Vai tiešām breketēm nekad nav par vēlu?

Skaistums
Gundega Gauja
Gundega Gauja
28. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Smaids, kas atsedz taisnu zobu rindu, – kurš gan to nevēlas! Un, pat ja tev tāda nav dabas dota, arī tad ir risinājums – breketes. Vislabākais laiks breketēm, protams, ir pusaudžu gados, taču ko darīt, ja šis vecums jau sen aiz muguras? Izrādās, nekas nav nokavēts. Tiesa, koriģējot zobu rindu 30, 40 vai 50 gadu vecumā būs jārēķinās ar dažiem papildu nosacījumiem. Konsultē Dr. med. IVETA JANKOVSKA, sertificēta ortodonte Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā, docente Zobārstniecības fakultātes Ortodontijas katedrā.

Lai tiktu pie glītas zobu rindas, mūsdienās arvien vairāk cilvēku arī pieaugušo vecumā gatavi valkāt breketes. Kāds to steidz darīt tikai viena nedaudz iešķība zoba stūrīša dēļ, cits risina nopietnākas problēmas, kas kādu iemeslu dēļ nav novērstas iepriekš. «Ortodontisko ārstēšanu vislabāk veikt pusaudža gados, jo pusaudžiem žokļa kauli joprojām aug, bet pieaugušajiem vairs ne. Tomēr breketes var likt jebkurā vecumā,» apstiprina ortodonte Iveta Jankovska.

«Pozitīvu rezultātu var sasniegt visi. Pašas breketes kā aparatūra pusaudžiem un pieaugušajiem neatšķiras – tās ir tādas pašas un tāpat paredzētas, lai taisnotu zobus kaula ietvaros, nedaudz koriģējot arī sakodienu. Tomēr pieaugušajiem ārstējot izmanto nedaudz citas metodes, atšķiras arī procesa ilgums un cenas.» Ārste uzsver, ka zobiem noteikti jābūt salabotiem, nedrīkst būt smaganu problēmu, jābūt ļoti labām zobu higiēnas prasmēm, bet pats galvenais ir motivācija un disciplīna.

«Pieaugušo pacientu vidū visvairāk ir trīsdesmitgadnieku. Tie ir finansiāli pietiekami nodrošināti cilvēki, kas gatavi ieguldīt laiku un naudu savā veselībā un skaistumā. Otra liela pacientu grupa – cilvēki, kuriem doties pie ortodonta iesaka zobārsts vai protēzists. Piemēram, tad, ja agrīni zaudētu vai sen izrautu zobu dēļ ir deformējusies zobu rinda – zobi ir sagāzušies vai kā citādi mainījuši savu pozīciju, un tāpēc nav iespējams ielikt implantu. Tad protēzisti sūta cilvēku pie mums, lai mēs izlīdzinām zobu rindu, koriģējam sakodienu, un tad var protezēt un likt implantu.

Tiesa, ja pieaugušajam ir jākoriģē ne tikai šķībi zobi, bet ir arī ļoti izteiktas žokļu nesakritības, tad tikai ar breketēm nepietiks – būs nepieciešama kombinēta ortodontiska un ķirurģiska ārstēšana jeb ortognātiskā ķirurģija. Par laimi, tādi gadījumi nav bieži.»

Rīcības plāns

  1. Atrodi sertificētu ortodontu. Latvijā praktizē tikai apmēram 20 sertificētu ortodontu. Daudzās zobārstniecības praksēs šos pakalpojumus piedāvā zobārsti bez nopietnas specializācijas.

    Zini! Pie ortodonta parasti nevar pierakstīties uzreiz, būs jāpagaida rindā. Piemēram, Stomatoloģijas institūtā tie būs 2–3 mēneši.
  2. Konsultācija. Speciālists izvērtēs situāciju, uzklausīs tavas vēlmes, noskaidros, ko īsti vēlies koriģēt – vienu vai abas zobu rindas, sakodienu.
  3. Diagnostiskie izmeklējumi. Būs nepieciešami zobu rentgena uzņēmumi, sejas un žokļu fotogrāfijas, reizēm arī intraorālā zobu skenēšana – agrāk tika izgatavoti zobu nospiedumi ģipsī, bet tagad zobus no iekšpuses noskenē, un tehnoloģija attēlu pārceļ digitāli datorā. Parasti to visu var veikt uz vietas.
  4. Ārstēšanas plāna izveidošana. Ārsts piedāvās vienu vai vairākus ārstēšanas plānus (atkarībā no konkrētās situācijas un tavām vēlmēm), izskaidros, kas, kā un cik ilgi tiks darīts, kādas būs izmaksas, un tad vari pieņemt lēmumu. Kā stāsta ārsti, gadoties, ka cilvēks, izdzirdējis, cik daudz laika, enerģijas un naudas tas viss prasīs, atsakās no savas ieceres, bet dažkārt pēc gada vai diviem atgriežas, jo ir morāli un finansiāli nobriedis zobu korekcijai.
  5. Izvēlies brekešu veidu vai kapes. Lai arī labāko risinājumu tieši tavai situācijai ieteiks ārsts, tomēr jāizvēlas būs pašai, ņemot vērā savas vēlmes un iespējas.
  6. Pierodi un bruņojies ar pacietību. Pēc brekešu uzlikšanas vajadzēs pāris dienu, lai pierastu pie svešķermeņa mutē. Un noteikti ir jāapbruņojas ar pacietību. Ortodonte skaidro: «Ārstēšanas ilgums galvenokārt atkarīgs no sakodiena korekcijas sarežģītības pakāpes, tomēr vidēji tas ilgst pusotra līdz divus gadus. Sarežģītos gadījumos tie var būt trīs un vairāk gadi. Svarīgi ir arī regulāri ortodonta apmeklējumi. Stieplīte aktīvi strādā apmēram divus mēnešus, bet pēc tam tā tikai pasīvi atrodas mutē. Ja pacients ortodontu apmeklēs retāk, nekā nozīmējis ārsts, ārstēšana ievilksies.»

Kādas breketes izvēlēties?

Joprojām ortodontijā visbiežāk izmantotais ārstēšanas veids ir breketes. Ar tām iespējams panākt kontrolētu visu zobu kustību un pārvietošanos trijās dimensijās. Breketes tiek pielīmētas pie katra zoba ar speciālu plombējamo materiālu zoba krāsā, pats zobs netiek urbts vai kaut kā bojāts. Visus šos pielīmētos gabaliņus savā starpā savieno ar pakavveida stieplīti. Sākumā, kad zobi vēl ir šķībi, arī stieplīte pa zobu rindu iet it kā zigzagā – izlokās dažādos virzienos.

Stieplītei ir tieksme atgriezties savā iepriekšējā stāvoklī – tā taisnojas un velk zobus sev līdzi, un tā arī notiek taisnošanas process. Parasti loks breketē tiek nostiprināts ar metāla ligatūrām vai elastīgām gumijām. Reizi 6–8 nedēļās jāiet pie ortodonta mainīt stieplīti un aktivizēt aparatūru, jo zobi jau paši neiet tur, kur mums vajag, tie tur jāaizvelk.

  • Metāla breketes. Vislētākais, bet noteikti ne sliktākais variants. Metāla breketes izgatavotas no augstvērtīgu metālu sakausējuma un atzītas par ļoti efektīvām. Vienīgais mīnuss – tās ir visiem redzamas.
  • Keramiskās breketes. Nedaudz dārgāks variants. Darbības sistēma ir tāda pati, atšķiras tikai materiāls – metāla vietā ir keramika. Šīs breketes ir zobu krāsā un ir daudz mazāk redzamas – pamanāmas tikai no tuva attāluma. Piemēram, ja darbs saistīts ar skatuvi vai uzstāšanos auditorijas priekšā – neviens neko daudz neredzēs. Keramiskās ir pieaugušo pacientu visvairāk pieprasītās breketes.
  • Lingvālās jeb iekšējās breketes. Dārgākais brekešu variants. Atšķiras novietojuma veids un materiāls – tas ir zelta sakausējums. Šīs breketes tiek stiprinātas zobu rindas iekšpusē, tāpēc nav redzamas. Tiek izgatavotas katram pacientam individuāli. Tomēr lingvālās breketes šobrīd ir zaudējušas savas pozīcijas, jo izmaksu un zobu regulācijas efektivitātes dēļ ar tām konkurē modernāka aparatūra – zobus taisnojošās kapes.

Ortodontijas nākotne – kapes

Attīstoties digitālajām tehnoloģijām, zobus taisnojošās kapes iegūst arvien lielāku popularitāti gan ārstu, gan pacientu (īpaši jau pieaugušo) vidū, lai arī šobrīd ir visdārgākais zobu regulācijas veids. Tieši kapes tiek sauktas par ortodontijas nākotni. Kapes ir katram pacientam individuāli izgatavotas caurspīdīgas zobu plāksnītes, ar kuru palīdzību pakāpeniski tiek veikta zobu pārvietošana vēlamajās pozīcijās. Papildus uz atsevišķiem zobiem tiek uzlīmēti arī tā dēvētie atačmenti – tādas kā nelielas podziņas no plombējamā materiāla zobu krāsā.

Kapes jānēsā 22 stundas diennaktī (divas stundas tiek dotas ēšanai un zobu tīrīšanai). Kapēm ir divi nozīmīgi plusi. Pirmais – apkārtējie tās tikpat kā nevar redzēt, zobiem ir neliels spīdums, tas arī viss. Otrs pluss – kapi var izņemt un tīrīt zobus kā parasti. To arī var uz 5–10 minūtēm izņemt arī citos gadījumos, piemēram, tad, ja jāsaka runa sapulcē vai konferencē.

«Attīstoties tehnoloģijām, kapes kļūst arvien precīzākas, un arī tāpēc šo metodi izvēlas arvien biežāk,» stāsta Iveta Jankovska. «Ar datorsimulācijas palīdzību cilvēkam tiek izgatavota vesela sērija ar kapēm, kuras secīgi tiek mutē nomainītas. Katra kape jānēsā 10–14 dienu – atkarībā no ortodonta norādījumiem –, un tad jāņem nākamā. Vajadzīgas 18–30 kapes, sarežģītākos gadījumos to skaits var būt pat vairāk nekā 40.

Kopējais ārstēšanas laiks ir tāds pats, kā lietojot breketes, vai pat īsāks. Pirmajā nedēļā pēc kapju ielikšanas pacients jūt diskomfortu. Ir spiedoša, īdoša sajūta, var būt grūtības runāt, jo mutē tomēr ir svešķermenis, tāpēc pirmajās dienās nevajag ieplānot svarīgus pasākumus un uzstāšanās. Esmu secinājusi, ka pacienti lielākoties ir apmierināti ar kapēm, taču jāņem vērā:

tās ir efektīvas tikai tad, ja cilvēks pats ir ļoti disciplinēts un motivēts – ja kapi nenēsās 22 stundas diennaktī, rezultāta nebūs.

Teiksim, ja urda iekšējs velniņš: ai, šodien darbā svarīga tikšanās, labāk kapes izņemšu – tam nedrīkst ļauties.»

Higiēnas spēks

Ir mīts, ka breketes bojā zobus. Ortodonte uzsver: «Tā nav patiesība, taču brekešu nēsāšanas laikā zobus var bojāt slikta higiēna.

Zobu aplikums veidojas daudz intensīvāk, un tas arī ir iemesls, kāpēc no efekta var sanākt defekts.

Ja slinko, tiešām var būt daudz bojātu zobu, tāpēc zobi ir jātīra ļoti rūpīgi – pilnīgi noteikti jātīra no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas, bet ideāli būtu to darīt pēc katras ēdienreizes – ja pēc ēšanas nav iespējams zobus iztīrīt, mute vismaz jāizskalo ar siltu ūdeni.

Var turpināt izmantot savu ierasto manuālo vai elektrisko zobu birsti, taču papildus vajadzīga arī interdentālā birstīte, ar kuru var iztīrīt zobu virsmas zem stieplītes, kā arī speciāls zobu diegs. Jālieto zobu pasta ar fluoru, nedrīkst izmantot balinošās zobu pastas. Ortodontijas laikā pie higiēnista jāiet ik pēc sešiem mēnešos. Ja ir kape, tad zobus var tīrīt kā parasti.»

Zobu regulācijas laikā arī īpaši jāpiedomā, ko tu ēd un dzer. Vēlams atturēties no gāzētiem dzērieniem, saldumiem, lipīgiem produktiem, piemēram, žāvētiem augļiem. Ieteicams arī atteikties no austrumu garšvielām karija un kurkumas – ja brekete stiprināta pie loka ar gumijas aplīšiem, karija vai kurkumas ietekmē šīs gumijas var kļūt koši dzeltenas.

Kas notiek pēc tam?

Kad zobi saregulēti un tev noņems breketes vai kapes, ar to ballīte diemžēl vēl nebūs beigusies. «Ļoti svarīga ir arī noslēguma fāze, kad zobi ir jānotur jauniegūtajā pozīcijā, jo tiem ir tendence atgriezties savā iepriekšējā vietā. Pēc jebkuras ortodontiskās regulācijas gan bērniem, gan pieaugušajiem būs jānēsā retensijas aparatūra, kas tad arī noturēs zobus esošajā pozīcijā. Tā var būt gan izņemama (retensijas kape), gan fiksēta (neliela metāla stieplīte, ko no iekšpuses pielīmē priekšējiem zobiem) – piemērotu aparatūru noteiks ortodonts,» stāsta Iveta Jankovska.

Pirmajā gadā pēc zobu regulācijas retensijas kape jāliek katru nakti, tāpēc arī tā bieži tiek dēvēta par nakts kapi. Pēc gada ortodonti iesaka kapi turpināt nēsāt, ieliekot to uz nakti, piemēram, pāris reižu nedēļā. Jo ilgāk retensijas aparatūru lieto, jo labāk. Ideālā variantā to vajadzētu nēsāt visu mūžu – kamēr vien gribi taisnus zobus. Tāpat arī reizi gadā jāapmeklē ortodonts, lai pārliecinātos, vai nav kādu nevēlamu izmaiņu, ko cilvēks pats var nepamanīt.

Cik tas maksā?

  • Sākotnējie diagnostiskie izmeklējumi
    – Ortodonta konsultācija – 30–50 eiro.
    – Diagnostiskie izmeklējumi (rentgenattēli, fotogrāfijas, intraorālā skenēšana) – 50–120 eiro (šī ir vienīgā sadaļa, kur var palīdzēt tava veselības apdrošināšana).
  • Breketes
    – Metāla breketes – 500–550 eiro vienam žoklim.
    – Keramiskās breketes – 750–800 eiro vienam žoklim.
    – Lingvālās breketes – 2400 eiro vienam žoklim.
    Katra vizīte pie ortodonta reizi 6–8 nedēļās – 40–50 eiro.
  • Kapes –1600–3650 eiro abiem žokļiem (atkarībā no kapju skaita), vizītes reizi 6–8 nedēļās – 20–40 eiro.
  • Retensijas (pēcregulācijas) aparatūra – 60–110 eiro.

Pieredzes stāsti

  • Ir vērts! 
    ZANE GRĒVIŅA (27), bloga Našķoties autore:

«Man ir visīstākās un visklasiskākās metāla breketes gan augšējai, gan apakšējai zobu rindai. Valkāju tās jau pusotru gadu, un vēl kādu laiku būs jāvalkā. Metāls man likās piemērotāks nekā tie caurspīdīgie materiāli –

lai jau ir visiem viss uzreiz skaidrs: notiek konstrukcijas darbi!

Breketes man ir ne tik daudz estētisku apsvērumu dēļ, tas vairāk saistīts ar zobu veselību. Nekad neesmu lolojusi ilūzijas, ka viss būs rožaini, biju gatava arī diskomfortam, jo tas ir pārejošs. Nepārdzīvoju, ka ir dienas, kad varu ēst tikai kartupeļu biezeni, jo zobi ir jutīgāki, bet tas pāriet.

Protams, ir grūti 4–5 reizes dienā atrast laiku, lai visu iztīrītu no A līdz Z, bet arī pie tā pierod. Zobu tīrīšanai mūsdienās ir daudz labu rīku, piemēram, zobu diegs ar cieto galu. Ikdienā sociālajos tīklos no cilvēkiem saņemu daudz jautājumu par breketēm, un tad arī skaidroju un iedrošinu, jo uzskatu: likt breketes ir tiešām vērts!»

  • Pēc ēšanas jāieskatās spogulī
    AGIJA KOLA-KANČA (31), uzņēmēja sabiedrisko attiecību jomā:

«Darbā man daudz jākomunicē ar cilvēkiem, bet zināmus kompleksus radīja tas, ka negribēju smaidīt tādu pussmaidu, mēģinot noslēpt zobus. Tāpēc nolēmu, ka šī problēma ir jārisina. Ļoti ietekmējos arī no osteopāta viedokļa, cik ļoti žoklis un sakodiens ir svarīgs visai mugurkaula veselībai. Protams, likt breketes pieaugušā vecumā ir mazliet izaicinoši. Tāpēc izlēmu par labu keramiskajām breketēm vienai zobu rindai – keramiskās tomēr mazāk krīt acīs.

Protams, zobu higiēnai bija jāvelta lielāka uzmanība, bet nebija jau tik traki. Kosmētikas maciņā man vienmēr bija līdzi zobu birstīte. Nācās arī būt uzmanīgākai ar ēšanu publiskos pasākumos un svinībās – ik pa laikam bija jāiet apskatīt zobus spogulī, vai kaut kas nav pieķēries breketēm. Piesardzīgai bija jābūt arī ar lūpukrāsu, jo tā gan tūlīt saķērās breketēs.

Iemācījos neēst starp ēdienreizēm, pārskatīju ēdienkarti, un pirmajos mēnešos breketes nostrādāja kā vislabākais diētas līdzeklis. Breketes valkāju gandrīz divus gadus, un esmu ļoti apmierināta ar rezultātu, jo tas jau nav stāsts tikai par zobu iztaisnošanu, bet arī smaidu un visu cilvēka kopskatu. Tā kā tieši tagad ir finišs, apbalvošu sevi ar pāris brīnišķīgām lūpukrāsām!»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+