Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Tiem, kas nepanes augļu cukurus. Ogās ir fruktoze, glikoze un dažās arī sorbīts. Ja cilvēkam trūkst fermenta, kas šķeļ fruktozi, tievajās zarnās tā visa neuzsūcas, bet daļa fruktozes nokļūst resnajā zarnā, un tur tai virsū uzklūp baktērijas.
Gan rodas gāzes, gan piemetas ātras kājas.
Šiem cilvēkiem jāskatās, cik daudz ogu vienā reizē ēst, jo tādu, kam fruktoze nemaz neuzsūcas, arī nav. Labā ziņa – fruktozes uzsūkšanos veicina glikoze. Tā kā gan augļos, gan ogās ir abi šie cukuri, neliels daudzums no tiem uzsūksies. Piemēram, vienā reizē glāzi ogu vari baudīt droši.
- Ja ir alerģiskām reakcijām līdzīgas nepanesības. Tās nav saistītas ar reakciju pret imūnglobulīniem, bet gan bioloģiski aktīvu vielu kompleksiem. Šajā gadījumā situāciju nosaka vielu daudzums.
Jo aktīvo vielu vairāk, jo spēcīgāka var būt reakcija: nieze, pumpas, izsitumi, elpceļu kairinājums, reakcijas gremošanas traktā.
Turklāt ar šīm reakcijām ir tā: pērn varēji ēst zemenes teju puskilogramu dienā, šogad – tikko apēd vairāk par sauju, jau pumpas klāt! Organisms mainās, un reakcijas pret dažādiem kairinājumiem tam līdzi.
- Ja tev bijis vai ir akūts gastrīts, kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, nav ieteicams ogas ēst lielos daudzumos, īpaši – tukšā dūšā. Var sakairināt. Īpaši riskantas tādā ziņā ir zemenes, upenes, jāņogas, ķirši.
- Ja asinīs paaugstināts cukura līmenis, arī jāseko līdzi, lai ogu uzturā nav par daudz. Bet citādi – kārumus gribas visiem, tāpēc prātīgāk būtu apēst sauju zemeņu, nevis cepumus un kūkas. Lai arī cukuru ogās ir daudz, tas nav pliks cukurs, bet tāds, kas atrodas savā dabiskajā vidē, turklāt ietērpts apkārt esošo vielu apmetnī tā, ka uzsūcas veselīgākā veidā.
Tāpēc ogas nav aizliegtas pat cukura diabēta pacientiem, kas lieto insulīnu.
Viņiem tikai jārēķina, cik pa dienu graudaugu ēsts, cik citu ogļhidrātu uzņemts un jāzina arī katras ogas glikēmiskais indekss, jo tie atšķiras. Piemēram, zemenes – 32, skābie ķirši – 22.
- Maziem bērniem līdz triju gadu vecumam ieteicams dienā nedot vairāk kā 100–200 gramus zemeņu. Desmitgadīgais jau var ēst tikpat, cik pieaugušais.
- Ja piemīt izteikta tendence veidoties kalcija oksalātu nierakmeņiiem, nevajag ēst daudz zemeņu un aveņu, kurās ir vidēji augsts oksalātu saturs. Nepārspīlē arī ar ērkšķogām, kas satur glioksālskābi – tā organismā pārveidojas par skābeņskābi.
