Veselības ministre Ilze Viņķele: Pēc pandēmijas gulēšu divas nedēļas

Intervija
Zane Eniņa
Ievas Veselība
3. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Mārcis Gaujenietis
Veselības ministre Ilze Viņķele
Būt par veselības ministri pandēmijas laikā – tas ir kā kareivim iet pa mīnu lauku. ILZE VIŅĶELE to dara ar apbrīnojamu mieru un savaldību, jo, izrādās, stresa apstākļos spēj nestresot.

Sargāt sevi un citus. Lai sevi pasargātu no Covid-19, pati ievēroju tos ieteikumus, kurus diendienā sniedz epidemiologi un kurus pati daudzinu: izvairos no cilvēku pilnām vietām, iepērkoties ievēroju drošu attālumu no citiem pircējiem, uz veikaliem eju retāk un mērķtiecīgāk, izmantoju iespēju pārvietoties kājām vai ar velosipēdu, nevis sabiedriskajā transportā. Cik vien varu, izmantoju arī attālinātā darba iespējas. Un, protams, roku higiēna! No biežās mazgāšanas tās kļūst sausākas nekā līdz šim, bet – pasmērēju krēmu vai eļļu, un viss ir kārtībā.

Ar sapni par miegu. Pēdējā laikā neiznāk pietiekami izgulēties. Miega trūkums kļuvis par manu ikdienas sabiedroto.

Mierinu sevi ar domu, ka šī krīze reiz būs pāri.

Tad paņemšu atvaļinājumu un gulēšu divas nedēļas no vietas!

Spēks – no brokastīm un tējas. Piedomāju, ko ēdu, lai izturētu šo posmu. Īpašu uzmanību pievēršu brokastīm: ēdu pilngraudu biezputras, biezpienu ar augļu piedevām. Gatavoju un ņemu līdzi uz darbu pusdienu tiesu, jo ēšanas iespējas ārpus mājas pašlaik ir ievērojami sarukušas. Un dzeru daudz tējas! Patlaban īpaši esmu iecienījusi indiešu tulsi jeb svētā bazilika tēju. Man garšo arī melnā tēja ar pienu.

Stresā kā zivs ūdenī. Man ir veicies, jo spēju ļoti labi savākties augsta stresa apstākļos. Tur savs nopelns ir gan iedzimtībai, gan pieredzei politikā. Neapskaužu kolēģus, kuriem šī krīze jāsastop ar salīdzinoši nelielu pieredzi valsts pārvaldē un politikā. Viņiem stresa līmenis varētu būt krietni augstāks.

Man stresā iestājas liels miers un galvā nāk skaidras domas.

Esmu izturīga, tomēr pagaidām man nācies šīs savas īpašības pārbaudīt tik ilgi kā tagad: nu jau vairāk nekā mēnesi kopā ar kolēģiem intensīvi strādājam arī brīvdienās. Lai noturētu garīgo līdzsvaru, turos pie tiem ikdienas paradumiem, kas mani norūda: izmantoju divriteni, bet, ja braucu ar sabiedrisko transportu, izkāpju trīs pieturas pirms galamērķa un eju kājām. Dzīvoju Pārdaugavā, tāpēc bieži eju kājām pāri tiltam – tas palīdz. Un vēl – mums mājās tagad ir labradora kucēns. Tas mani velk laukā garākās pastaigās.

Ar rūpi par dēliem un papu. Mans vecākais dēls ir jūrnieks un pašlaik atrodas kaut kur pie Čīles krastiem. Sazināmies ar viņu – viņš stāsta par to, kā uz jūrniekiem attiecas karantīna ostās. Abi jaunākie dēli ir mājās un apzinīgi izturas pret visiem ierobežojošajiem pasākumiem. Bet mans acuraugs ir mans papus (ārsts, bijušais Saeimas deputāts un helsinkietis Juris Galerijs Vidiņš – red.). Viņš visnotaļ ir riska grupā, jo viņam ir 81 gads, turklāt vēl viņš ir ārsts nelielā slimnīciņā Viļānos, kur faktiski visi pacienti ir seniori ar daudzām smagām un hroniskām slimībām. Tā ir vieta, kādām, manuprāt, ir lielas attīstības iespējas visā Latvijā: gados vecāku hronisku slimību pacientu sociālā aprūpe kombinācijā ar veselības aprūpi.

Ar papu mēs sazvanāmies. Par viņu es patiešām uztraucos, bet mierinām viens otru pamīšus.

Soctīklu higiēna. Daudzi pašlaik pašizolācijā vai sociāli distancējoties dzīvo ciešākā saskarē ar tuviniekiem, tāpēc biežāk gadās attiecību uzliesmojumi. Pati mājās esmu maz, tāpēc man tā īsti nav problēma. Bet ar savaldību ir tā, kā ir. Man ir daudz pārdomu par daļu sabiedrības, ko paturu pie sevis un pēc tam kaut kur mežā izkliedzu. Lieta, ko gan respektēju striktāk nekā pirms Covid-19 krīzes, – ievēroju sociālo tīklu saziņas higiēnu. Zinu, ka daudzi raksta feisbukā, bet to es īsti nelietoju. Nelasu komentārus.

Krīzes laikā mans formāts ir tviteris, jo tur var izteikties īsi, ātri un kodolīgi. Man nepatīk garas runas.

Bet mana vakcīna tviterī tagad ir pogas mute (angļu val. – apklusināt) un pat block (angļu val. – bloķēt), ko agrāk neesmu izmantojusi. Apzinos amatpersonas lielo, krietni lielāko atbildību un nepieciešamību komunicēt ar sabiedrību, bet joprojām uzskatu, ka neesmu miskaste, kurā var pilnīgi nekontrolēti sagāzt visas savas dzīves nelaimes un kompleksus. Līdz ar to… Atvainojos tiem, kurus esmu bloķējusi un kuri par to jūtas aizskarti, bet tā ir mana krīzes pārvarēšanas metode. Pati savu sekojamo kontu listi esmu veidojusi ļoti rūpīgi, jo tviteris man ir ātras un drošas informācijas ieguves avots. Tik koncentrētā veidā augstas raudzes informāciju, manuprāt, kādā citā soctīklā diez vai var dabūt. Tiem, kam sekoju, vairāk saistīti ar manām profesionālajām interesēm: tie ir ārvalstu laikrakstu, domnīcu, institūtu, augstskolu konti.

Pilns materiāls un cita noderīga informācija žurnālā IEVAS VESELĪBA.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs