks vairs nevar iedzert ne skābu, ne aukstu.

Reizēm no zobu griešanas izkrīt arī plombas un nolūst kronīši, jo pa nakti ir pamatīgi "strādāts".

Bruksisms ietekmē arī zobu izskatu. Nodilstot tie kļūst īsāki un plaisā. Ja tiek lietoti krāsojoši ēdieni un dzērieni, ar laiku plaisas iekrāsojas. Tāpat samazinās sejas apakšējās trešdaļas augstums, un seja noveco – tā sakrītas, sāk parādīties krunkas.

Kā apturēt dilšanu?

  • No bojājumiem zobus var pasargāt ar speciālām kapēm, kas nakts laikā atslogo sakodienu. Kapes izgatavo laboratorijā no caurspīdīgas plastmasas. Visbiežāk kapi gatavo apakšžoklim, jo parasti to ir ērtāk lietot. Īpaša kopšana nav nepieciešama – pēc izņemšanas no mutes kape tikai jānoskalo ar ūdeni.

    Taču, ja zobu griešana notiek pa dienu, kapes nelīdzēs. Tādā gadījumā tev jācenšas sevi kontrolēt – zobu atslogošanai ļoti labi palīdz, ja pie aukslējām pieliek mēles galiņu.
  • Bruksisma cēlonis ir stress, tāpēc to mazina viss, kas palīdz relaksēties – nomierinošas tējas, pastaigas svaigā gaisā, pirts, sportošana. Ja esi sēdoša darba darītāja, kurai ir saspringta kakla muskulatūra, muguras un attiecīgi arī košanas muskuļi, būtu vēlams apmeklēt masāžas.

    Tāpat var aiziet pie fizioterapeita, kas iemācīs vingrinājumus kakla un plecu zonas sasprindzinājuma noņemšanai. Citiem varbūt vajadzīga arī psihologa vai, smagākos gadījumos, neirologa, osteopāta un kineziologa palīdzība. Bruksisms ir stresa sekas, tāpēc ar zobārsta apmeklējumu vien nepietiks.

Par KAPĒM

Atkarībā no zobārstniecības klīnikas un materiāla, kapes vidēji izmaksā no 50 līdz 100 eiro. Pieejamas divu veidu kapes – no mīkstas un cietas plastmasas. Cietā kape ir efektīvāka, ilglaicīgāka, dārgāka. Savukārt mīkstā ir ērtāka, taču zobus aizsargā īslaicīgāk, jo nodilst ātrāk. Attiecīgi tā ir lētāka.

Īpašie jautājumi

  1. Vai zobu griešana liecina par cērmēm vēderā?


Atbild gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors Dr. med. ANATOLIJS DANILĀNS:
– Zobus griež gan tie, kam ir cērmes, gan tie, kam to nav. Tā ir nervu sistēmas disfunkcijas izpausme, kam nav tieša sakara ar gremošanu. Protams, ja cilvēkam ir nervu sistēmas traucējumi, var pieļaut, ka viņam ir arī gremošanas orgānu funkciju traucējumi. Proti, ja ir vieni, tad varētu būt arī otri! Tāpat – ja cilvēkam raustās ģīmis, tad viņam var raustīties arī roka.

Šis pārītis – cērmes un zobu griešana – ir izdomājums bez jebkāda pamata, mīts.

Protams, parazīti nav laba lieta un tie jālikvidē, bet tam nav nekāda sakara ar zobu griešanu. Ja cilvēkam uz deguna ir melna pumpa un cērmes, tas nenozīmē, ka pumpa radusies no cērmēm. Cērmes var būt gan ar pumpu uz deguna, gan bez, un tad jādzer pretcērmju zāles. Taču šīs zāles nav jālieto tad, ja cilvēks tikai griež zobus.

  1. Vai zobu griešana liecina par švakiem nerviem?

 

Atbild neiroloģe Rīgas 2. slimnīcā un veselības centrā Vivendi Dr. DAINA JĒGERE:
– Ar sūdzībām par zobu griešanu pacienti pie manis vēršas reti, jo bieži vien viņi nemaz nenojauš, ka viņiem ir šāda problēma. Tādos gadījumos drīzāk ir sūdzības par sāpēm sejā un žoklī. Taustot seju, jūtams, ka košanas muskulīši ir savilkti, un tikai pēc rūpīgas iztaujāšanas var atklāt, ka iemesls tam ir zobu griešana. Reizēm to pamana ģimenes locekļi, ar kuriem cilvēks guļ vienā istabā.

Ja cilvēks regulāri griež zobus, noteikti vajadzētu pārliecināties, vai blakus it kā nevainīgajai zobu griešanai nav kāda cita kaite.

Īpaši, ja cilvēks ir gados. Zobu griešana var būt saistīta ar traucējumiem nervu sistēmā, kas atbild gan par elpošanu, gan par sirdsdarbību, gan par vēdera darbību un svīšanu. Reizēm pacientiem, kas griež zobus, ir arī miega apnoja – miega traucējumi, kad miegā uz dažām sekundēm apstājas elpošana. Sakarā ar to, ka, cilvēkam neelpojot, asinīs pieaug ogļskābās gāzes saturs, apnoja var draudēt ar dažādām sirds un asinsvadu patoloģijām.

Jāmēģina atrast emocionālo fonu, kas izraisījis zobu griešanu, un jāstrādā ar to. Viens virziens ir psihoterapija. Tāpat ārsta kompetencē ir noskaidrot, vai nav nepieciešams lietot kādus medikamentus. Ja cilvēks zobus griež periodiski – piemēram, tikai tad, kad ir lielāka slodze –, kādēļ gan viņam nepalietot, piemēram, Nervostrong vai asinszāli? Ja situācija ir nopietnāka, iespējams, derētu nozīmēt arī kādu spēcīgāku nervus nomierinošu līdzekli.

 

 

 

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+