Vai sieviete iekāro tāpat kā vīrietis?

Pārāk daudz pārpratumu, aizspriedumu un neizpratnes saistībā ar seksu diemžēl nereti veidojas gluži vienkārši tāpēc, ka nezinām – ir lietas, kas mums notiek citādi nekā vīriešiem. Ne labāk, ne sliktāk, bet citādi. Tāpēc mēģinām atspēkot vai – gluži otrādi – apstiprināt dažus visbiežāk dzirdētos apgalvojumus par šo tēmu. Konsultē psiholoģe KRISTĪNE BALODE, specializējusies seksualitātes jautājumos, vada sieviešu seksualitātes grupas.
Sekss
Zane Strūberga
16. maijs, 2018

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Apgalvojums Nr. 1: Vīrietis vienmēr un visur ir gatavs seksam

Lielākā daļa vīriešu patiešām ir gatavi nodarboties ar seksu daudz biežāk nekā sievietes, viņi uzbudinās spontānāk. Tāpat daudz biežāk vīriešiem sekss ir līdzeklis, ar kura palīdzību mazināt stresu, turpretim sievietēm biežāk raksturīgi, ka stress ar seksuālu uzbudinājumu nav savienojams. Tomēr tas ir mīts, ka visi vīrieši visu laiku ir gatavi seksam, saka psiholoģe Kristīne Balode. «Visi vīrieši nav vienādi! Jo emocionālāks, jūtīgāks vīrietis, jo biežāk arī viņam var būt brīži, kad viņš nespēj uzreiz būt gatavībā. Protams, ir tā saucamie alfa tēviņi, kuriem tā ir, un tieši viņi ir tie, kuri reprezentē vīriešu dzimumu kā vienmēr gribošu. Bet, jāsaka, kā ir, – tie ļoti bieži ir vīrieši ar šauru interešu loku un pašrealizācijas iespējām, jo viņi dzīvē apliecinās gandrīz tikai caur iekarojumiem. Ne visi vīrieši ir ar tik lielu dabisku vajadzību visu laiku kaut ko iegūt, iekarot. Tieši tāpat ir arī seksuāli ļoti aktīvas sievietes.»

Mūsdienās ir daudz pāru, kuros sieviete ir seksuāli aktīvāka par vīrieti, un tieši vīrietis ir tas, kurš daudz biežāk ir noguris un negrib seksu.

Visā šajā ir arī kāds paradokss – mēs, sievietes, ļoti bieži ilgojamies pēc vīrieša emocionālās inteliģences, jo tāds vīrietis spēj būt arī empātiskāks pret mūsu sajūtām, iejūtīgāks, izprotošāks. Tai pašā laikā mēs alkstam arī pēc vīrieša jaudas, dinamikas, tūlītējas varēšanas un gribēšanas, pēc tā, ka viņš ir spējīgs mūs iekarot. Bet reti kurā vīrietī visas šīs īpašības spēj līdzās pastāvēt tādā harmoniskā līdzsvarā, kā mēs to gribētu. Daudz biežāk nekā dzīvē šādi vīrieši sastopami romantiskos romānos un filmās, kam vairāk saistības ar mūsu fantāzijām nekā ar realitāti. Tāpēc ir bezjēdzīgi no saviem īstajiem, reālajiem vīriešiem to gaidīt vai pat pieprasīt. Tad var sanākt tikai vilšanās.

Apgalvojums Nr. 2: Sievietei vajag vairāk laika, lai seksā atslēgtu prātu

Tā patiešām ir – sievietēm ikdienā daudz vairāk nekā vīriešiem raksturīga izkaisīta uzmanība. Mēs veltām uzmanību daudzām lietām vienlaikus, mēģinām tās savienot, darīt un risināt uzreiz visu. Vīrieša uzmanība ir vairāk fokusēta uz to vienu, ko viņš tobrīd dara. Tas pats attiecas uz seksu.

Kamēr sieviete pārslēdz savu prātu no visa, kas tajā notiek, uz brīdi šeit un tagad, paiet ilgāks laiks nekā vīrietim.

«Ja sieviete seksa laikā savā galvā risina darba problēmas, vāra zupu, domā par bērniem vai iet ciemos, nevis koncentrējas uz savu baudu, viņa to arī nevar piedzīvot,» saka Kristīne Balode. «Mums no vīriešiem jāmācās attīstīt sevī spēju fokusēties uz konkrēto brīdi. Nav tā, ka mēs to nevaram, taču mums šī vērtīgā prasme ir jāattīsta. Apzināti sevi jāmēģina pārslēgt uz to pieredzi, kas ar mums tobrīd notiek.» Seksa laikā tas nozīmē arī spēju gluži tehniski pārslēgt savu uzmanību no galvas uz ķermeni, pievērsties tam, ko jūt ķermenis, kad tam pieskaras, pētīt savas tā brīža sajūtas, ļauties tām. Apzināti slēgt ārā domas, kad tās atkal pārņem un neļauj izbaudīt procesu, kas ir izbaudīšanas vērts.

Apgalvojums Nr. 3: Sievietei vajag vairāk laika, lai uzbudinātos

Daudzas grūtības un pārpratumi rodas tāpēc, ka nepārzinām savu fizioloģiju, uzskata Kristīne Balode. «Mēs ļoti bieži pievēršamies emocijām, bet aizmirstam, ka organisms ir fizioloģiska ierīce, kam ir pogas, kuras piespiežot kaut kas notiek vai nenotiek. Domāju, ļoti daudzas sievietes nemaz nezina, piemēram, to, kāda izskatās viņas klitorālā sistēma, ka tā patiesībā ir daudz sarežģītāka un lielāka, nekā tikai pats klitors, kas redzams ārpusē. Sievietes klitors nav tikai mazs punktiņš – organisma iekšpusē to turpina divi veidojumi, kas katrs līdzinās vīrieša dzimumloceklim. Būtībā tā vienkāršoti var teikt, ka mums iekšpusē ir divi dzimumlocekļi, kam jāuzbriest, lai mēs būtu gatavas patīkamai, patiešām baudāmai seksuālai pieredzei. Līdz ar to sievietei arī gluži fizioloģiski vajag vairāk laika, lai viņa būtu gatava seksam. Neviena sieviete to nevar dabūt gatavu divās minūtēs.»

Lai seksuālajā dzīvē justos tiešām labi, sievietei vajag laiku – nevis desmit minūtes ātrajam seksam bet vismaz pusstundu.

Lai mēs savā seksuālajā dzīvē justos tiešām labi, ir jāatceras – mums vajag laiku, vairāk laika, pietiekami daudz laika. Nevis desmit minūtes ātrajam seksam, bet vismaz 30–40 minūtes – lai pagūtu uzbudināties, lai organismā varētu notikt visi tik vērtīgie bioķīmiskie procesi, līdz sasniedzam orgasmu. Diemžēl mēs neesam pieradušas atļauties sev šo laiku dot. Mēs steidzamies, nodarot sev pāri, jo mūsu domāšana nav orientēta uz to, ka savā baudā ir vērts ieguldīt laiku – vērtīgāko resursu, kāds mūsdienās pieejams. Tā mēs izturamies pašas pret sevi, un tā esam iemācījušas vīrieti izturēties pret mums. Nemākam noturēt savu uzstājīgumu, lai arī vīrietis mums veltītu savu laiku. Un pašas beigās viļamies. «Tas, ko redzu, strādājot ar sievietēm, ir – kamēr sieviete neiemācās pati ar sevi pavadīt kaut vai tās 40 minūtes bez vainas apziņas, tikmēr viņa to nevar paprasīt arī vīrietim. Un kur nu vēl, ja runa ir par pašapmierināšanos! Kura sieviete to dara 40 minūtes? Kurai tam ir laiks? Ja kultivēju šādu visu pēc iespējas ātrāk attieksmi pret sevi, kāpēc lai otrs redzētu manī kaut ko tādu, kam nevar ātri pārskriet pāri? Seksuālajās attiecībās tas atspoguļojas ļoti brutālā, tiešā veidā.»

Apgalvojums Nr. 4: Sievieti uzbudina ne tas, kas vīrieti

Vīrieša uzbudinājumā daudz lielāka nozīme ir ārējam estētiskajam kairinājumam, sievietei tas nav tik svarīgs. Mēdz teikt, ka vīrieši mīl ar acīm, un savā ziņā tā tiešām ir. Tāpēc tik daudziem vīriešiem ir svarīgi dažādi seksīgi atribūti – zeķes, augstpapēžu kurpes, īpašs apģērbs, kas viņus uzbudina. Tāpēc viņiem patīk skatīties filmas un pētīt bildītes žurnālos. Turklāt vīrieši parasti diezgan precīzi zina, kas tieši viņus uzbudina, līdz pat tādiem sīkumiem kā zeķu krāsa.

Sievietes savukārt bieži šajā tēmā ir apjukušas un nezina, kas tieši var likt viņu iekārei atmosties. Kristīne Balode uzskata, ka daļēji tas ir tāpēc, ka vīrieši ir daudz ciešākā kontaktā ar savu ķermeni nekā sievietes. «Vīrietim ķermenis arī vēsturiski vienmēr ir bijis instruments, caur ko viņš tiek pie panākumiem. Tāpat arī seksuālajā jomā vīrietis vienmēr bijis iekārotājs, bet sieviete – tā, kuru iekāro. Viņas iekāre vairāk bijusi ar mīnus zīmi, viņai nav bijis vajadzības mācīties, kā gūt baudu, bet ir bijusi vajadzība mācīties, kā tikt iekārotai. Tāpēc mēs esam diezgan atrautas no sava ķermeņa. Tāpat kā vīrieši no emocijām.»

Pētījumi liecina, ka sievietes ir daudz atvērtākas seksam ar savu dzimumu nekā vīrieši.

Vairākos ASV veiktos seksualitātes pētījumos izskanējuši secinājumi, ka sievietes uzbudinājuma ierosinātāji ir daudz komplicētāki un elastīgāki nekā vīrieša, un, iespējams, arī tas ir iemesls, kāpēc sievietes nereti nezina vai nespēj noformulēt, kas tieši viņas uzbudina. Ziemeļrietumu Universitātē savulaik tika veikts eksperiments ar abu dzimumu un orientāciju cilvēkiem. Tā laikā viņiem rādīja pornogrāfiska rakstura filmas, kurās ar seksu nodarbojās gan heteroseksuāli, gan abu dzimumu homoseksuāli pāri. Paralēli eksperimenta dalībnieku teiktajam ar speciālām ierīcēm tika mērīts arī viņu uzbudinājums. Un tieši sieviešu grupa bija tā, kurai mērījumi uzrādīja vienlīdz lielu uzbudinājumu, vērojot jebkuru no filmām, lai arī vairums no viņām apgalvoja, ka uzbudinās, vērojot tikai vīrieša un sievietes aktu. 

«Vīrieši ir ļoti nelokāmi un specifiski attiecībā uz to, kas viņus uzbudina, ar ko viņi grib seksu un kādos cilvēkos iemīlas,» secinājis viens no pētījuma autoriem, seksa pētnieks Džons Maikls Beilijs. «Sieviešu uzbudinājuma ierosinātāji nav tik skaidri noteikti, tos ietekmē vairāk faktoru, tāpēc, piemēram, viņas ir arī daudz atvērtākas seksam ar savu dzimumu nekā vīrieši. Tas nenozīmē, ka viņas to noteikti dara, vienkārši viņās ir šī kapacitāte.»

Apgalvojums Nr. 5: Sievietes iekārē daudz lielāka nozīme ir iztēlei

Kāpēc sievietes, kuras ir ilgstošās attiecībās, bieži vien stāsta, ka ir pārstājušas gribēt savu partneri? «Protams, mēs kādā brīdī pārstājam gribēt,» saka Kristīne Balode. «Tāpēc, esot ilgstošās attiecībās, ir tik svarīgi saprast savu fizioloģiju un iemācīties šo savu iekāres mehānismu iedarbināt – tas ir izdarāms, ja pazīsti sevi.» Bet kāpēc attiecību sākumā viss notiek pats no sevis – uzbudinies pat no domas vien par savu izredzēto? «Jo mēs ļoti daudz iztēlojamies. Mūsu psihe nāk mums pretī, un to vīrieti, kurā esam iemīlējušās, patiesībā gribam neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Tas ir stāsts par erotiku. Erotika ir psiholoģisks process, kurš palīdz paplašināt seksuālu aktu. Kad esam erotiskā noskaņojumā, psihe veic aktu mūsu vietā. Tieši tāpēc viens iedomāts skūpsts var būt uzbudinošāks par reālu dzimumaktu. Kad erotika beidzas, paliek sekss, un tas ir fizioloģisks process, kurā jāzina, kuras pogas spiest un kur tās atrast. Citādi nekas nenotiks. Ja kopdzīve ilgst jau gadiem, nenotiek tā, ka atnāc mājās, ieraugi savu vīru un tev no iekāres aizbrauc jumts un iestājas pilnīga eiforija. Tāpēc ir jāsaprot, kā to iekāres vilni iedarbināt.»

Viens iedomāts skūpsts var būt uzbudinošāks par reālu dzimumaktu.

Arī pasaulslavenā beļģu psihoterapeite Estere Perela pauž viedokli, ka vīriešiem iztēle seksā nav tik svarīga un viņu iekāre ir vienkāršāka, vairāk taisnvirziena. «Savā kabinetā bieži dzirdu sievietes sakām, ka viņu iekāre vairāk sākas starp ausīm, nevis starp kājām. Sievietēm ir vajadzība pēc romantiska stāsta, romāna. Svarīga ir gaidīšana, tas, kā tu līdz tam seksam nonāc, ilgošanās ir iekāres degviela. Sievietes iekāre ir arī vairāk saistīta ar kontekstu, tā ir subjektīva, vairāk balstīta uz emocijām. Tas nenozīmē, ka vīrieši nemeklē intimitāti, mīlestību un tuvību tieši tāpat kā sievietes, viņiem vienkārši seksam piešķir cita lomu. Sievietes vispirms grib aprunāties, satuvināties, tad nodarboties ar seksu. Vīriešiem tieši sekss ir tuvināšanās veids. Sekss ir valoda, kurā vīrieši pauž savu maigo, mīlošo, ievainojamo pusi. Sekss ir viņu intimitātes valoda.»

Apgalvojums Nr. 6: Sievietes seksuālā aktivitāte ir mainīga

Jā, un tas vistiešākajā veidā saistīts ar sievietes organisma ciklisko dabu. Mēs esam uzbūvētas mainīgas, un tieši tāda ir arī mūsu iekāre – mainīga un pakļauta dabiskajam ritmam.

Lai arī ar seksu varam nodarboties kaut vai katru dienu, sievietes ķermenim pēc tā nav dabiskas vajadzības, izņemot tās dienas mēnesī, kad ir ovulācija – iespēja apaugļoties.

Tāpēc ikvienai sievietei ir svarīgi zināt, kāds ir viņas cikls, jo tā laikā mainās noskaņojums, kas ietekmē arī seksuālo dzīvi, izjūtas. «Tas, kā mēs, sievietes, mūsdienās ēdam, sportojam, strādājam – tas viss patiesībā ir vairāk piemērots un pielāgots vīrieša organisma īpatnībām, viņa 24 stundu hormonālajam ciklam, kurš restartējas katru nakti un var sākt atkal nākamajā dienā tādā pašā veidā. Sievietes ciklam katru mēnesi ir četras fāzes, un katrā no tām notiek atšķirīgi bioķīmiski procesi, kas ietekmē gan mūsu fizioloģiju, gan psihi. Ja sieviete to nezina, viņa bieži vien nodara sev pāri, nerīkojoties saskaņā ar to, kas tobrīd būtu ērti,» skaidro Kristīne Balode. «Seksa dzīvē tas vistiešāk izpaužas caur lubrikāciju, caur to, cik strauji sievietes ķermenis kļūst fiziski gatavs seksam. Visstraujāk tas notiek ovulācijas laikā, kad daba ir paredzējusi, ka seksam vajadzētu būt. Visā pārējā cikla laikā sievietei jābūt saudzīgākai pret savu ķermeni un jādod tam vairāk laika, lai nevajadzētu nodarboties ar nepatīkamu seksu. Jo biežāk viņai ir sekss bez baudas, jo arvien biežāk viņai negribas seksu arī turpmāk. Ķermenim ir atmiņa – kāpēc, lai viņš vēlreiz atvērtos tam, kas bijis nepatīkams? Tāpēc sievietes tik bieži sūdzas, ka galvā viņas grib, bet ķermenī nekas nenotiek.

Turpinot par dažādajām cikla fāzēm – sākuma fāze, uzreiz pēc mēnešreizēm, ir vairāk piemērota dažādiem eksperimentiem, jo šajā posmā sievietei ir daudz enerģijas, gribas visu ko izzināt, atvērties, izmēģināt, šajā laika posmā sekss var būt ļoti dažāds. Laikā, kad ir ovulācija, sieviete jūtas vislabāk – daba tā ir iekārtojusi. Viņa ir visvairāk pārliecināta par sevi, jūtas skaistāka, pašapzinīgāka, tāpēc šis ir laiks, kad var ļauties arī dažādām lomu spēlēm, kas vīriešiem bieži vien ļoti patīk. Šajā laikā uzvilkt seksīgu kostīmu sievietei būs daudz vieglāk, nekā cikla beigās, kad liksies, ka tā ir vienkārši stulba ideja. Uz cikla beigām sieviete kļūst prasīgāka, piekasīgāka, arī pati jūtas sliktāk. Un, ja viņa pati šo visu par savu ķermeni nezina, rodas nevajadzīgi daudz pārmetumu, aizvainojuma, uzbrukumu un liekas aizstāvēšanās.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs